Dzimis pamatskolas skolotÄja PÄtera Meldera un Margrietas Melderes Ä£imenÄ. MÄcÄ«jÄs 2. Jelgavas vidusskolÄ (vÄlÄk ā Ä£imnÄzija). StudÄja agronomiju un lauksaimniecÄ«bu Latvijas UniversitÄtÄ (LU), vÄlÄk pÄc LU LauksaimniecÄ«bas fakultÄtes atdalÄ«Å”anas no LU, no 1939. gada, Jelgavas LauksaimniecÄ«bas akadÄmijÄ (JLA). Bija studentu korporÄcijas āBeveronijaā biedrs. Studijas JLA turpinÄja arÄ« padomju un nacistiskÄs okupÄcijas laikÄ.
20. gs. 20. gadu beigÄs V. Melderis aizrÄvÄs ar futbolu, bet ap 1930. gadu 2. Jelgavas valsts Ä£imnÄzijÄ aktÄ«vi pievÄrsies arÄ« basketbolam. Ar jauno sporta veidu viÅu ieinteresÄjis fiziskÄs audzinÄÅ”anas skolotÄjs Apse. Jau skolnieku sacensÄ«bÄs, startÄjot Ä£imnÄzijas basketbola komandÄ, V. Melderis startÄjis centra uzbrucÄja pozÄ«cijÄ. LÄ«dztekus futbolam un basketbolam nodarbojÄs ar dažÄdÄm vieglatlÄtikas disciplÄ«nÄm, veidojoties par daudzpusÄ«gu, fiziski labi attÄ«stÄ«tu atlÄtu.
20. gs. 30. gadu sÄkumÄ basketbolu sÄka spÄlÄt Jelgavas ASK komandÄ, taÄu jau drÄ«zumÄ kļuva par RÄ«gas ASK basketbola komandas spÄlÄtÄju, pakÄpeniski izcÄ«not vietu pamatsastÄvÄ. No 20. gs. 30. gadu sÄkuma lÄ«dz 1940. gadam valsts basketbola turnÄ«ros startÄja RÄ«gas ASK komandÄ, tÄs sastÄvÄ 1934. gadÄ izcÄ«nÄ«ja Chicago Tribune balvu (spÄcÄ«gÄkajiem Igaunijas un Latvijas basketbola klubiem), divas reizes kļuva par Latvijas basketbola meistaru jeb Äempionu (1939, 1940), piedalÄ«jÄs starptautiskÄs klubu spÄlÄs. 1937./1938. un 1939./1940. gadu sezonÄs V. Melderis bija Latvijas basketbola ÄempionÄta VirslÄ«gas otrs rezultatÄ«vÄkais spÄlÄtÄjs.
V. Melderis tika iekļauts Latvijas basketbola izlases sastÄvÄ dalÄ«bai pirmajÄ Eiropas basketbola ÄempionÄtÄ Å½enÄvÄ (Å veicÄ) 05.1935., kurÄ par ÄempionvienÄ«bu kļuva Latvija. TurnÄ«rÄ V. Melderis bija Latvijas valstsvienÄ«bas rezervists un oficiÄli nav aizvadÄ«jis nevienu spÄli. SaskaÅÄ ar Latvijas Basketbola savienÄ«bas (LBS) statistiku V. Melderis Latvijas basketbola izlases sastÄvÄ spÄlÄja no 1936. lÄ«dz 1940. gadam, aizvadot 35 oficiÄlas valstu sacÄ«kstes Latvijas valstsvienÄ«bÄ. Tas ir lielÄkais spÄļu skaits, kÄdu aizvadÄ«jis viens spÄlÄtÄjs Latvijas basketbola izlasÄ starpkaru posmÄ pirms valsts okupÄcijas. V. Melderis bija viens no diviem rezultatÄ«vÄkajiem izlases spÄlÄtÄjiem starpkaru posmÄ (276 punkti).
