Latvijas tenisa pirmsākumi saistāmi ar 19. gs. beigām, kad Rīgā un Jūrmalā tika radīti pirmie tenisa laukumi. Pirmās reģistrētās sacensības notika 1904. gadā Rīgā, Mežaparkā, sporta biedrībā “Kaiserwald”. 1905. gadā tajā tika sarīkotas Krievijas Baltijas guberņu sacensības. 1906. gadā tenisu sāka spēlēt Liepājā. 1906. gadā tenisa sacensības notika arī 1. Rīgas riteņbraukšanas biedrības sekcijā Ķeizardārzā (tagadējais Viesturdārzs). Sākumā tenisu Latvijā galvenokārt spēlēja vācbaltiešu vidusšķiras un elites aprindu pārstāvji, fabrikantu un lieltirgotāju atvases. Līdz Pirmā pasaules kara sākumam Rīgā jau bija vairāki tenisa centri. Pirmā pasaules kara gados tenisa laukumus izpostīja, nebija arī inventāra un pašu spēlētāju, daudzi tika evakuēti vai krita karā. Teniss atkal atdzima, kad bija nodibināta Latvijas Republika – jau 1924. gadā Viesturdārzā notika pirmais starptautiskais turnīrs. 1929. gada 7. martā tika dibināta Latvijas Tenisa savienība (LTS). 1937. gadā tā tika uzņemta Starptautiskajā Tenisa federācijā (International Tennis Federation, ITF). Ievērojamā ITF biedru nauda sākumā nebija jāmaksā, karā daudz cietušajām zemēm tā tika atlaista. LTS prezidenta amatā kopš 1929. gada bijušas 18 personas. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mūsdienās LTS vadījuši Gvido Zemribo, Ivars Godmanis, Juris Savickis un pašreizējais prezidents Ernests Gulbis.

1936. gadā tika uzbūvēta pirmā slēgtā treniņu halle – Āgenskalna Vingrošanas un sporta biedrības tenisa komplekss Rīgā, Āgenskalna ielā (tagad Centrālā tenisa kluba bāze Baldones ielā). Tenisa hallē bija divi apjumtie laukumi un dažādas palīgtelpas. 1938. gadā gumijas izstrādājumu rūpnīca “Kvadrāts” Rīgā sāka ražot tenisa bumbiņas. Divu gadu laikā rūpnīcas produkcija tapa starptautiski atzīta, tā arī bija lētāka par daudziem Rietumu analogiem, bet tikpat augstas kvalitātes. “Kvadrāts” ražoja arī tenisa apavus, Latvijā tolaik ražoja arī tenisa raketes, kas tika eksportētas. 1939. gadā Latvija jau bija pārliecinoši lielākais tenisa centrs Baltijā ar 300 laukumiem (Lietuvā tolaik bija tikai aptuveni 30).

Tenisa attīstību pārtrauca Otrais pasaules karš. Nacistiskās okupācijas laikā gan vēl notika tenisa sacensības Latvijā, taču retāk, savukārt pēc padomju okupācijas 1944. gada rudenī tenisa dzīve Latvijā apstājās. Pēc Otrā pasaules kara par lielu tenisa kompleksu tika attīstīti Tramvaja un trolejbusu pārvaldes (TTP) laukumi Mežaparkā, kur vēlāk notika daudzas starptautiskas sacensības ar vairāku pasaules slavenību piedalīšanos. Pazīstamākais no tiem bija austrālietis Džons Ņūkoms (John David Newcomb), vēlākais septiņu Grand Slam turnīru uzvarētājs. Dž. Ņūkoms Mežaparkā spēlēja 1962. gadā.

Teniss Latvijā kļuva populārs 19. gs. 70.–80. gados, taču tas tolaik nebija olimpiskais sporta veids, un līdz ar to tenisam bija daudz mazāk finansējuma nekā daudziem citiem sporta veidiem toreizējā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS). Tikpat kā nebija iespēju izbraukt uz turnīriem ārzemēs. Teniss strauji atdzima pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, radās jauni tenisa centri – gan slēgtie, gan atklātie – visos Latvijas reģionos. 1992. gadā tika atjaunota Latvijas dalība ITF. Latvijā tradicionāli laukā visvairāk tenisu spēlē māla laukumos, bet telpās uz cietā seguma. Senāk tenisā ir bijuši arī koka segumi, spēlēts uz asfalta, vēlāk arī paklāja un mākslīgā seguma. Dabīgās zāles segums tenisa laukumos Latvijā nav izmantots. Mūsdienās Latvijā attīstās arī jaunākie tenisa paveidi – pludmales teniss un padelteniss.

