Dzimis saimnieka Jāņa Indāna ģimenē. 1916. gadā beidzis uz Kazaņu evakuētās Viļņas Tehniskās skolas Ķīmijas nodaļu, 06.1916. brīvprātīgi iestājies Krievijas armijas Petrogradas Tehniskajā artilērijas skolā (beidzis 10.1916.; speciālists pirotehniķis). 22.01.1920. uzņemts kā klausītājs Latvijas armijas Aviācijas parka Aviācijas skolā (beidzis mācību teorētisko un lidotāju-novērotāju kursu 14.06.1920.), 02.07.1921. Aviācijas skolā ieguvis lidotāja kvalifikāciju. 02.–08.1923. un 10.1932.–08.1933. mācījies vecāko virsnieku kursos un beidzis tos.

Dzīvesbiedre Anete Indāne, dzimusi Vulfa – aizsardze, sabiedriskā darbiniece Latvijā, pēc Otrā pasaules kara dzīvojusi trimdā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

No 10.1916. virsnieks (praporščiks) 5. armijas štāba artilērijas nodaļā, speciālists pirotehniķis. Kaujās Ziemeļu frontes Daugavpils sektorā 04.1917. pie Ilūkstes ievainots rokā un 10.1917. pie Krustpils kontuzēts galvā. Podporučiks (09.1917.), pēc dienesta pakāpju atcelšanas 12.1917. – kareivis, no 12.1917. – nodaļas pirotehniķis. No 01.1918. ar 5. armijas Izpildu komitejas pavēli iecelts par armijas artilērijas noliktavu Šaujammateriālu daļas priekšnieku. 18.02.1918. Daugavpilī kritis vācu gūstā, izvests uz karagūstekņu nometnēm Vācijā, kādu laiku bijis ieslodzīts Šauļu cietumā. No gūsta atbrīvots un atgriezies dzimtenē 12.12.1918., dzīvojis Gārsenes pagastā. 30.12.1918. ievēlēts par Gārsenes pagasta Izpildu komitejas locekli un priekšsēdētāja biedru (vietnieku). Padomju varas laikā, 18.01.1919.–20.03.1919., bijis lielinieku apcietinājumā (arestēts kā “kontrrevolucionārs”, tiesāts Ilūkstes apriņķa revolucionārajā tribunālā, attaisnots pierādījumu trūkuma dēļ). No 22.03.1919. – skolotājs Prodes pagasta Baltmuižas skolā. 05.05.1919. mobilizēts Padomju Latvijas armijā, no 14.05.1919. bijis 2. Artilērijas diviziona baterijas komandiera palīgs, 21.05.1919. piekomandēts armijas artilērijas noliktavai, speciālists pirotehniķis. 09.06.1919. dezertējis un pārgājis fronti, piesakoties Ilūkstes apriņķī darbojošos Lietuvas armijas vienību štābā.

13.06.1919. pēc paša iniciatīvas ar Lietuvas armijas virspavēlniecības un Panevēžas grupas pavēlniecības atļauju tās pakļautībā sācis organizēt Augškurzemes Zaļo partizānu pulku, bijis tā komandieris (apstiprināts amatā 14.06.1919., virsleitnants); 20.06.1919. vienība oficiāli iedalīta Ziemeļlatvijas brigādes Austrumu grupā kā Augškurzemes partizānu pulks. No 25.07.1919. bijis arī Ilūkstes apriņķa komandants Latvijas armijā (šajā papildu amatā bijis līdz 25.10.1919.). No 16.08.1919., pēc pulka kā 3. bataljona iekļaušanas 3. Jelgavas kājnieku pulkā, Jānis Indāns bija šī bataljona komandieris (līdz 13.09.1919.). 01.10.1919. iecelts par pulka izlūku rotas komandieri, 28.10.1919. – par izlūku bataljona komandieri. 10.01.1920. pārvietots uz armijas Aviācijas parku, Aviācijas skolas teorētisko priekšmetu (zīmēšanas, automācības, reglamentu, ierindas mācības) pasniedzējs. 03.1920. pats sāka mācības skolā. Pēc Aviācijas skolas kursa beigšanas 21.07.1920. bijis armijas Galvenās mehāniskās darbnīcas nodaļas priekšnieka vietas izpildītājs, studējis Latvijas Universitātes (LU) Mehānikas nodaļā. Iecelts par kapteini (16.12.1920.; par kaujas nopelniem), pulkvedi leitnantu (25.06.1925.), pulkvedi (17.11.1930.), ģenerāli (13.08.1940.). No 04.1921. bijis virsnieks Aviācijas divizionā (no 29.09.1926. nosaukums – Aviācijas pulks), lidmašīnu tehniskais pārzinis, pēc lidotāja tiesību iegūšanas – no 02.07.1921. Aviācijas skolas teorijas instruktors, no 27.08.1921. skolas tehniskās nozares vadītājs, no 29.10.1921. – nodaļas komandieris. No 09.1922. – diviziona komandiera palīgs, no 04.10.1923. – Aviācijas skolas priekšnieks (vienlaikus diviziona komandiera amatā līdz 20.05.1924.). 29.07.1926. kļuva par diviziona (vēlāk – pulka) saimniecības priekšnieku. 01.03.1928. cieta lidmašīnas avārijā (līdz 04.04.1928. bijis slimnīcā). 1927.–1928. gadā bija arī Latvijas Aizsargu organizācijas žurnāla “Aizsargs” redaktors un redakcijas kolēģijas loceklis. Avārijā gūto veselības problēmu dēļ 18.04.1928. piekomandēts Armijas komandiera štāba Operatīvajai daļai un iecelts par kara aģentu (militāro atašeju) Lietuvā, šajā amatā bijis līdz 30.10.1929., pēc tam atgriezies Aviācijas pulkā. 1930.–1932. gadā, esot dienestā, studējis LU Tiesību zinātņu nodaļā. No 07.1932. bijis 1. un 2. Iznīcinātāju eskadriļas, kā arī Tālās izlūkošanas eskadriļas komandieris.

