Lai gan Homēra un Hēsioda poēmas ir eposi ar šim žanram raksturīgajām iezīmēm, tomēr abu dzejnieku daiļradē pastāv atšķirības. Homēra eposos “Īliada” un “Odiseja” (Ὀδύσσεια, 8.–7. gs. sākums p. m. ē.) autora klātbūtnes nav, taču Hēsiods šo tradīciju izmainījis, sniedzis ziņas par savu dzīvi, kā arī demonstrējis savu attieksmi, kas ļauj ieraudzīt, kā izteikušies pētnieki, pieticīgu, bet vienlaikus strīdīgu, ironisku, aizdomīgu un piesardzīgu raksturu. Homērs apdziedājis slaveno Trojas karu un tā varoņus, taču Hēsiods – dievu ģenealoģiju un nežēlīgo varas cīņu starp paaudzēm, kā arī lauku darbus un ikdienas grūtības. Šīs līdzības un pretstati it kā novietojuši Homēru un Hēsiodu vienu otram blakus jau no antīkās senatnes. Vairākas grieķu pilsētas pretendējušas uz Homēra dzimšanas vietas statusu, tāpat arī vairākas grieķu pilsētas pretendējušas uz Hēsioda kapa vietas statusu.
Ar Hēsiodu un viņa darbiem saistīti dažādi pētnieciski jautājumi, piemēram, kad Hēsiods dzīvojis, vai Homērs un Hēsiods dzīvojuši vienā laikā, vai citi Hēsiodam piedēvētie darbi ir viņa paša rakstīti, utt. Pēc analoģijas ar terminu “Homēra jautājums” dažkārt ar Hēsiodu saistāmās neskaidrības dēvētas par ”Hēsioda jautājumu”. Pētnieku interese par Hēsiodu un viņa daiļradi ir plaša. Tiek lietoti dažādi termini, piemēram, “hēsiodiskā kosmogonija”, “hēsiodiskā versija”, “hēsiodiskā literatūra”, “hēsiodiskie teksti” un citi.