No 10.1916. virsnieks (praporščiks) 5. armijas štāba artilērijas nodaļā, speciālists pirotehniķis. Kaujās Ziemeļu frontes Daugavpils sektorā 04.1917. pie Ilūkstes ievainots rokā un 10.1917. pie Krustpils kontuzēts galvā. Podporučiks (09.1917.), pēc dienesta pakāpju atcelšanas 12.1917. – kareivis, no 12.1917. – nodaļas pirotehniķis. No 01.1918. ar 5. armijas Izpildu komitejas pavēli iecelts par armijas artilērijas noliktavu Šaujammateriālu daļas priekšnieku. 18.02.1918. Daugavpilī kritis vācu gūstā, izvests uz karagūstekņu nometnēm Vācijā, kādu laiku bijis ieslodzīts Šauļu cietumā. No gūsta atbrīvots un atgriezies dzimtenē 12.12.1918., dzīvojis Gārsenes pagastā. 30.12.1918. ievēlēts par Gārsenes pagasta Izpildu komitejas locekli un priekšsēdētāja biedru (vietnieku). Padomju varas laikā, 18.01.1919.–20.03.1919., bijis lielinieku apcietinājumā (arestēts kā “kontrrevolucionārs”, tiesāts Ilūkstes apriņķa revolucionārajā tribunālā, attaisnots pierādījumu trūkuma dēļ). No 22.03.1919. – skolotājs Prodes pagasta Baltmuižas skolā. 05.05.1919. mobilizēts Padomju Latvijas armijā, no 14.05.1919. bijis 2. Artilērijas diviziona baterijas komandiera palīgs, 21.05.1919. piekomandēts armijas artilērijas noliktavai, speciālists pirotehniķis. 09.06.1919. dezertējis un pārgājis fronti, piesakoties Ilūkstes apriņķī darbojošos Lietuvas armijas vienību štābā.
13.06.1919. pēc paša iniciatīvas ar Lietuvas armijas virspavēlniecības un Panevēžas grupas pavēlniecības atļauju tās pakļautībā sācis organizēt Augškurzemes Zaļo partizānu pulku, bijis tā komandieris (apstiprināts amatā 14.06.1919., virsleitnants); 20.06.1919. vienība oficiāli iedalīta Ziemeļlatvijas brigādes Austrumu grupā kā Augškurzemes partizānu pulks. No 25.07.1919. bijis arī Ilūkstes apriņķa komandants Latvijas armijā (šajā papildu amatā bijis līdz 25.10.1919.). No 16.08.1919., pēc pulka kā 3. bataljona iekļaušanas 3. Jelgavas kājnieku pulkā, Jānis Indāns bija šī bataljona komandieris (līdz 13.09.1919.). 01.10.1919. iecelts par pulka izlūku rotas komandieri, 28.10.1919. – par izlūku bataljona komandieri. 10.01.1920. pārvietots uz armijas Aviācijas parku, Aviācijas skolas teorētisko priekšmetu (zīmēšanas, automācības, reglamentu, ierindas mācības) pasniedzējs. 03.1920. pats sāka mācības skolā. Pēc Aviācijas skolas kursa beigšanas 21.07.1920. bijis armijas Galvenās mehāniskās darbnīcas nodaļas priekšnieka vietas izpildītājs, studējis Latvijas Universitātes (LU) Mehānikas nodaļā. Iecelts par kapteini (16.12.1920.; par kaujas nopelniem), pulkvedi leitnantu (25.06.1925.), pulkvedi (17.11.1930.), ģenerāli (13.08.1940.). No 04.1921. bijis virsnieks Aviācijas divizionā (no 29.09.1926. nosaukums – Aviācijas pulks), lidmašīnu tehniskais pārzinis, pēc lidotāja tiesību iegūšanas – no 02.07.1921. Aviācijas skolas teorijas instruktors, no 27.08.1921. skolas tehniskās nozares vadītājs, no 29.10.1921. – nodaļas komandieris. No 09.1922. – diviziona komandiera palīgs, no 04.10.1923. – Aviācijas skolas priekšnieks (vienlaikus diviziona komandiera amatā līdz 20.05.1924.). 29.07.1926. kļuva par diviziona (vēlāk – pulka) saimniecības priekšnieku. 01.03.1928. cieta lidmašīnas avārijā (līdz 04.04.1928. bijis slimnīcā). 1927.–1928. gadā bija arī Latvijas Aizsargu organizācijas žurnāla “Aizsargs” redaktors un redakcijas kolēģijas loceklis. Avārijā gūto veselības problēmu dēļ 18.04.1928. piekomandēts Armijas komandiera štāba Operatīvajai daļai un iecelts par kara aģentu (militāro atašeju) Lietuvā, šajā amatā bijis līdz 30.10.1929., pēc tam atgriezies Aviācijas pulkā. 1930.–1932. gadā, esot dienestā, studējis LU Tiesību zinātņu nodaļā. No 07.1932. bijis 1. un 2. Iznīcinātāju eskadriļas, kā arī Tālās izlūkošanas eskadriļas komandieris.
Pulkvedis Jānis Indāns (no kreisās) pie lidmašīnas "Flamingo U-12b". 14.05.1933.
Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.
No 11.04.1934. bijis Aviācijas pulka komandiera vietas izpildītājs, no 10.08.1935. – komandieris. 11.02.1937. iecelts par civilās aviācijas inspektoru Tehniskās divīzijas pārvaldē, no 1938. gada – arī par sevišķu uzdevumu virsnieku Aizsargu aviācijas štābā. Dienesta komandējumos apmeklējis Lietuvu, Somiju, Igauniju, Poliju, 26.–30.08.1924. un 16.–18.10.1926. piedalījies pārlidojumā uz Tallinu Igaunijā. 30.08.–07.09.1930. vadījis eskadriļu (trīs lidmašīnas) 5000 km pārlidojumā uz Viduseiropas valstīm (par to J. Indānam izteikta kara ministra pateicība), 20.–24.07.1935. piedalījies pārlidojumā Lietuvā, 22.06.–05.07.1936. piedalījies pārlidojumā Lietuvā, Polijā, Dānijā, Nīderlandē, Anglijā, Francijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā. 11.–31.10.1927. Itālijā (Romā) pārstāvējis Latviju IV Starptautiskajā Gaisa satiksmes kongresā. 1920.–1929. gadā bijis Latvijas aerokluba valdes loceklis. Bijis arī Latvijas Aizsardzības biedrības valdes loceklis. Studiju laikā pievienojies studentu korporācijai “Tervetia”, publicējis militāras tematikas rakstus periodiskajos izdevumos.
Pēc padomju okupācijas 21.08.1940. iecelts par armijas aviācijas priekšnieku, pēc Latvijas armijas likvidācijas 27.11.1940. atvaļināts no Sarkanās armijas “piemērota amata trūkuma dēļ”. Ar ģimeni dzīvoja Rīgā. 15.02.1941. apcietināts, izvests uz Butirku cietumu Maskavā. 18.07.1941. Maskavā kopā ar vairākiem citiem bijušajiem Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem piespriests nāvessods nošaujot, tas drīz pēc tam izpildīts.
