Sengrieķu dzejnieks Falekijs to neieviesa, bet, iespējams, bija pirmais, kas šo liriskās dzejas pantmēru sāka izmantot epigrammās. Falekija rinda jeb falekijs antīkajā dzejā ir aioliskā vienpadsmitzilbnieka paveids, kuru neizmanto strofu veidošanai, bet lieto kā neatkarīgu pantmēru. Teorētiķi norāda, ka falekiju var uztvert arī kā glikoneju ar pieaugumu, t. i., glikoneju, kam pievienotas trīs pēdējās zilbes.

Falekija rindas metriskā shēma:

x x – U U – U – U – x

(x ir ancepss, t. i., gara vai īsa zilbe; – ir gara zilbe; u ir  īsa zilbe)

Falekijam raksturīga arī cezūra, parasti tā atrodas pēc 5. vai 6. zilbes. Cezūras atrašanos nosaka rindas pirmā ancepszilbe, t. i., ja tā ir gara, tad cezūra ir pēc 6. zilbes, ja īsa – pēc 5. Latīņu dzejā visbiežāk abas pirmās ancepszilbes rindā ir garas, tāpēc cezūra ir pēc 6. zilbes.

Sengrieķu dzejā falekijs bija populārs Aleksandrijas dzejnieku vidū – falekijos rakstīja ne tikai dzejnieks Falekijs, bet arī Teokrits (Θεόκριτος). Atsevišķas falekija rindas sastopamas arī drāmā, piemēram, Sofokla (Σοφοκλῆς) un Aristofana (Ἀριστοφάνης) darbos.

Latīņu dzejā Falekija rinda pārņemta no sengrieķu dzejas līdz ar neotērisko dzejnieku interesi par sengrieķu lirikas pantmēriem. Šo pantmēru bija īpaši iecienījis romiešu dzejnieks Katulls (Gaius Valerius Catullus) – apmēram trešdaļa no viņa dzejas, kas saglabājusies līdz mūsdienām, sacerēta Falekija pantmērā. Katulla dzejas tematika aptver gan mīlas pārdzīvojumus, gan izsmiešanu un zobgalīgu kritiku. Falekija potenciālu izsmejošās epigrammās turpināja attīstīt romiešu epigrammas meistars Marciāls (Marcus Valerius Martialis).

Modernajā dzejā falekijs dažkārt tiek dēvēts par Katulla pantmēru un to izmanto Katulla dzejas imitācijās. Pārnesot Falekija rindu sillabiskajā vai sillabotoniskajā sistēmā un pievienojot tai atskaņas, nacionālajās valodās izveidojušās daudzas un dažādas pantmēra variācijas.

Latviešu dzejā falekijs lietots antīkas dzejas, jo īpaši Katulla, tulkojumos. Oriģināldzejā falekiju lietoja Rainis, adaptējot to latviešu valodai. Raiņa falekiju veido trohaji un viens daktils.

Salīdzinājumam Katulla oriģināls un Raiņa atdzejojums.

Oriģināla pantmērs:

– – – U U – U – U – U x

Viva|mus mea || Lesbi|a, atque a|memus,

rumo|resque se|num || se|veri|orum

omnes | unius || aesti|memus | assis!

soles | occide|re et || re|dire | possunt:

nobis | cum semel | occi|dit || bre|vis lux,

nox est | perpetu|a una || dormi|enda.

*ar trekninājumu atzīmētas elīzijas

Tulkojuma pantmērs:

– U – U U – U – U – U

Dzīvot, | Lesbija | mīļā, || vajg un | mīlēt,

Veco | sirmgalvju || niknās, | ļaunās | runas

Plika | vērdiņa | vērtas || netu|rēsim.

Noiet | saulīte, || atkal | gaisma | atnāk

Mums – līdz | dieniņa | baltā || reizi | beidzas,

Viena | mūžīga |nakts || ir | nogu|ļama.

(Katulls, Lesbijai, Carmen V, atdzejojis Rainis)