Dzimis pareizticīga saimnieka Jura Priedes ģimenē. Beidzis Vestienas pagasta skolu, Tolkas–Vestienas ministrijas skolu, Cēsu apriņķa skolu, 1897. gadā iestājās Viļņas kājnieku junkurskolā (Виленское военное училище), beidzis ar I šķiru 08.1899. 

1927. gadā precējies ar Paulīni Otīliju Brūveri; meita un dēls. 

Pēc apriņķa skolas beigšanas kādu laiku nodarbojās ar zemkopību vecāku mājās. 10.1895. kā savvaļnieks iestājās armijā, 115. kājnieku pulkā Rīgā; pēc mācību komandas apmācību kursa beigšanas no 08.1897. – jaunākais unteroficieris. Pēc junkurskolas beigšanas no 08.1899. – podpraporščiks, no 01.1900. – virsnieks (podporučiks) 116. kājnieku pulkā Rīgā. Poručiks (09.1904.), štābkapteinis (09.1907.), kapteinis (10.1914.). Pēc paša vēlēšanās no 12.1904. dienējis 57. kājnieku pulkā Tālajos Austrumos, piedalījās karā ar Japānu, bet pēc kara noslēguma 02.1906. atgriezās 116. kājnieku pulkā Rīgā, bija rotas komandieris. Pirmā pasaules kara laikā pulka sastāvā no 08.1914. piedalījās kaujās ar Vācijas armiju Austrumprūsijā, pēc tam Polijā. 21.02.1915. Augustovas mežos krita vācu gūstā 20. korpusa sastāvā. No gūsta Vācijas nometnēs, braucot no Vīsbādenes kopā ar vairākiem desmitiem citu latviešu virsnieku, Rīgā atgriezās 12.1918. 

20.12.1918. iestājās Latvijas Apsardzības ministrijas dienestā (kapteinis); bija sevišķu uzdevumu virsnieks. 15.01.1919. Liepājā atbrīvots no dienesta, izbrauca uz Odesu, kur iestājās Krievijas Dienvidu bruņotajos spēkos; 04.1919. to sastāvā evakuējās uz Turciju (palika dienestā Konstantinopolē līdz 30.07.1919.). Uzzinājis par Rietumu lielvalstu misiju nosūtīšanu uz Latviju, no Konstantinopoles cauri Itālijai, Austrijai, Vācijai devās uz dzimteni. 09.1919. atgriezās Latvijā un 15.09. iestājās Latvijas armijā, 5. Cēsu kājnieku pulkā, piekomandēts armijas inspektoram Augustam Misiņam kā sevišķu uzdevumu virsnieks. 07.11.1919. pārcelts uz 6. Rīgas kājnieku pulku (no 16.11. – 2. bataljona komandieris). Pulkvedis-leitnants (14.04.1920.; par kaujas nopelniem), pulkvedis (09.02.1923.), ģenerālis (18.11.1930.). No 04.01.1921. bija 6. Rīgas kājnieku pulka komandieris, Rīgā no 25.02.1925. – Latgales divīzijas komandiera palīgs Pļaviņās, no 01.08.1925. – Vidzemes divīzijas komandiera palīgs Rīgā. 25.11.1928.–05.08.1929. bija Kurzemes divīzijas komandiera vietas izpildītājs un Liepājas garnizona priekšnieks, pēc tam atgriezās Vidzemes divīzijas štābā (vairākkārt ilgstoši bija divīzijas komandiera vietas izpildītājs). 24.09.1931. atvaļināts saistībā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. No 1926. gada bija Lāčplēša Kara ordeņa domes loceklis. Dzīvoja Rīgā un piešķirtajā jaunsaimniecībā Krimuldas pagastā. Bija akciju sabiedrības “Apavi” valdes loceklis, studentu korporācijas “Sidrabenia” goda filistrs. 

Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur 1947. gadā Eslingenē piedalījās Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības darbības atjaunošanā. 1949. gadā ar ģimeni izceļoja uz ASV, dzīvoja Bostonā, aktīvi darbojās trimdas sabiedriskajā dzīvē, līdz 1967. gadam bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības priekšsēdētājs, žurnāla “Lāčplēsis” redaktors, vairāku publikāciju autors šajā žurnālā.

J. Priede bija pieredzējis bijušais profesionālais Krievijas armijas vecākās paaudzes virsnieks, kurš spēja pielāgoties Latvijas armijas apstākļiem un sekmīgi pildīt pulka komandiera un divīzijas komandiera pienākumus. Pēc Otrā pasaules kara trimdā ASV saistībā ar darbību Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrībā un tās sagādāto publicitāti kļuva par ievērojamu latviešu karavīra un ordeņa kavaliera varonības simbolu. 

Par dienestu Krievijas armijā, kaujas nopelniem karā ar Japānu, Pirmajā pasaules karā J. Priede apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (II šķira, III šķira, abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (II šķira, IV šķira); par nopelniem Latvijas Neatkarības karā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira); par dienesta sasniegumiem – ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira), Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.