OficiÄlÄs valstu sacÄ«kstÄs Latvijas izlases sastÄvÄ V. Melderis debitÄjis 12.01.1936. KauÅÄ pret Lietuvu (uzvara 33:10). PakÄpeniski kļuva par nozÄ«mÄ«gu un grÅ«ti aizstÄjamu valstsvienÄ«bas spÄlÄtÄju, bija tÄs kapteinis (1938ā1940). Latvijas basketbola izlases sastÄvÄ piedalÄ«jÄs vasaras olimpiskajÄs spÄlÄs BerlÄ«nÄ (VÄcija) 08.1936. (Latvijas izlasei dalÄ«ta 15.ā18. vieta) un otrajÄ Eiropas basketbola ÄempionÄtÄ RÄ«gÄ 05.1937. (Latvijai 6. vieta). Ar panÄkumiem lÄ«dzdarbojÄs Latvijas valstsvienÄ«bÄ, izcÄ«not 2. vietu NÄciju kausa izcÄ«ÅÄ 10.1937. ParÄ«zÄ (FrancijÄ), 1. vietu BerlÄ«nes StarptautiskajÄ basketbola turnÄ«rÄ 10.1938. un 2. vietu treÅ”ajÄ Eiropas basketbola ÄempionÄtÄ 05.1939. KauÅÄ. Savu pÄdÄjo spÄli valsts izlasÄ V. Melderis aizvadÄ«ja 17.02.1940. TallinÄ (IgaunijÄ) pret Igauniju; tÄ izrÄdÄ«jÄs pÄdÄjÄ izlases spÄle pirms valsts okupÄcijas. Ir piedalÄ«jies Latvijas izlases treniÅspÄlÄs pret dažÄdÄm Latvijas un Ärvalstu komandÄm, startÄjis RÄ«gas basketbola izlases sastÄvÄ t. s. pilsÄtu sacÄ«kstÄs.
V. Melderis bija viens no diviem basketbolistiem (kopÄ ar Maksi KazÄku), kuri kopÄ ar Latvijas valstsvienÄ«bas treneri ValdemÄru Baumani 1939. gada vasarÄ pilnveidoja basketbola prasmes Longailendas universitÄtes basketbola nometnÄ Å ujorkÄ (Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s, ASV) trenera KlÄra BÄ« (Clair Bee) vadÄ«bÄ. PresÄ tika publicÄti V. Meldera sagatavoti materiÄli par basketbola problemÄtiku (žurnÄlÄ āAtpÅ«taā).
LÄ«dztekus dalÄ«bai RÄ«gas ASK un valstsvienÄ«bÄ V. Melderis lÄ«dz pat 1940. gadam spÄlÄja arÄ« studentu korporÄcijas āBeveronijaā basketbola komandÄ studentu basketbola sacensÄ«bÄs, tostarp LU studentu korporÄciju sporta organizÄcijas ā Prezidiju Konventa Sports (PKS) ā basketbola turnÄ«ros.
No 20. gs. 20. gadu beigÄm lÄ«dz 30. gadu vidum V. Melderis spÄlÄja futbolu Jelgavas ASK komandÄ. 1935. gadÄ startÄja RÄ«gas ASK futbola komandÄ. Studentu futbola sacensÄ«bÄs ir spÄlÄjis korporÄcijas āBeveronijaā futbola komandÄ. V. Melderis ir piedalÄ«jies dažÄdu vieglatlÄtikas disciplÄ«nu sacensÄ«bÄs, tostarp 1934. gadÄ Latvijas vieglatlÄtikas meistarsacÄ«kstÄs izcÄ«nÄ«jis 3. vietu lodes grÅ«Å”anÄ. Par prioritÄti sportÄ V. Melderis bija izvÄlÄjies basketbolu un no 1936. gada aktÄ«vu dalÄ«bu turpinÄja galvenokÄrt tikai basketbolÄ.