Lielāko panākumu Latvijas tenisa vēsturē guvusi Jeļena (Aļona) Ostapenko, kura 2017. gadā 20 gadu vecumā triumfēja Grand Slam turnīrā Parīzē, French Open finālā uzvarot galveno favorīti rumānieti Simonu Halepu (Simona Halep).

J. Ostapenko Grand Slam turnīros vēl sasniegusi pusfinālu Vimbldonā 2018. gadā, ceturtdaļfinālus Australian Open un US Open 2023. gadā. Dubultspēlēs kopā ar ukrainieti Ludmilu Kičenoku (Людмила Вікторівна Кіченок) J. Ostapenko divreiz bijusi Grand Slam pusfinālos 2022. gadā – French Open un Vimbldonā. Jauktajās dubultspēlēs kopā ar zviedru Robertu Lindstedu (Robert Lindstedt) 2019. gadā sasniegts Vimbldonas fināls.

Anastasijas Sevastovas lielākais sasniegums Grand Slam turnīros ir pusfināls US Open 2018. gadā. A. Sevastova trīs reizes tikusi līdz astotdaļfinālam – 2011. un 2019. gadā Australian Open un 2019. gadā French Open.

Vīriešiem līdz Grand Slam pusfinālam ticis E. Gulbis – 2014. gadā Parīzē French Open. Viņš Parīzē spēlējis arī ceturtdaļfinālā (2008) un astotdaļfinālā (2016), Vimbldonā 2018. gadā E. Gulbis bija astotdaļfinālā, tāpat astotdalfinālā bija 2007. gadā US Open.

Vienspēlēs ceturtdaļfinālā Vimbldonā un US Open spēlējusi Larisa Neilande, Ukrainas tenisa skolas audzēkne, bērnību un jaunību pavadījusi Ļvivā, bet 1989. gadā apprecējās ar Aleksandru Neilandu un kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pārstāvēja Latviju. Sieviešu dubultspēlēs L. Neilande divas reizes kļuvusi pa čempioni – 1989. gadā Francijā un 1991. gadā Vimbldonā kopā ar baltkrievieti Natašu Zverevu (Наталля Маратаўна Зверава). Jauktajās dubultspēlēs L. Neilande ir četru Grand Slam titulu ieguvēja – Australian Open 1994. gadā ar krievu Andreju Oļhovski (Андрей Станиславович Ольховский) un 1996. gadā ar austrālieti Marku Vudfordu (Mark Raymond Woodforde), 1992. gadā Vimbldonā kopā ar čehu Kirilu Suku (Cyril Suk) un French Open 1995. gadā kopā ar austrālieti M. Vudfordu.

Zaiga Ivanova vienspēlēs sasniegusi astotdaļfinālu Vimbldonā 1971. gadā.

Vienspēlēs pasaules labāko desmit skaitā no Latvijas tenisistiem bijuši J. Ostapenko un E. Gulbis, līdz 11. pozīcijai tikusi A. Sevastova, 13. pozīcijā bija L. Neilande. Dubultspēlēs L. Neilande 1992. gada janvārī sasniedza pirmo pozīciju pasaulē. Daudz panākumu starptautiskajā mērogā guvusi arī Irina Sevčenko-Gudele, tāpat vīriešiem Ģirts Dzelde, Armands Štrombahs, Andris Fiļimonovs, Andis Juška, Kārlis Lejnieks un Deniss Pavlovs. Senioru tūrē viens no labākajiem pasaulē bijis Māris Rozentāls, jaunatnes tenisā ievērojami panākumi Valdim Ginteram un Raimondam Sprogam, bet veselības un savainojumu dēļ abiem šiem tenisistiem nācās agri beigt karjeru.

Pirmos starptautiskos panākumus no Latvijas tenisistiem guvusi Z. Jansone-Ivanova. Viņa ir daudzkārtējā Eiropas un arī PSRS čempione dubultspēlēs kopā ar savu pastāvīgo partneri Olgu Morozovu (Ольга Васильевна Морозова) no Krievijas. Z. Jansone-Ivanova piecas reizes kļuvusi par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) čempioni vienspēlēs, dubultspēlēs un jauktajās dubultspēles viņai ir pa astoņiem tituliem laika posmā no 1965. līdz 1977. gadam. Septiņi LPSR tituli vienspēlēs ir I. Sevčenko-Gudelei, kura bija Z. Jansones-Ivanovas nopietnākā sāncense 20. gs. 70. gados. Visvairāk titulu sieviešu vienspēlēs LPSR ir Vivitai Daugirdei, kas desmit reizes kļuvusi par čempioni laika posmā no 1957. līdz 1967. gadam.