No 11.04.1934. bijis Aviācijas pulka komandiera vietas izpildītājs, no 10.08.1935. – komandieris. 11.02.1937. iecelts par civilās aviācijas inspektoru Tehniskās divīzijas pārvaldē, no 1938. gada – arī par sevišķu uzdevumu virsnieku Aizsargu aviācijas štābā. Dienesta komandējumos apmeklējis Lietuvu, Somiju, Igauniju, Poliju, 26.–30.08.1924. un 16.–18.10.1926. piedalījies pārlidojumā uz Tallinu Igaunijā. 30.08.–07.09.1930. vadījis eskadriļu (trīs lidmašīnas) 5000 km pārlidojumā uz Viduseiropas valstīm (par to J. Indānam izteikta kara ministra pateicība), 20.–24.07.1935. piedalījies pārlidojumā Lietuvā, 22.06.–05.07.1936. piedalījies pārlidojumā Lietuvā, Polijā, Dānijā, Nīderlandē, Anglijā, Francijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā. 11.–31.10.1927. Itālijā (Romā) pārstāvējis Latviju IV Starptautiskajā Gaisa satiksmes kongresā. 1920.–1929. gadā bijis Latvijas aerokluba valdes loceklis. Bijis arī Latvijas Aizsardzības biedrības valdes loceklis. Studiju laikā pievienojies studentu korporācijai “Tervetia”, publicējis militāras tematikas rakstus periodiskajos izdevumos.

Pēc padomju okupācijas 21.08.1940. iecelts par armijas aviācijas priekšnieku, pēc Latvijas armijas likvidācijas 27.11.1940. atvaļināts no Sarkanās armijas “piemērota amata trūkuma dēļ”. Ar ģimeni dzīvoja Rīgā. 15.02.1941. apcietināts, izvests uz Butirku cietumu Maskavā. 18.07.1941. Maskavā kopā ar vairākiem citiem bijušajiem Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem piespriests nāvessods nošaujot, tas drīz pēc tam izpildīts.

Neatkarības kara laikā viens no pazīstamākajiem partizānu vienību – Augškurzemes partizānu pulka – komandieriem, kura iniciatīva un drosme zināmā mērā veidoja priekšstatu par latviešu karavīru patriotismu un spēju sadarboties ar kaimiņvalsts (Lietuvas) bruņotajiem spēkiem cīņā pret kopīgo ienaidnieku Ilūkstes apkārtnē. 1934.–1937. gadā J. Indāns bijis Latvijas armijas Aviācijas pulka komandieris. Šajā laika periodā, vadot vienības modernizēšanu un būdams labs lidotājs, aktīvi attīstījis Latvijas militārās aviācijas starptautisko sadarbību ar ārzemju kolēģiem, galvenokārt starptautiskajos pārlidojumos. Īpaši liels ir J. Indāna ieguldījums Latvijas civilās aviācijas attīstībā, gan atrodoties oficiālā civilās aviācijas inspektora amatā 1937.–1940. gadā, gan pirms tam, atrodoties atbildīgos amatos Latvijas aeroklubā. Tāpat veicinājis armijas sadarbību ar Latvijas Aizsargu organizācijas aviāciju.

Par nopelniem Pirmā pasaules kara kaujās J. Indāns apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (III šķira, ar šķēpiem), par varonību Latvijas Neatkarības kara kaujās ar Padomju Latvijas armiju Augškurzemē apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira), Viestura ordeni (II šķira, ar šķēpiem), Aizsargu Nopelnu krustu, Latvijas Aizsardzības biedrības sudraba un bronzas medaļām, Latvijas Skautu centrālās organizācijas pateicības zīmi “Svastika”, Lietuvas Vīta krusta ordeni (I šķiras II pakāpe), Ģedimina ordeni (III šķira), Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu, Igaunijas Ērgļa ordeni (III šķira), Polijas “Polonia Restituta” ordeni (III šķira), Somijas Baltās Rozes ordeni (III šķira), Zviedrijas Šķēpa ordeni (III šķira).

27.02.1995. Gārsenes pagastā J. Indānam atklāta piemiņas plāksne.