Usāma Bin Lādins ir atbildīgs par vairākiem liela mēroga teroraktiem visā pasaulē, tostarp 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV); ļoti slavens militārā islāmisma, džihādisma līderis un simbols.

U. Bin Lādins dzimis Rijādā, Saūda Arābijā, ārkārtīgi bagātā un ietekmīgā būvniecības magnāta Muhammada Bin Lādina (Muḥammad bin Lādin, مُحَمَّد بْنُ لَادِن) ģimenē kā viens no 52 bērniem tēva desmitajai sievai, sīrietei Hamidai al Attai (Ḥamīdah al-Attas, حميدة العطاس). Kā Bin Lādinu ģimenes loceklis arī U. Bin Lādins saņēma daļu no uzņēmuma peļņas, savukārt ģimenes reputācija palīdzēja rast ceļu pie augstajām aprindām. Reliģiozi audzinātais jauneklis mācījās elitārā skolā un pēc tam Karaļa Abdulazīza Universitātē (جامعة الملك عبد العزيز) studēja ekonomiku un uzņēmējdarbības vadību vai, pēc citām liecībām, inženierzinātnes, kā arī, iespējams, 1971. gadā viņš esot apmeklējis angļu valodas kursus Oksfordā un kopā ar ģimeni ceļojis pa Zviedriju. U. Bin Lādina studiju laikā Saūda Arābijā, reaģējot uz politiskajiem notikumiem reģionā, bija vērojams Musulmaņu brālības (al-Ikhwān al-Muslimūn, الإخوان المسلمون) pārstāvju pieplūdums, un tie ietekmēja ideoloģisko noskaņojumu valstī un mācību iestādēs, veicinot fundamentāla salafītu vahābītu islāma nostiprināšanos.

U. Bin Lādins bija precējies vismaz piecas reizes: pirmo reizi 1974. gadā ar savu māsīcu un pēdējo reizi, cik zināms, 2000. gadā. Viņam ir vismaz 20 bērnu, tostarp Hamza Bin Lādins (Hamza Bin Lādin, حمزة بن لادن), ko uzskatīja par tēva organizācijas mantinieku un jauno līderi (nogalināts 2019. gadā). Vairums U. Bin Lādina bērnu ir norobežojušies no tēva, par viņu dzīvi ir ļoti maz zināms.

U. Bin Lādins tika nogalināts 2011. gada 2. maijā Abotabādā, Pakistānā, ASV Jūras spēku specvienības (Navy SEALs) īstenotās operācijas laikā. Viņa pēdējā dzīvesvieta tika pilnīgi nojaukta, lai novērstu tās pārtapšanu pielūgsmes vietā.

Neilgi pēc Padomju Savienības iebrukuma Afganistānā 1979. gadā, pievienojoties t. s. “arābu afgāņu” plūsmai (arābu un Rietumu valstu iedrošināta arābu brīvprātīgo kaujinieku migrācija uz Afganistānu), uz Afganistānu devās arī U. Bin Lādins, šo konfliktu saprotot kā islāma aizstāvības karu. Tur U. Bin Lādins, paļaudamies uz saviem personīgajiem līdzekļiem un bagātu paziņu tīklu, uzņēmās finansiāla un loģistiska atbalsta sniegšanu kaujiniekiem, izveidojot nometnes Pakistānas robežu tuvumā. Laika gaitā viņš piedalījās kaujās, kas vēlāk sekmēja viņa džihāda vadoņa reputāciju. Tieši Afganistānā, satiekoties ar līdzīgi domājošiem kaujiniekiem un vadošiem ideologiem, piemēram, Abdullāhu Azāmu (Abdullah Azzam, عبد الله عزام‎‎), U. Bin Lādins izstrādāja savu stratēģiju un ideoloģisko pārliecību.

Tuvojoties kara beigām, pēc A. Azāma ierosinājuma 1988. gada 11. novembrī vairāki ievērojami dažādu grupējumu līderi vienojās par “Al Kāidas” izveidi, un U. Bin Lādins kļuva par tās vadītāju. Tās pamatā ir “Pakalpojumu birojs” (Maktab al-Khidamat, مكتبالخدمات), kuru U. Bin Lādins kopā ar biedriem nodibināja jau 1984. gadā.

