Optiskais starojums ir elektromagnētiskā spektra diapazons, kurā ietilpst redzamā gaisma (400‒700 nm) un daļa no ultravioletā (UV: 10‒400 nm) un infrasarkanā (IS: 700 nm‒1 mm) starojuma apgabaliem. Pētot optiskā starojuma absorbcijas, atstarošanās, izkliedes un emisijas procesus, ir iespējams spriest par kvantu mehāniskām pārejām vielas elektroniskajā struktūrā. Optiskā spektroskopija apvieno daudzveidīgu metožu klāstu, kurās informācija tiek iegūta, analizējot optiskā starojuma mijiedarbības procesus ar pētāmo objektu.