Vīriešiem vienspēlēs visvairāk LPSR čempiona titulu ir Jānim Juškam – 11. J. Juškam ir arī desmit uzvaras dubultspēlēs un trīs jauktajās dubultspēlēs no 1961. līdz 1979. gadam. Desmit čempiona titulu vienspēlēs ir A. Fiļimonovam laika posmā no 1987. līdz 2001. gadam.

Kopīgo zelta medaļu ziņā LPSR rekordists ir Alfons Duks – 26 godalgas. No 1949. līdz 1960. gadam A. Duks ieguva deviņus čempionu titulus vienspēlēs, desmit dubultspēlēs un septiņus jauktajās dubultspēles. J. Juškam kopā ir 24, M. Rozentālam 18 tituli (tostarp seši vienspēlēs) laika posmā no 1978. līdz 1994. gadam. Pasaules mērogā ievērojamākie Latvijas sportisti ir mūsdienu tenisa audzēkņi J. Ostapenko, A. Sevastova, L. Neilande un E. Gulbis.

Slavenāko Latvijas tenisa treneru vidū ir ilggadējais izlases treneris Augusts Mellups, viens no pirmajiem ar augstāko fiziskās kultūras izglītību tenisā. A. Mellups, kura brālis bija slavenais hokejists Harijs Mellups, ikdienā strādāja sporta biedrības “Daugava” Centrālajā tenisa klubā. Daudz izcilu tenisistu izaudzinājis sporta biedrības “Dinamo” treneris Jānis Jansons, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ilggadējs izlases kapteinis Deivisa kausā (Davis Cup). Pēc sportiskās karjeras beigām par treneriem veiksmīgi strādājuši J. Juška un Daiga Juška, īpaši viņiem izdevies attīstīt un ievirzīt tenisā jaunos talantus. J. Juška bijis Deivisa kausa izcīņas kapteinis, D. Juška ilggadēja Federācijas kausa (Federation Cup) sieviešu izlases kapteine. Nozīmīgu ieguldījumu tenisa attīstībā devuši vēl citi treneri – J. Jansons (Z. Jansones-Ivanovas tēvs), Alfrēds Rozentāls, Guna Avena, Edgars Ernestsons, Jeļena Jakovļeva. Vairāki Latvijas treneri mūsdienās strādājuši ārzemēs, arī profesionālajā tūrē – Alvils Zilgalvis, Ģ. Dzelde, Pauls Feldmanis, Agnese Blumberga-Gustmane, L. Neilande, Anžela un Adrians Žguni, Roberts Gūtmanis, A. Juška, Artūrs Kazijevs, Krišjānis Stabiņš, Rihards Emuliņš u. c.

Komandu sacensībās tenisā Latvijai labākie sasniegumi ir sievietēm – agrāk Federācijas kausa, tagad Billijas Džīnas Kingas kausa (Billie Jean King Cup) izcīņā. 1993. gadā Latvija kvalificējās finālturnīram Frankfurtē un pēc tam iekļuva labāko 16 komandu skaitā pasaulē. Pirmajā kārtā tika uzvarēta Beļģija, bet otrajā piedzīvots zaudējums Nīderlandei. Izlases kapteine bija D. Juška, komandā spēlēja L. Neilande, A. Blumberga-Gustmane un Una Buševica.

Billijas Džīnas Kingas kausa izcīņā Latvija 2020. gadā aizkļuva līdz izslēgšanas spēļu izšķirošanai cīņai par tikšanu labāko astoņu komandu finālā. Izbraukumā ar 2:3 tika zaudēts Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Latvijas izlasē spēlēja J. Ostapenko un A. Sevastova, izlases kapteinis bija A. Žguns. A. Sevastova sagādāja pirmo zaudējumu šī turnīra vēsturē ievērojamajai ASV tenisistei Serīnai Viljamsai (Serena Jameka Williams), 23 Grand Slam titulu ieguvējai vienspēlēs.

Dažādos laikos PSRS izlasē bijuši vairāki Latvijas tenisisti gan pieaugušo, gan jaunatnes līmenī – V. Daugirde, J. Juška, Jānis Pliens, Z. Ivanova-Jansone, I. Sevčenko-Gudele, Valdis Ginters, Ģ. Dzelde, A. Fiļimonovs, U. Buševica, A. Blumberga-Gustmane u. c.