U. Bin Lādinam bija izšķiroša loma “Al Kāidas” stratēģijas un ideoloģijas veidošanā. Karam beidzoties, U. Bin Lādins savā dzimtenē atgriezās kā varonis, un viņu cildināja pat Rietumvalstu prese, piemēram, britu laikraksts The Independent 1993. gada 6. decembrī publicēja rakstu “Pretpadomju kaujinieks savu armiju nostata ceļā uz mieru”. Laikā pēc kara “Al Kāidas” rindās valdīja gan milzīgs entuziasms, gan grūtības definēt tās jauno mērķi. Sākoties Irākas un Kuveitas konfliktam, U. Bin Lādins piedāvāja Saūda Arābijas varai savus pakalpojumus, bet ar nosacījumu, ka tai jāatsakās no amerikāņu palīdzības. Saūda Arābija piedāvājumu noraidīja, un šis notikums esot bijis viens no nepatīkamākajiem pārsteigumiem U. Bin Lādina dzīvē, nostiprinot pārliecību, ka turpmāk kaujiniekiem pašiem jāuzņemas islāma aizstāvība, bet tās viens no galvenajiem ienaidniekiem ir ASV.

Saūda Arābijas vadība necieta kritiku un U. Bin Lādinu 1991. gadā izraidīja no valsts. 1992. gadā viņš apmetās Sudānā, taču jau 1996. gadā ASV spiediena rezultātā U. Bin Lādinam nācās Sudānu pamest un atgriezties Afganistānā, kur viņu uzņēma “Tālibān” režīms mullas Muhammeda Omara (Mohammed Omar, ملا محمد عمر) vadībā.

2001. gada 11. septembrī U. Bin Lādina vadītā “Al Kāida” veica teroristiskus uzbrukumus ASV, vienus no lielākajiem modernā terorisma vēsturē, – teroristi nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas, no kurām divas tika ietriektas Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centra (arī Dvīņu torņi; World Trade Center, Twin Towers) debesskrāpjos, viena – Pentagonā (The Pentagon), bet ceturtā nogāzās laukā Pensilvānijā. Teroraktā gāja bojā aptuveni 3000 cilvēku, un tika radīti milzīgi materiālie zaudējumi. Starptautiskā reakcija uz 11. septembra teroraktiem bija tūlītēja un kategoriska, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācija (North Atlantic Treaty Organization, NATO) dalībvalstis aktivizēja 5. pantu un galu galā izveidoja starptautisku koalīciju (iekļaujot arī Latviju), kas uzņēmās līdzdalību cīņā pret “Al Kāidu”.

U. Bin Lādins kļuva par vienu no pasaulē visvairāk meklētajiem cilvēkiem, globālā terorisma simbolisko iemiesojumu, tomēr viņam izdevās noslēpties aptuveni 10 gadu. Šajā laikā viņš centās turpināt vadīt “Al Kāidu”, tomēr drošības režīma dēļ tas bija ārkārtīgi sarežģīti un laika gaitā, lai gan saglabājis savu simbolisko nozīmīgumu, U. Bin Lādins attālinājās no konkrētu operacionālu darbību koordinēšanas. Kopš 11. septembra teroraktiem U. Bin Lādinam neizdevās sarīkot nevienu līdzīga mēroga uzbrukumu.

U. Bin Lādina notveršanas un nogalināšanas operācija tika plānota un veikta bez Pakistānas iestāžu informēšanas, vēlāk raisot iebildumus par suverenitātes un starptautisko tiesību pārkāpumiem, kā arī jautājumus par Pakistānas varasiestāžu zināšanām par viņa slēptuvi. U. Bin Lādina nāve kļuva par nozīmīgu simbolisku uzvaru ASV īstenotajā “Karā pret teroru” (War on terror, Global War on Terrorism, GWT) un nekavējoties tika plaši atzīmēta ASV sabiedriskajā telpā. U. Bin Lādina nāve tomēr neizbeidza “Al Kāidas” darbību, to turpināja viņa vietnieks Aimans az Zavāhirī (Ayman al-Zawahiri, أيمن الظواهري‎).

