Par vecticībnieku skaitu nav precīzu datu. 1897. gada tautas skaitīšana Krievijas Impērijā liecināja, ka vecticībnieku skaits bija 2 204 596, taču šie dati ir aptuveni, jo daudzi vecticībnieki nenorādīja savu piederību vai arī nepiedalījās skaitīšanā. Mūsdienās garīdzniecību atzīstošās Bilakrinicas hierarhijas piekritēju skaits visā pasaulē tiek lēsts ap 1,5 miljonu ticīgo. Novozibkovas hierarhijai piederīgo skaits ir ap vienu miljonu. Lielākie garīdznieku atzīstošo vecticībnieku centri vēsturiski ir bijuši Donas, Čerņigovas, Starodubjes apgabalos, kā arī Maskavas Rogožas kapsētas draudze. Skaitliski ievērojamākā šī virziena vecticībnieku grupa dzīvo Rumānijas un Moldovas teritorijā, veidojot vēsturisko etnoreliģisko kopienu (krievu липоване, rumāņu lipoveni). Bezpriesteru virziena vecticībnieku skaits tiek lēsts ap diviem miljoniem. Šī virziena draudzes atrodas gan Krievijas Federācijas teritorijā, gan ārpus tās. Vēsturiski lielākie bezpriesteru virziena centri izveidojās Baltās jūras piekrastē (Pomorjes reģionā), Oloņecas apgabalā Karēlijā, Keržeņecas upes apkaimē Ņižņijnovgorodas apgabalā. Pomoriešu draudzes mūsdienās atrodas (norādītā secība ir no lielākā skaita uz mazāko) Krievijā, Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā, Igaunijā, Kazahstanā, Polijā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kirgiztānā, Moldovā, Ukrainā, Vācijā, Lielbritānijā, Somijā, Zviedrijā, Brazīlijā, Argentīnā un Kanādā.