Mācību laikā pirms Pirmā pasaules kara Pēterburgā iesaistījās latgaliešu sabiedriskajā dzīvē. Pirmā pasaules kara laikā, 10.1914., iestājās armijā, 02.1915. paaugstināts par praporščiku. Nosūtīts uz 150. kājnieku rezerves bataljonu Voļskā pie Saratovas, Kazaņas kara apgabalā, iedalīts bataljona mācību komandā. Pēc paša vēlēšanās 10.1915. pārcelts uz latviešu strēlnieku daļām Ziemeļu frontes Rīgas sektorā. Ieskaitīts 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā, 3. rezerves rotas komandieris. 03.1916. paaugstināts par podporučiku. No 06.1916. – bataljona tiesas priekšsēdētājs; 1916. gada beigās bataljons pārveidots par pulku. Vēlāk pārvietots uz Latviešu strēlnieku rezerves pulku Tērbatā (mūsdienās Tartu), pēc tam Valmierā. Pēc Februāra revolūcijas 04.1917. ievēlēts par Latgaliešu strēlnieku sekcijas priekšsēdētāju Iskolastrelā, 05.1917. ar strēlniekiem nodrošināja Latgales kongresa norises drošību Rēzeknē. No 07.1917. bija XII armijas Latgaliešu zaldātu izpildkomitejas priekšsēdētājs. 11.1917. pārcelts uz gaisa kuģniecības nodaļu. Vienlaikus 11.1917. Valkā ievēlēts par Latviešu pagaidu nacionālās padomes locekli, bijis Latvijas Aizsardzības un atjaunošanas nodaļas (Kara lietu lietu komisijas) priekšsēdētājs. 12.1917. piedalījās Latgales 2. kongresā. 01.1918. lielinieku apcietināts kā “nacionālists”, 02.1918. no apcietinājuma izbēdzis. Atgriezies Rēzeknē, ievēlēts par Latgales Pagaidu zemes padomes locekli, priekšsēdētāja biedrs. Vācu okupācijas laikā, 03.1918., ievēlēts par Rēzeknes apriņķa zemstes (pašvaldības) valdes locekli (darbojies līdz 05.1918., pēc tam dzīvoja savās lauku mājās). No 08.1918. dzīvojis Maskavā, vēlāk atgriezies Latgalē, taču pēc lielinieku ienākšanas 11.1918. ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Lietuvu.
10.1919. atgriezies Latvijā. Bijis Tautas padomes loceklis Latgaliešu frakcijā. 29.10.1919. Rīgā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, ieskaitīts Rīgas Jaunformējamo spēku 9. baterijā virsleitnanta dienesta pakāpē, no 11.1919. dienēja armijas Artilērijas rezervē Rīgā, no 1918. gada novembra beigām – 1. bruņotajā divizionā, 1. bruņotā vilciena virsnieks. Piedalījies Latgales atbrīvošanas kaujās no Padomju Krievijas Sarkanās armijas. No 01.04.1920. – Bruņoto vilcienu diviziona virsnieks. Periodiski komandēts Satversmes sapulces vēlēšanu komisijas rīcībā. 04.1920. ievēlēts Satversmes sapulcē no Latgales Zemnieku partijas, 06.09.1920. oficiāli atvaļināts no karadienesta. Darbojies Agrārlietu, Karalietu, Mandātu pārbaudīšanas un Tirdzniecības un rūpniecības komisijā, kā arī Centrālajā zemes ierīcības komitejā un Lāčplēša Kara ordeņa domē (1920.–1922. un 1925.–1928. gadā), Triju Zvaigžņu ordeņa domē (1925.–1926. gadā). No 21.11.1922. – Valsts zemes bankas valdes loceklis, no 21.03.1930. – pārvaldnieka biedra vietas pagaidu izpildītājs, no 16.11.1939. – pārvaldnieka biedrs. 1925. gadā bija arī Latgales Akciju bankas valdes loceklis. 1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā, bijis Pašvaldību komisijas sekretārs. Bijis Latgales Demokrātisko zemnieku apvienības dibinātājs, vēlāk arī Latgales Zemnieku progresīvās apvienības biedrs. Latgales Linkopības biedrības “Linsēkla” valdes loceklis, vairāku akciju sabiedrību valdes loceklis. 1937.–08.1940. – nedēļas laikraksta “Jaunais Vōrds” izdevējs un virsredaktors Rīgā. Bijis Latgales kultūras veicināšanas biedrības “Jauno Straume” līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis. Saimniekoja arī piešķirtajā dzirnavu saimniecībā Krāslavā (Kalna dzirnavas).
Padomju okupācijas laikā, 25.11.1940., atlaists no amata Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) Lauksaimniecības bankā (bijušajā Valsts zemes bankā). Strādāja par grāmatvedi fabrikā “Sarkanais metālists” Rīgā. Vācu okupācijas sākumā, 07.1941., ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi saimniecībā Krāslavā, bija lauksaimniecības kooperatīva vadītājs. Vācu okupācijas laika beigu posmā, tuvojoties frontes līnijai, 07.1944. atgriezās Rīgā. 09.1944. no Rīgas devās bēgļu gaitās uz Kurzemi, dzīvoja Ventspils apriņķī, 11.1944. no Jūrkalnes apkārtnes laivā pāri jūrai ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Dzīvoja bēgļu nometnē Visbijā, Gotlandē, pēc tam Fageršē pie Stokholmas, pēc atbrīvošanas no nometnes Marielundā, Ēkerē pie Stokholmas, pēc tam Nikelbī, no 1955. gada – meitas ģimenē Brommā. Strādāja Zviedrijas Valsts dārzniecības izmēģinājuma stacijā Ekerē (1945–1955. gadā, sākumā dārza strādnieks, pēc tam asistents arhīvā), Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūtā Stokholmā (1955.–1957. gadā), organizācijā “Baltiešu humānā sabiedrība” (1957.–1960. gadā). Bija Zviedrijas Latviešu katoļu biedrības valdes priekšsēdētājs, Latviešu katoļu un demokrātisko zemnieku bloka priekšsēdētājs, līdz 1954. gadam darbojās Zviedrijas Latviešu centrālajā padomē, pārstāvis Latvijas Atjaunošanas komitejas Eiropas centra sanāksmēs Anglijā un Vācijā.