U. Bin Lādina ietekme uz globālo terorismu un radikālo islāmismu ir bijusi ārkārtīgi liela, tomēr viņa izcilība galvenokārt ir citu domātāju, piemēram, A. Azāma vai Saijida Kutba (Saīd Kutb, سيد قطب) ideju īstenošana un izplatīšana, pieņemot agresīva džihāda interpretāciju, elitismu, intelektuālā avangarda pienākuma ideju, kā arī vardarbības (teroristisku metožu) pieļaušanu cīņā pret neticīgajiem vai šķietamiem ticības nodevējiem. To vidū jāizceļ ideja par globālu džihādu pret ASV, Rietumiem kā veselumu un to sabiedrotajiem, kā arī pret t. s. samaitātajiem islāma valstu režīmiem, kas materiālo labumu dēļ nodevuši ticību Dievam. U. Bin Lādins uzskatīja, ka tieši ASV, uzturot savu klātbūtni Tuvajos Austrumos un atbalstot Izraēlu, ir galvenais šķērslis islāma pasaules vienotībai un progresam. Viņš aicināja tiekties uz vispasaules islāma kalifāta izveidi, kurā tiktu ievēroti šariata likumi; aicināja uz solidaritāti un musulmaņu vienotību, pārvarot etniskās un nacionālās atšķirības. Uzturot neokoloniālisma diskursu, U. Bin Lādins sludināja, ka musulmaņu valstis tiekot ekspluatētas, bet to valdības ir ļāvušās kroplai Rietumu ietekmei. Ne mazāk svarīgi ir apsvērumi par moceklības un pašnāvnieku uzbrukumu iespējamību; vardarbības leģitimizācija pret civiliedzīvotājiem; islāma radikālā fundamentālisma aktualizēšana, aizstāvot atgriešanos pie, viņaprāt, oriģinālās islāma prakses. Vienlaikus U. Bin Lādins ir arī centies ietekmēt sociālo un ekonomisko projektu īstenošanu Afganistānā un Sudānā, piemēram, argumentējis par labu koku stādīšanai, zemkopības attīstībai u. tml. Pirmajos publiskajos izteikumos pret ASV viņš aicināja nevis uz klaju vardarbību, bet boikotēt ASV ražojumus.

Starp U. Bin Lādina nozīmīgākajiem organizatoriskajiem darbiem, neskaitot “Al Kāidas” dibināšanu, jāmin vairāki terorakti, lai gan šādu teroraktu organizēšana gandrīz nekad nav viena atsevišķa cilvēka lēmums un darbība. 1998. gadā tika veikt spridzināšana vienlaikus divās ASV vēstniecībās – Nairobi, Kenijā, un Dāresalāmā, Tanzānijā, kopskaitā nogalinot 224 cilvēkus un ievainojot vairāk nekā 4500. 2000. gada oktobrī “Al Kāidas” teroristi saspridzināja ASV karakuģi “USS Cole” Adenas ostā, Jemenā, nogalinot 17 jūrniekus un ievainojot vismaz 39 cilvēkus.

Tomēr pats lielākais un nozīmīgākais “Al Kāidas” sarīkotais terorakts notika 2001. gada 11. septembrī. Tā operatīvais vadītājs bija Muhammeds Atā (Muhammad Attā, محمد عطا‎). Savukārt uzbrukuma galvenais plānotājs un organizētājs bija Hālids Šeihs Muhammeds (Khalid Sheikh Mohammed, خالد شيخ محمد). Uzbrukuma nolūks bija izprovocēt ASV agresīvu reakciju, ievilināt Afganistānā, kur pret to karotu asimetriskā veidā, kā arī uzjundīt islāmticīgo jūtas, cerībā, ka tas liks tiem apvienoties cīņā pret Rietumiem.

