Krapes pagasts atrodas Vidzemē, Ogres novada austrumu daļā, 80 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 42 km attālumā no novada centra – valstspilsētas Ogres. Pagasts robežojas ar sava novada Madlienas un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novada Bebru, Kokneses, Aizkraukles un Skrīveru pagastu.

Krapes pagasta teritorijas platība ir 72,7 km². Iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 632.

Pagasta administratīvais centrs ir Krape, kurā atrodas Ogres novada Krapes pagasta pārvalde. Krapes pagasts ir mazākais pagasts Ogres novadā. Pagastā atrodas četras apdzīvotas vietas: Krape (vidējciems), Krapes muiža (mazciems), Lobe (vidējciems) un Veckrapes kalns (mazciems). Mūsdienu Krapes pagastā apvienoti divi vēsturiski izveidojušies pagasti – Krapes un Viskaļu pagasts. Pagasts izveidojies vēsturisko muižu – Krapes (Kroppenhof), Lēdmanes (Ledemannshof) un Veckrapes pusmuižas (Alt Kroppenhof) – teritorijā.

Pagastam ir savs ģerbonis: skaldīts ar viļņveida griezumu – sudrabs un zaļš. Priekšā sarkans jumstiņu gladiolas zieds ar zaļu kātu un lapu. Ģerbonis apstiprināts 2006. gadā.

Krapes pagasta teritorija atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā, reljefs ir zems un vidēji paugurains. Augstākā vieta ir Veckrapes kalns, kurš atrodas 107 m virs jūras līmeņa.

Aptuveni trešdaļu pagasta teritorijas aizņem meži. Tajā ir četri dižozoli, divas jumstiņu gladiolu atradnes, kā arī citas aizsargājamo augu un dzīvnieku sugas.

Pagastā ir divi ezeri: Lobes ezers un Viskaļu ezers. Ziemeļu daļā gar pagasta robežu plūst Ogres upe, pagasta dienvidu malā – Brasla, bet cauri pagasta vidienei – Lobes upe, kas izplūst no Lobes un Viskaļu ezera. Lobes ezers ir nozīmīga ūdens un bridējputnu dzīves un ligzdošanas vieta, tas ir izmantojams zivsaimniecības vajadzībām. Ezers ir ļoti aizaudzis, to pilnībā klāj peldoši ūdensaugi, gultne ir dūņaina un ar biezu sapropeļa kārtu.

Lielākie purvi pagastā ir Gulbju purvs, Aulaku purvs un Jeiskas purvs.

Krapes pagasta ziemeļaustrumu daļā atrodas daļa no dabas lieguma “Vērenes purvi”, tostarp Jeiskas purvs un Lobes baseina komplekss. “Vērenes purvi” ir nozīmīga augsto purvu un purvaino mežu biotopu aizsardzības teritorija.

Krapes parks un tajā esošie koki ir valsts nozīmes aizsargājamais dabas objekts.

Datu avots: Tautas skaitīšanas, Centrālās statistikas portāls, Ogres novada pašvaldība

Visvairāk iedzīvotāju dzīvo Krapē un Lobē. Bezdarba līmenis pagastā ir apmēram 6 %. Iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti Ogres novada pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, kā arī netālu esošajā Koknesē.

Uz Krapes pagastu var nokļūt, braucot ar personīgo vai sabiedrisko transportu virzienā no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A6 (Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki)), kā arī pa autoceļu P80 (Tīnūži–Koknese). Pagasta teritoriju šķērso arī autoceļš P32 (Augšlīgatne–Skrīveri) un vairāki vietējas nozīmes autoceļi, piemēram, V974 (Dzelmes–Veckrape), V996 (Ogre–Viskaļi–Koknese), V988 (Krape–Līplanti).

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina a/s “Liepājas autobusu parks“ starppilsētu autobusi maršrutā Nr. 7073 Rīga–Lielvārde–Lēdmane–Krape–Madliena, kuri pietur arī novada centrā Ogrē, un Nr. 6101 Aizkraukle–Skrīveru stacija–Lobe.

Krapes pagasta lielākajās apdzīvotajās vietās ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums, tajās ir atbilstoša infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība.

Nozīmīgs darba devējs pagastā ir Ogres novada pašvaldība, kas nodarbina iedzīvotājus izglītības, kultūras un citās iestādēs, kas atrodas pašvaldības pārraudzībā. Pagastā atrodas daži salīdzinoši nelieli uzņēmumi, galvenokārt Krapes un Lobes apkārtnē. Krapes pagastā pie Lobes ezera atrodas kempings “Aulaki”, kurā saimnieko mednieku klubs “Lobe” (izveidots 2009. gadā).

Pazīstamākais uzņēmums pagasta teritorijā ir SIA “Krapes Industriālais parks” (dibināts 2014. gadā, nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana). Pagastā atrodas arī vairākas zemnieku saimniecības, piemēram, “Ādmiņi” (izveidota 2004. gadā, piena lopkopība), “Jaukāres” (izveidota 1994. gadā, jauktā lauksaimniecība), “Līdumi” (izveidota 1993. gadā, lauksaimniecības produktu ražošana), “Ozolkalni” (izveidota 1993. gadā, jauktā lauksaimniecība) un citas.

Pagasta teritorijā nav izglītības un veselības aizsardzības iestāžu.