PÄc Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) Ä«stenotÄs Latvijas okupÄcijas, V. Melderis lÄ«dz ar citiem RÄ«gas ASK basketbolistiem tika iekļauts pÄc padomju parauga izveidotÄs armijas resora sporta biedrÄ«bas RDKA (Š ŠøŠ¶ŃŠŗŠøŠ¹ ŠŠ¾Š¼ ŠŃŠ°ŃŠ½Š¾Š¹ ŠŃŠ¼ŠøŠø, SarkanÄs armijas RÄ«gas nams) basketbola komandÄ, tÄs sastÄvÄ kļuva par Latvijas Padomju SociÄlistiskÄs Republikas (LPSR) basketbola Äempionu (1941), piedalÄ«jÄs spÄlÄs pret citu PSRS republiku komandÄm. V. Melderis bija RDKA basketbola vienÄ«bas kapteinis. 1941. gadÄ spÄlÄja LPSR basketbola izlases sastÄvÄ. LÄ«dztekus tam 1940./1941. gada sezonÄ V. Melderis pÄrstÄvÄja savas augstskolas JLA basketbola komandu (saukta arÄ« AFK ā AkadÄmijas FizkultÅ«ras kolektÄ«vs), lÄ«dzdarbojÄs JLA FizkultÅ«ras kolektÄ«va (arÄ« AFK) organizatoriskajÄ darbÄ.
NacistiskÄs okupÄcijas laikÄ 1941./1942. gada sezonÄ spÄlÄja RÄ«gas Sporta kluba (RSK) basketbola komandÄ, kurÄ bija pulcÄjuÅ”ies liela daļa kÄdreizÄjo RÄ«gas ASK basketbolistu. V. Melderis bija RSK kapteinis un RSK sastÄvÄ kļuva par RÄ«gas Äempionu (1942; tosezon okupÄtÄs Latvijas ÄempionÄts netika aizvadÄ«ts). TurpmÄk, lÄ«dz pat 1944. gadam, V. Melderis spÄlÄja basketbolu RÄ«gas ASK komandÄ, kÄ no 1942. gada rudens tika pÄrdÄvÄta RSK vienÄ«ba. V. Melderis bija arÄ« atjaunotÄ RÄ«gas ASK kapteinis, bija okupÄtÄs Latvijas basketbola ÄempionÄta rezultatÄ«vÄkais spÄlÄtÄjs 1942./1943. gada sezonÄ. 01.ā02.1943. RÄ«gas basketbola izlases sastÄvÄ piedalÄ«jÄs izbraukuma spÄlÄs BerlÄ«nÄ. NacistiskÄs okupÄcijas laika augstskolu sacensÄ«bÄs V. Melderis spÄlÄja JLA basketbola komandÄ.
OtrÄ pasaules kara laikÄ mobilizÄts LatvieÅ”u leÄ£ionÄ, unterÅ”turmfÄ«rera (leitnanta) dienesta pakÄpÄ; no 1944. gada sÄkuma karadarbÄ«bÄ AustrumfrontÄ. Kritis kaujas laikÄ Ladas upes apkaimÄ, LatgalÄ.
BÅ«dams fiziski izturÄ«gs, spÄcÄ«gs un daudzpusÄ«gi attÄ«stÄ«ts basketbolists, augstu novÄrtÄts arÄ« par nopietno attieksmi, ÄrkÄrtÄjo gribasspÄku, nenogurdinÄmo un enerÄ£isko spÄles atdevi. Jau no skolas komandas laikiem V. Melderis izkopa iemaÅas centra uzbrucÄja pozÄ«cijÄ. PÄrstÄvÄto komandu interesÄs, tostarp valstsvienÄ«bÄ, spÄlÄja gan centra, gan malÄjÄ uzbrucÄja postenÄ«. AtzinÄ«gi novÄrtÄts par tehniskajÄm iemaÅÄm, produktÄ«vu cÄ«Åu zem groza, Ätru un atjautÄ«gu rÄ«cÄ«bu.