Vēršoties pie sekotājiem un plašākas auditorijas, U. Bin Lādins ir izmantojis dažādus sava laika medijus, tostarp video un audio ierakstus. Žila Kepela (Gilles Kepel) mūsdienu džihāda vēstures iedalījumā U. Bin Lādina darbība ietilpst otrajā posmā, ko cita starpā raksturo televīzijas kanāla Al Jazeera translācijas sākšana 1996. gadā, proti, U. Bin Lādina darbība un sludināšanas maniere sakrita ar viņa laika tehnoloģisko iespēju robežām. Tas krasi atšķiras, piemēram, no organizācijas Islāma valsts, kas uzplauka tīmekļa tehnoloģiju laikmetā un savu vēstījumu nodeva lielākoties ar to starpniecību (“X“, Instagram, TikTok u. tml.).

Starp nozīmīgākajāem publikācijām jāizceļ 1996. gadā izteiktais kara pieteikums ASV, kurā U. Bin Lādins apgalvoja, ka karš pret ASV ir neizbēgams, kā arī būtisku daļu kritikas velta Saūda Arābijas pastāvošajai varai. Savukārt 1998. gada paziņojumā “Džihāds pret ebrejiem un krustnešiem” (Jihad Against Jews and Crusaders, الجبهة العالمية للجهاد ضد اليهود والصليبين, aldžabhat alealamiat lildžihād dida aljahūd valsalībiīn) ir pausts daudz kategoriskāks uzskats, pavēlot, ka turpmāk katra musulmaņa individuāls pienākums esot nogalināt amerikāņus un to sabiedrotos, kur un kad vien tas iespējams.

U. Bin Lādina un “Al Kāidas” veiktie terorakti ir radījuši būtiskas pārmaiņas drošības politikā, militārajās stratēģijās un starptautiskajās attiecībās, it īpaši attiecībās starp Rietumiem un musulmaņu pasauli. Tie izmainīja terorismu un padarīja to par vienu no galvenajām starptautiskās politikas un drošības prioritātēm.

Atbildē uz 11. septembra teroraktiem ASV prezidents Džordžs V. Bušs (George W. Bush) izsludināja “Karu pret teroru”, kas ietvēra vairākas militāras un drošības iniciatīvas, tostarp iebrukumu Afganistānā un Irākā. Tika ieviesti dažādi papildu drošības pasākumi, tostarp stingrāka kontrole lidostās un iedzīvotāju kontrole, piemēram, ASV Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency) īstenotā izspiegošanas programma PRISM.

Lai gan U. Bin Lādins ir uzskatāms par teroristu, kas atbildīgs par tūkstošiem nevainīgu cilvēku nāvi, dažās pasaules daļās noteiktās kopienās viņu uzskata par diženu cīnītāju vai pretestības simbolu Rietumiem. U. Bin Lādins un “Al Kāida” radīja precedentu globālajam džihādistu terorismam, iedvesmojot citus ekstrēmistu grupējumus, piemēram, Islāma valsti, un veicinot jaunu terorisma vilni 21. gs. Viņa darbības ir veicinājušas debates par drošības un brīvības līdzsvaru, privātuma aizsardzību un cilvēktiesību ievērošanu terorisma apkarošanas kontekstā.

U. Bin Lādins ir kļuvis par viegli atpazīstamu globālā terorisma simbolu un Rietumu konflikta ar radikālo islāmismu iemiesojumu. Viņa tēls un rīcība ir izraisījusi gan bailes, gan apbrīnu. Mākslā un literatūrā U. Bin Lādins atainots visdažādākajos medijos, žanros, nolūkā un formā, parādot viņa darbību dziļo ietekmi uz dažādu sabiedrības grupu noskaņojumu. Kino U. Bin Lādina atrašana un nonāvēšana tika attēlota spēlfilmā “Slepenā operācija “30 pēc pusnakts”” (Zero Dark Thirty, režisore Ketrīna Bigelova, Kathryn Bigelow, 2012), savukārt miniseriālā “Draudošais tornis” (The Looming Tower, scenāristi Dens Fatermens, Dan Futterman, Alekss Gibnijs, Alex Gibney, Lorenss Raits, Lawrence Wright, 2018) ir aplūkots “Al Kāidas” uzplaukums pirms 11. septembra terorakta.

Nereti vizuālā māksla, mūzika, kā arī popkultūra ir izmantojusi U. Bin Lādina tēla atpazīstamību, to reproducējot uz ikdienas lietām, piemēram, T krekliem u. tml., padarot viņu par sava veida slavenību.