Lielupes tenisa centrs izveidots jau starpkaru periodā. Rīgas Jūrmalas palīdzības un labierīcības biedrība (RJPLB) izveidoja laukumus Majoros, Dzintaros, Bulduros un Lielupē. 1930. gadā RJPLB laukumus Lielupē nodeva Rīgas Tenisa kluba (RTK) pārziņā. Tenisa komplekss tika paplašināts un likti pamati tagadējam Valsts Tenisa centram, 1932. gadā darbi tika pabeigti. Vēlāko gadu gaitā Lielupes tenisa komplekss vairākkārt ticis rekonstruēts. Savulaik tas bija pats modernākais un labākais PSRS. 20. gs 70.–90. gados tajā notikušas daudzas plaša mēroga starptautiskas sacensības – vasarās te spēles aizvadīja PSRS izlase Deivisa kausa izcīņā, Zviedrijas izlases sastāvā Lielupē 1975. gadā ir spēlējis leģendārais zviedrs Bjerns Borgs (Björn Rune Borg), vēlāk 11 Grand Slam turnīru čempions.

1983. gadā tenisa centrā “Lielupe” notika Eiropas meistarsacīkstes (pēdējās šādas sacensības tenisa vēsturē), bet 1986. gadā – Labas Gribas spēles (Goodwill Games). 1989. gadā ekspluatācijā tika nodota slēgtā tenisa halle ar pieciem laukumiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lielupē notikušas profesionālās Future sacensības, starptautiski jaunatnes turnīri, tur regulāri notikuši valsts čempionāti pieaugušajiem, jauniešiem un senioriem, arī pasaules ārstu čempionāti tenisā. Lielupē daudz spēļu Deivisa kausa izcīņā aizvadījusi Latvijas izlase. 2020. gadā tenisa centrā tika pabeigta liela rekonstrukcija un pārbūve, uzcelta jauna halle, izveidoti arī jauni āra laukumi. 2019. gadā Lielupē aizvadīts profesionālais WTA (Women’s Tennis Association, Sieviešu tenisa asociācija) turnīrs, kurā par čempioni kļuva A. Sevastova. Tenisa centram “Lielupe” Latvijas Republikas Augstākās padome 1992. gadā piešķīra nacionālās sporta bāzes statusu. Pie lielākajiem tenisa centriem pieder arī “Rīgas Satiksmes” tenisa klubs Mežaparkā (agrāk Tramvaju un trolejbusu pārvaldes tenisa klubs). Mazāki tenisa centri mūsdienās ir visos reģionos. Modernākie ar atklātajiem un slēgtajiem laukumiem telpās ir Liepājā (Liepājas Olimpiskā centra halle atklāta 2019. gadā), Ādažos, Mārupē, Jaunmārupē, Jelgavā. Pie senākajiem kompleksiem pieder arī Centrālais tenisa klubs ar laukumiem Baldones ielā un Kronvalda bulvārī Rīgā. 2023. gada Latvijā pastāvēja jau nedaudz vairāk par 60 tenisa klubiem un biedrībām.

Latvija vairākkārt bijusi pārstāvēta olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atgūšanas un tenisa atgriešanās olimpiskajā apritē. 1992. gadā Barselonā piedalījās L. Neilande un A. Blumberga-Gustmane. Vienspēlēs A. Blumberga-Gustmane tika līdz otrajai kārtai.

2008. gadā Pekinas olimpiskajā turnīrā spēlēja E. Gulbis.

2016. gadā savu debiju olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro piedzīvoja J. Ostapenko. 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras Covid-19 pandēmijas dēļ notika 2021. gadā, piedalījās arī A. Sevastova. Abas tenisistes piedzīvoja zaudējumu pirmajā kārtā, neveiksmīgs abām bija arī dubultspēļu turnīrs. Mūsdienās Latvijas sportistiem nav bijis sekmīga snieguma olimpiskajās spēlēs, pirmo kārtu no visiem pārvarējusi tikai A. Blumberga-Gustmane 1992. gadā Barselonā.

1968. gadā Mehiko olimpiskajās spēlēs, kad teniss bija paraugdemonstrējumu statusā, bet ne oficiālajā programmā, Z. Jansone-Ivanova PSRS izlases sastāvā kopā ar krievu tenisistu Vladimiru Korotkovu (Владимир Викторович Коротков) kļuva par jaukto dubultspēļu čempioni. Dubultspēlēs sievietēm viņa ieguva bronzu kopā ar meksikānieti Sesīliju Rosado (Cecilia Rosado).