LatvieÅ”u sporta sabiedrÄ«bÄ tika augstu novÄrtÄts Latvijas basketbola izlases dalÄ«bnieku, tajÄ skaitÄ komandas rezervista V. Meldera, sasniegums ā Äempionu tituls ā pirmajÄ Eiropas basketbola ÄempionÄtÄ 1935. gadÄ. Izlasei no ŽenÄvas atgriežoties RÄ«gÄ, Latvijas OlimpiskÄ komiteja organizÄja svinÄ«gu sagaidÄ«Å”anu ar pasÄkumu programmu. V. Melderis kopÄ ar pÄrÄjiem izlases dalÄ«bniekiem 10.1935. tika apbalvots ar Latvijas Sporta organizÄciju apvienÄ«bas (LSOA) sudraba balvÄm un Latvijas Rokasbumbu spÄļu savienÄ«bas diplomiem. SaÅÄmis arÄ« citus speciÄlus apbalvojumus, tostarp ASK sportistu godinÄÅ”anas pasÄkumos. Jau pÄc Latvijas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas 1935. gada Latvijas basketbola izlase un tÄs dalÄ«bnieki iekļauti LBS Goda zÄlÄ.
V. Melderis tika novÄrtÄts par individuÄlo ieguldÄ«jumu Latvijas basketbola izlases darbÄ«bÄ. Latvijas FiziskÄs kultÅ«ras un sporta komitejas (LFKSK) komplektÄta apbalvoÅ”anas komisija 12.1938. atzina V. Melderi par Latvijas 1938. gada otro labÄko sportistu un par to godalgoja ar sudraba medaļu.
V. Meldera piemiÅa godinÄta, ievieÅ”ot speciÄlas piemiÅas balvas. No 1953. gada LatvieÅ”u sporta pÄrvaldes LielbritÄnijÄ (LSPL) dÄvÄto Visvalža Meldera ceļojoÅ”o kausu izcÄ«nÄ«ja spÄcÄ«gÄkÄ vienÄ«ba latvieÅ”u basketbola meistarsacÄ«kstÄs LielbritÄnijÄ. No 1963. gada LatvieÅ”u virsnieku apvienÄ«bas Å ujorkÄ dÄvÄto ceļojoÅ”o Visvalža Meldera piemiÅas balvu pasniedza ASV latvieÅ”u basketbola meistarsacÄ«kÅ”u finÄlspÄļu labÄkajam spÄlÄtÄjam.
1935. gada Latvijas basketbola izlasei un tÄs panÄkumiem ir veltÄ«ta režisora Aigara Graubas spÄlfilma āSapÅu komanda 1935ā (pirmizrÄde 19.11.2012. RÄ«gÄ), kurÄ V. Meldera lomu atveidoja aktieris MÄrtiÅÅ” PoÄs. 2013. gadÄ izdevniecÄ«ba āApgÄds Zvaigzne ABCā laida klajÄ Ilzes Zvejas, A. Graubas un Andreja ÄÄ·a grÄmatu āSapÅu komanda 1935. Laika stÄstiā, kurÄ lÄ«dzÄs spÄlfilmas āSapÅu komanda 1935ā scenÄrijam un stopkadriem ir sniegta plaÅ”a dokumentÄla informÄcija.
Visvaldis Melderis. 20. gs. 30. gadi.
Visvaldis Melderis.
Eiropas meistarkomandas sagaidÄ«Å”ana RÄ«gas stacijÄ. 08.05.1935. PriekÅ”plÄnÄ JÄnis Lidmanis. No kreisÄs pirmajÄ rindÄ pirmais ā Rihards DekÅ”enieks, otrais ā Eduards Andersons, treÅ”ais ā MÄrtiÅÅ” Grundmanis, ceturtais ā Visvaldis Melderis, piektais ā Aleksejs Anufrijevs. OtrajÄ rindÄ pirmais ā Džems RaudziÅÅ”, otrais ā komandas kapteinis RÅ«dolfs JurciÅÅ” ar izcÄ«nÄ«to kausu ā sudraba vÄ«na trauku, treÅ”ais ā treneris ValdemÄrs Baumanis.
Andris Zeļenka "Visvaldis Melderis". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/180949-Visvaldis-Melderis (skatÄ«ts 14.10.2026)