Notafilija jeb bonistika skaidro papīra naudaszīmju un to ekvivalentu izcelsmes vēsturi, izgatavošanas tehniku un materiālus, izplatības un lietošanas tendences, kā arī naudaszīmēs ietverto simbolismu un māksliniecisko kompozīciju.
Notafilija pamatā cēlusies no papīra naudaszīmju kolekcionēšanas, taču tā attīstījusies ciešā kopsakarībā ar vēstures zinātnes palīgdisciplīnām – numismātiku, filatēliju un skripofīliju. Sekojot šo un citu vēstures zinātnes palīgdisciplīnu lietisko un rakstīto avotu apstrādes un analīzes metodēm, arī notafilijā plaši izmanto kataloģizēšanu un konteksta analīzi. Nozīmīga loma papīra naudaszīmju izpētē piemīt arī mākslinieciskā dizaina analīzei kopsakarībā ar vispārējām laikmeta stila un modes tendencēm, kā arī kultūras un politikas procesiem.
Lai gan notafilija nodarbojas arī ar naudas pētniecību plašākā kontekstā, tā, atšķirībā no numismātikas, kas salīdzinoši plaši pievēršas arī ekonomikas un finanšu vēsturei, izteikti akcentē papīra naudaszīmes kā priekšmetus.
Notafilijā ar vārdu salikumu “papīra naudaszīme” apzīmē jebkuru naudaszīmi, kas izgatavota no papīram līdzīga materiāla, t. sk. arī no sintētiskā polimēra (t. s. polimēra banknotes).