Kultūras dzīvi pagastā organizē Krapes pagasta Tautas nams, kas atrodas Krapes pagasta pārvaldes ēkas (celta 1862. gadā) 2. stāvā. Tautas nams katru mēnesi rīko pasākumus. Krapes pagasta Tautas namā nav vietējo amatiermākslinieku kolektīvu.

Krapes pagasta bibliotēkas pirmsākumi saistīti ar Kultūras biedrības izveidi 1920. gadā, kurā darbojās Kultūras fonda bibliotēka ar 609 sējumiem. Bibliotēka atrodas Krapes pagasta pārvaldes ēkā. Bibliotēkas paspārnē darbojas sieviešu biedrība “Krapes Vīgriezes”.

Mūsdienu Krapes pagasta teritorijā apvienoti divi Latvijas pagasti: Krapes un Viskaļu pagasts (likvidēts 1949. gadā).

Par seno pagasta teritorijas apdzīvotību liecina vairāki senkapi, kas atrodas pagasta teritorijā, no kuriem senākie ir Lejasoķēnu senkapi (vietējas nozīmes kultūras piemineklis, agrais–vidējais dzelzs laikmets), bet zināmākie ir Aulaku senkapi (valsts nozīmes kultūras piemineklis, vēlais dzelzs laikmets). Līdz 12. gs. pagasta teritoriju apdzīvojuši zemgaļi, no 12. gadsimta – latgaļi. Tāpat pagasta teritorijā atrodas vairākas viduslaiku kapsētas. No 13. gs. pagasta teritorija piederēja pie Rīgas arhibīskapijas.

13. gs. izveidojās luterāņu draudze un Kokneses (arī Kokneses–Krapes) draudzes novads (vācu Kirchspiel Kokenhusen). No 1636. gada līdz 1644. gadam par draudzes mācītāju strādāja Johans Georgs Rēhehūzens (Johann Georg Rehehusen), kurš bija autors pirmajam (diezgan primitīvam) latviešu valodā izdotajam gramatikas aprakstam “Viegls un drošs vadonis latviešu valodā” (Manuductio ad linguam lettonicam facilis & certa/monstrata, 1644).

1802. gadā tika uzcelta Krapes evaņģēliski luteriskā baznīca. Sākotnēji tā bija koka ēka, bet savu tagadējo veidolu ieguva 1857. gadā, kad vecās ēkas vietā tika uzcelta jauna mūra ēka, kas ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis. Krapes luterāņu baznīcā atrodas 1862. gadā lietais baznīcas zvans un Kārļa Hūna (Karl Huhn) gleznotā altārglezna “Kristus Ģetzemanes dārzā”. 

Krapes pagasts izveidojās 19. gs. otrajā pusē bijušās Krapes muižas (Kroppenhof) teritorijā. 19. gs. 40. gados līdz ar Vidzemes zemnieku masveida pāriešanu pareizticībā arī Krapes pagasta teritorijā sākās reliģiskas pārmaiņas, kuru rezultātā 1891. gadā Krapē tika uzcelta Krapes Svētā Arsēnija pareizticīgo baznīca. Līdz ar baznīcas celtniecību uz barona Nikolausa fon Fītinghofa (Nikolaus von Vietinghoff) dāvinātās zemes 1891. gadā tika uzcelta arī pareizticīgo draudzes skola.

Padomju okupācijas laikā, 1945. gadā, pagastā tika izveidota Krapes ciema padome. Krapes ciems ietilpa Ogres apriņķī (no 1947. gada līdz 1949. gadam) un Ogres rajonā (pēc 1949. gada).

1949. gadā tika izveidoti kolhozi: “Ļeņins”, “Kaļiņins”, “Ždanovs” un “Staļins”. 1951. gadā kolhozam “Ļeņins” tika pievienoti kolhozi “Kaļiņins” un “Ždanovs”, bet 1963. gadā – “Staļins”. 1991. gadā kolhoza vietā tika izveidota paju sabiedrību “Lobe”, kura drīz beidza pastāvēt.

1990. gadā Krapes ciems tika pārveidots par pagastu, tajā tika iekļauta lielākā daļa bijušā Viskaļu pagasta, bet neliela daļa no bijušā Krapes pagasta teritorijas pievienota Lēdmanes pagastam.

2009. gadā Krapes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.

Aulaku senkapi, Ādmiņu viduslaiku kapsēta, Šultu viduslaiku kapsēta, Lejasoķēnu senkapi, Siliņu senkapi, Rogu viduslaiku kapsēta.

Krapes luterāņu baznīca, kā arī Krapes pareizticīgo baznīca, kas celta 1891. gadā. Tās arhitektūrā izmantotas krievu–bizantiešu stilistiskā virziena formas. Dievnamā saglabājušies sienu un griestu gleznojumi, kā arī ikonostass ar 10 gleznām no 19. gadsimta.

Krapes muižas apbūve, dārznieka māja, kalpu māja un parks. Muiža, kas celta 19. gs. otrajā pusē, ir iecienīts Ogres novada tūrisma galamērķis. Muižā kopš 2022. gada tiek rīkoti Krapes muižas svētki, kā arī citi pasākumi muižas apmeklētājiem. Krapes muižas parkā uzstādītas divas kompozītmateriāla laipas, kā arī izveidotas pastaigu takas mitrākajās ieplakās.