Nosaukums tulkojumā no latīņu valodas – ‘tēvzeme, tēvija’.

Korporācijas “Patria” mērķi formulēti 1927. gada redakcijā: “a) apvienot un tuvināt Latvijas Universitātes studentus latviešus; b) aizstāvēt viņu kopējās intereses universitātē un sabiedrībā; c) pabalstīt viņus zinātņu piesavināšanā un studiju sekmīgā beigšanā; d) sekmēt viņu sabiedriski kulturālo attīstību, paplašinot un noskaņojot viņu pasaules uzskatus un disciplinētas pašdarbības ceļā izkopjot viņu personības; e) veicināt viņu estētisko, kā arī fizisko attīstību; f) izkopt viņos nacionālu, morālisku un pienākuma apziņu, goda prātu, draudzības sajūtu un izaudzināt tos par krietniem valsts un sabiedrības darbiniekiem.”

Mūsdienu redakcijā mērķī saglabāta esence: audzināt tēvzemes mīlestībai, latviešu tautai un latviešu valodai; izkopt nacionālo un sabiedrisko stāju, stiprināt goda prātu un patiesības izjūtu, pienākuma apziņu, vienprātību, draudzību savā starpā un veicināt akadēmisko izglītību, un izaudzināt par cienīgiem latviešu tautas piederīgiem un krietniem buršiem (korporācijas biedriem).

Korporācijas “Patria” krāsas, kas lietotas regālijās (krāsu atšķirības zīmēs): gaiši oranžs, zaļš, zelts. Korporācijas krāsu nozīme: gaiši oranžā simbolizē tēvijas brīvi; zaļā – draudzību; zelts – darbu. Atšķirības zīmes: karogs, vapenis (ģerbonis), krāsu vairodziņš, krāsu lentes, šarfa, cirķelis, galvas sega (deķelis), krāsu rapieris.

Korporācijas “Patria” devīzes ir “Par draudzību un darbu, par Tēvijas brīvi!” un “Fidei et veritati!” (‘Uzticībai un patiesībai!’). Korporācijas “Patria” biedri tās ikdienā un svētkos ievēro tradīcijas, kas izkoptas kopš korporācijas dibināšanas. Reglamentētajā pasākumu norisē ir dažādi atšķirīgi elementi, tostarp korporācijai “Patria” raksturīgās svētku dziesmas, uzsaucieni un citi.

Studentu korporācija “Patria” sastāv no konventa un filistru biedrības. Korporācijas darbību reglamentē iekšējie darbības noteikumi – komāns.

Aktīvie biedri darbojas konventā. Tā darbu vada un korporāciju reprezentē prezidijs, kura sastāvā ir trīs konventa vēlētas amatpersonas – seniors, viceseniors un sekretārs. Konventa vēlēts oldermanis ir atbildīgs par korporācijas jauno biedru (zēnu) audzināšanu un dzīvi korporācijā, par noteikumu un tradīciju ievērošanu. Arī citas konventa vēlētas amatpersonas (ekonoms, kasieris, majordomus, magister cantandi, magister paucandi, magister literarum, bibliotekārs, arhivārs u. c.) ir atbildīgas par noteiktām korporācijas darbības jomām.

