Cilvēka cieņa ir vērtība, kas likta (Rietumu tipa) demokrātiskas tiesiskas valsts pamatos. Cilvēka cieņas ievērošana un aizsardzība ir juridiski saistoša. To nosaka gan starptautiskās tiesības, gan Eiropas Savienības (ES) tiesības, gan nacionālo valstu, tostarp Latvijas Republikas, tiesības.
No tās izriet virkne cilvēka tiesību: visi cilvēki ir līdztiesīgi, un ikvienam piemīt tādas pamattiesības, kuras neviens nedrīkst atņemt: tiesības uz pašnoteikšanos, tiesības uz dzīvību, tiesības uz apziņas brīvību, tiesības uz privāto dzīvi. Šo tiesību īstenošanu nedrīkst ietekmēt personas izcelšanās, dzimums, vecums, reliģiskā pārliecība, tautība, seksuālā orientācija, pilsonība, pasaules uzskats vai politiskie uzskati. Cilvēka cieņa kā ikvienas valsts vērtība un tiesību sistēmas pamats noteikta ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO; United Nations) 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (Universal Declaration of Human Rights). Latvijā juridiski cilvēka cieņa ir aizsargāta Latvijas Republikas Satversmē, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī visā tiesību sistēmā, t. i., likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos.