Voldemāra Pusula dzimtas izcelsme ir latviska un saistāma ar Vecgulbenes muižas Pusuļu mājām, kur 1803. gadā dzimis viņa vectēvs Georgs. Pusula senči vāciskojušies un pārcēlušies uz Pēterburgu, kur darbojušies ierēdniecībā. V. Pusula tēvs Emīls (Emil Leonhard Ferdinand Pussull) bija mācītājs un kalpoja gan Pēterburgā, gan Limbažu un Valmieras luterāņu draudzēs. V. Pusula mātei Olgai, dzimušai Ekai (Olga Eck), bija zviedriska izcelsme.
V. Pusuls mācījies Sv. Annas galvenajā vācu skolā Pēterburgā (Annenschule, arī St. Annenschule in St. Petersburg, Главное немецкое училище Святой Анны), kas jau 18. gs. bija speciāli dibināta vācu ieceļotājiem un uzskatāma par tā laika prestižāko vācu skolu Krievijas galvaspilsētā. Tēvs vēlējās, lai dēls ietu viņa pēdās, tādēļ V. Pusuls 1902. gada pavasarī sāka teoloģijas studijas Tērbatas Universitātē (mūsdienās Tartu Universitāte, Tartu Ülikool), kuras turpināja līdz 1905. gadam, 1906. gadā mainīja studiju virzienu uz jurisprudenci. Tērbatas Universitātē studējis ar pārtraukumiem līdz 1911. gadam. V. Pusuls vēlējies jurisprudenci studēt kādā no Iekškrievijas universitātēm, jo Tērbatas Universitāte viņam šķitusi provinciāla un studiju jomā vecmodīga. V. Pusuls nodomu realizējis – pārgājis studēt Maskavas Universitātē (Императорский Московский университет) un 1914. gadā ieguvis jurista kvalifikāciju. Studiju laikā Tērbatas Universitātē iestājies studentu korporācijā “Estonia”, kas lielākoties apvienoja Igaunijas guberņas vācbaltiešus.
V. Pusuls 24.04.1916. laulājās ar pazīstama Tērbatas ārsta otolaringaloga Riharda Oto, vēlāk Otova (Richard August Eduard Otto, Ottow), meitu Elizabeti Otovu (Elisabeth Bertha Marie Ottow). V. Pusula atraitne Elizabete jau vācbaltiešu izceļošanas laikā 11.1939. kopā ar abu laulībā 1921. gadā dzimušo dēlu Alfrēdu (Alfred Reihnhold Bruno) atteikusies no Latvijas pavalstniecības un devusies uz ārzemēm, visdrīzāk Zviedriju.