Filistru biedrība vieno studijas pārtraukušos un beigušos korporācijas biedrus. 30.06.1920. reģistrēta Rīgas Latviešu studentu savienības filistru biedrība (no 1924. gada pārreģistrēta kā studentu korporācijas “Patria” filistru biedrība). Tā sākotnēji 1926. gadā neakceptēja studentu biedrības “Patria” kļūšanu par korporāciju, bet 27.01.1927. pilnsapulcē šo izmaiņu pieņēma un faktiski kļuva par korporācijas filistru biedrību. Līdzšinējie studentu biedrības “Patria” filistru biedrības biedri ar studentu korporācijas “Patria” 05.05.1927. lēmumu tika ieskaitīti korporācijas “Patria” biedru skaitā. Filistru biedrības nosaukums 12.06.1929. pārreģistrēts, kļūstot par korporācijas “Patria” filistru biedrība (no 13.02.1939. reģistrēts oficiālais nosaukums – Latvijas Universitātes studentu biedrības korporācijas “Patria” filistru biedrība). Padomju okupācijas laikā, 13.07.1940., ar sabiedrisko lietu ministra lēmumu korporācijas “Patria” filistru biedrība slēgta; tās darbība daļēji atjaunota un norisinājās nacistiskās okupācijas laikā. Latvijā 03.04.1993. tika oficiāli atjaunota korporācijas “Patria” filistru biedrības darbība (neoficiāli pirmā sēde notika 1992. gadā).

20.11.1928. “Patria” uzņemta Latvijas studentu korporāciju jumtorganizācijā – Prezidiju konventā (PK). Tā sastāvā darbojās līdz PK darbības pārtraukšanai padomju okupācijas laikā, 13.07.1940. Savukārt korporācijas “Patria” filistru biedrība 1929. gadā iestājās Latvijas studentu korporāciju Filistru biedrību savienībā (FBS). Pēc Otrā pasaules kara “Patria” darbojās 1948.–1949. gadā dibinātajā Latvijas Korporāciju apvienībā (LKA), kas pildīja PK un FBS funkcijas trimdā. Kopš 07.01.1991. “Patria” līdzdarbojas atjaunotā PK sastāvā, bet 2006. gadā studentu korporācijas “Patria” filistru biedrība iestājās atjaunotajā FBS.

Korporācijas “Patria” komānu kā vecāka studentu korporācija ir garantējusi “Talavija”. No 1935. gada līdz 1940. gadam korporācijai “Patria” pastāvēja īpašas draudzības saites ar Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulku.

Studentu korporācija “Patria” izveidota 1926. gadā kā tiešs turpinājums 12./25.01.1908. pie Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) dibinātajai RLSS (tās statūti RPI apstiprināti jau 26.11.1907.). Pirmā pasaules kara frontei pietuvojoties Rīgai, no 1915. gada RLSS kopā ar RPI atradās evakuācijā Maskavā, kur darbojās līdz 1917. gadam. RLSS 1920. gadā darbību Latvijā atjaunoja pie Latvijas Augstskolas (vēlāk nosaukums – LU), 1922. gadā līdzdarbojās Nacionālo studentu savienības dibināšanā un 25.01.1923. tika pārsaukta par studentu biedrību “Patria”.

1926. gada gaitā studentu biedrības “Patria” sēdēs pieņemti lēmumi organizācijas pārveidošanai par studentu korporāciju. Korporācijas “Patria” dibināšanas sēde norisinājās 20.09.1926. Jaunizveidotā korporācija pārņēma līdzšinējās studentu biedrības “Patria” nosaukumu, devīzi “Par draudzību un darbu, par Tēvijas brīvi!”, kā arī citas tradīcijas un atšķirības zīmes. 20.09.1926. sapulcē tika ievēlēts korporācijas “Patria” pirmais prezidijs – seniors Valfrīds Vīgants, viceseniors Aleksandrs Maldups un sekretārs Ernests Brože. Par pirmo oldermani kļuva Emīls Balodis. Īpaši nopelni organizācijas pārveidē par korporāciju bija tās vairākkārtējam senioram V. Vīgantam. Daļa organizācijas biedru, kuri nepiekrita pārveidei par korporāciju, 30. gadu sākumā izveidoja latviešu akadēmiski izglītoto pilsoņu apvienību “Kāvi” (reģistrēta 28.04.1931.), kas drīzumā faktiski kļuva par vecbiedru organizāciju studentu biedrībai “Kāvi” (reģistrēta 21.02.1933.; pārreģistrēta par biedrību Vienību savienības sastāvā 12.11.1935.).

Padomju okupācijas laikā “Patria” slēgta 13.07.1940. ar sabiedrisko lietu ministra lēmumu. Padomju varas iestādes atsavināja korporācijas kustamo un nekustamo īpašumu, bet daudzi korporācijas “Patria” biedri bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām un zaudēja dzīvību. Nacistiskās okupācijas laikā korporācija faktiski darbojās neoficiāli, jo oficiāli tika atzīta tikai korporācijas “Patria” filistru biedrība.

“Patria” darbību atjaunoja pēc Otrā pasaules kara, 24.01.1948., bēgļu nometnē “Valka” pie Nirnbergas, Vācijā. Vēlāk trimdā darbojās vairākas korporācijas “Patria” kopas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā, Zviedrijā. Rotācijas kārtībā trimdā izveidoto kopu vadība pildīja korporācijas “Patria” Globālā prezidija pienākumus.

Latvijā darbību “Patria” atjaunoja 18.09.1990., kad tika ievēlēts korporācijas “Patria” prezidijs Latvijā. 03.12.1990. korporācija “Patria” reģistrēta pie LU. 2001. gadā korporācijas Globālais prezidijs pārcelts uz Rīgu, un no tā laika jēdziens “globālais prezidijs” korporācijā beidza pastāvēt. Kopš 1996. gada korporācijas “Patria” konventa dzīvoklis ir namā Stabu ielā 32 (Rīgā) – vietā, kur korporācija saimniekoja arī no 1939. līdz 1940. gadam.

Korporācijā “Patria” uzņem vispāratzītu augstāko mācību iestāžu latviešu izcelsmes studentus ar nevainojamu pagātni, buršiem atbilstošu stāju un uzskatiem. “Patria” rīko viesu vakarus, kuros studentiem ir iespēja viesoties korporācijā. Pēc tam, kad interesenti ir viesojušies korporācijas “Patria” konventa dzīvoklī un izrādījuši vēlmi iestāties korporācijā, korporācijas konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu. Korporācijas biedru gradācija: filistri, komilitoņi, zēni. Korporāciju vidē studentu korporācijas “Patria” biedri tiek saukti par patriešiem.

1929. gadā korporācijā “Patria” bija 143 biedri, 1965. gadā – 242, 1971. gadā – 235, 1990. gadā – 232. 2008. gadā korporācijā “Patria” bija 193 biedri, no kuriem 76 – Latvijā. 2020. gada rudens semestrī korporācijā “Patria” ir 196 biedri, no kuriem 125 Latvijā, 71 – citviet pasaulē.

Starp korporācijas “Patria” biedriem daudzi ievērojami Latvijas kultūras un zinātnes darbinieki, virsnieki, inženieri, tautsaimnieki. Trīs korporācijas “Patria” biedri par varonību Latvijas neatkarības karā apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni; kopumā 45 korporācijas biedri piedalījušies Latvijas Neatkarības karā. Ievērojamu ieguldījumu korporācijas darbībā un attīstībā snieguši daudzi tās biedri, starp kuriem E. Brože, Andrejs Grīnbergs, Eduards Grosbergs, Kaspars Krūmiņš, Verners Krūmiņš, Oskars Leimanis, Zigurds Lēvenšteins, Uldis Maniks, Agris Raipalis, Jānis Robiņš, Egils Tannis, V. Vīgants, Kārlis Ziemelis.

No 1951. gada ASV tika izdots korporācijas periodiskais izdevums “Patrias Vēstnesis”; no 1999. līdz 2010. gadam to izdeva Latvijā (kopā ASV un Latvijā izdoti 44 numuri). Starpkaru posmā korporācijas “Patria” biedri gatavoja humoristisko žurnālu “Eglīte”; pēc darbības atjaunošanas Latvijā “Eglīte” epizodiski gatavota kā korporācijas zēnu humoristiskais izdevums (vairs netiek izdots).