1977. gada rudenī četri Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas (vidusskola) audzēkņi – Juris Kulakovs (akordeona klase, 3. kurss) un trīs 4. kursa audzēkņi – Armands Alksnis (kontrabasa klase), Ainars Ašmanis (trompetes klase) un Andris Reinis (trombona klase) – brīvajā laikā kopmītnē, regulāri improvizējot, nolēma izveidot grupu. J. Kulakovs spēlēja taustiņinstrumentus, A. Alksnis – ģitāru, A. Ašmanis – basģitāru, A. Reinis – sitamos instrumentus. Grupas nosaukumu veidoja dalībnieku uzvārdu pirmie burti – “ARKA”. Ansambļa dalībnieki aranžēja akadēmiskās mūzikas klasikas skaņdarbus, veidojot apdares džezroka stilā, atskaņoja ārzemju mūziķu (Billijs Kobams, Billy Cobham, Riks Veikmans, Rick Wakeman, grupa Emerson, Lake & Palmer (ELP) u. c.) skaņdarbu aranžējumus. Komponēja arī J. Kulakovs, A. Reinis, mēģinājumi notika vidusskolas telpās. Oficiālai koncertdarbībai saldenieki A. Ašmanis un A. Reinis atrada saimnieku – Saldus rajona kolhozu “Draudzība”. Tā vokālā ansambļa vadītājs, saksofonists, diriģents Rolands Kleinbergs piekrita būt grupas “ARKA” vadītājs; viņš arī piedalījās vairākos koncertos.
1978. gadā, uzvarot Saldus rajona un Kuldīgas zonas skatēs, “ARKA” tika izvirzīta uz republikānisko skati Daugavpilī, kur ieguva 2. vietu; J. Kulakovs tika atzīts par skates labāko taustiņinstrumentālistu. 1978. gadā visi, izņemot J. Kulakovu, beidza mūzikas vidusskolu, A. Ašmanis un A. Reinis turpināja studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (konservatorija); A. Alksnis sāka dienestu padomju armijā. Šajā laikā J. Kulakovs sāka spēlēt pirmo Latvijā izgatavoto sintezatoru, tādējādi grupas “ARKA” daiļradē sākās izteikta elektroniskā skanējuma attīstība. 1979. gada vasarā “ARKA” ar panākumiem uzstājās Rīgas estrādes koncertu apvienības (REKA) un komjaunatnes Rīgas pilsētas komitejas organizētajā koncertskatē, kur 14 dalībnieku vidū bija vienīgais instrumentālais ansamblis un iekļuva laureātu vidū. Augustā mūziķi trijatā piedalījās festivālā “Liepājas dzintars ‘79”, kur atskaņoja “Jandālu” no Andreja Jurjāna svītas “Latvju dejas” un J. Kulakova sacerētu četrdaļu ciklu (roksimfoniju) “Gadalaiki”, kurš uzskatāms par vienu no spilgtākajiem skaņraža agrīnajiem opusiem. Priekšnesums nebija veiksmīgs, jo iepriekš notika vien daži mēģinājumi A. Reiņa garāžā.
1979. gadā J. Kulakovs iestājās konservatorijā, kur iepazinās ar Jāņa Ivanova kompozīcijas klases audzēkni Jāni Lūsēnu, topošo komponistu, kurš lieliski improvizēja Čika Korias (Chick Corea) stilā, spēlēja klavieres un taustiņinstrumentus. Pēc paraugdemonstrējuma J. Kulakovs viņu uzaicināja iesaistīties “ARKA” darbībā. Tapa kopīga programma ar instrumentālajiem skaņdarbiem (“Triumfa arka” – J. Kulakovs, “Kosmosa iekarošana”, “Lidojošais paklājs” – J. Lūsēns u. c.), kas tika atskaņoti uz sintezatoriem ar izteiktu ritma dominanti; repertuārā joprojām bija klasikas apdares. 1979. gada rudenī “ARKA” izcīnīja galveno balvu instrumentālās mūzikas grupā VI komjaunatnes un jaunatnes dziesmu festivālā “Jaunības balsis” Rīgā.
Iespaidots no “ARKA” instrumentālās mūzikas, Vissavienības skaņu plašu firmas “Melodija” Rīgas skaņu ierakstu studijas mākslinieciskais vadītājs Aleksandrs Grīva uzaicināja ierakstīt skaņuplati ar noteikumu, ka jātop komerciālai, dejojamai mūzikai franču elektroniskās mūzikas grupas Space stilā ar tobrīd populārā disko stila elementiem. J. Kulakovs priekšlikumam nepiekrita, muzikālo domstarpību rezultātā viņš grupu pameta, A. Ašmanis un A. Reinis turpināja muzicēt J. Lūsēna vadībā jau ar nosaukumu Zodiac (arī “Zodiaks”). Vienlaikus J. Lūsēns neatteicās no sadarbības ar J. Kulakovu, spēlēja grupas “Pērkons” pirmajos koncertos.
1979. gada rudenī J. Kulakovs iesaistījās konservatorijas kultūrizglītības un masu pasākumu režijas nodaļas studenta Dzintara Tilaka kursadarba tapšanā, kas bija veltīts dzejnieka Eduarda Veidenbauma daiļradei. Pēc Dz. Tilaka ierosinājuma viņš ieinteresējās par E. Veidenbauma daiļradi, sacerēja vairākas dziesmas, kas kā cikls “Mefistofeļa trīs padomi” tika atskaņotas “ARKA” gada nogales koncertos pirms tās izjukšanas, pieaicinot solodziedātāju Imantu Geibu. Dzejas un mūzikas uzvedums “Atliks miršanu uz rītu” tika pirmatskaņots maijā dzejnieka memoriālajā muzejā “Kalāči”, tajā piedalījās Latvijas Nacionālā teātra aktieri Ilze Rūdolfa, Jānis Reinis, Juris Lisners, Dzintars Belogrudovs, Ivars Sietiņš, kā arī J. Kulakovs un citi. Uzvedums atskaņots vēl dažas reizes konservatorijā, Latvijas Rakstnieku savienībā un citur.
Lai piedalītos IV Politiskās dziesmas festivālā, J. Kulakovs papildināja E. Veidenbauma ciklu ar vēl dažām dziesmām (“Mefistofeļa padoms”, “Ej un dzenies tik pēc naudas”, “Ja gribi tikt pie labas vietas”, “Pie neskaidrās Mētras”, “Par spīti grūtiem laikiem” u. c.), sacerēja “Zvanu dziesmu” (Dagnija Dreika), izveidoja jaunu sastāvu: ģitāru spēlēja Aivars Gudrais, sitaminstrumentus – Modris Krūmiņš, dziedāja konservatorijas studenti Arnis Miltiņš un Aigars Godiņš. Grupa veica dziesmu ieskaņojumu Valsts Rīgas operetes teātrī, kur bija nepieciešamā aparatūra. Festivālā grupa startēja ar fonogrammu kā Lielupes kultūras nama ansamblis, neoficiāli lietojot nosaukumu “ARKA”. Nosaukums “ARKA” vairākkārt izmantots vēl līdz 1982. gadam, jo oficiāli nebija apstiprināts J. Kulakova jaunās grupas “Pērkons” nosaukums. Koncertu pirmajā daļā atskaņoja skaņdarbus no “ARKA” repertuāra, otrajā – rokdziesmas.