AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 7. maijā
Guna Roberta

Kabiles pagasts

Kuldīgas novada administratīva teritorija
Skats uz Kabili Kabiles pagastā. 2021. gads.

Skats uz Kabili Kabiles pagastā. 2021. gads.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/1976356100. 

Satura rādītājs

  • 1.
    Ģeogrāfiskais stāvoklis
  • 2.
    Vispārīgas ziņas
  • 3.
    Iedzīvotāji
  • 4.
    Dabas apstākļi
  • 5.
    Satiksme un sakari
  • 6.
    Ekonomika
  • 7.
    Izglītība, kultūra un veselības aprūpe
  • 8.
    Vēsture
  • 9.
    Vēstures un kultūras pieminekļi, tūrisma objekti
  • 10.
    Ievērojami iedzīvotāji
  • Multivide 11
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Ģeogrāfiskais stāvoklis
  • 2.
    Vispārīgas ziņas
  • 3.
    Iedzīvotāji
  • 4.
    Dabas apstākļi
  • 5.
    Satiksme un sakari
  • 6.
    Ekonomika
  • 7.
    Izglītība, kultūra un veselības aprūpe
  • 8.
    Vēsture
  • 9.
    Vēstures un kultūras pieminekļi, tūrisma objekti
  • 10.
    Ievērojami iedzīvotāji
Ģeogrāfiskais stāvoklis

Kabiles pagasts atrodas Latvijas rietumu daļā, Kurzemē un Kuldīgas novada administratīvā teritorija tā ziemeļaustrumos, 28 km no Kuldīgas, 120 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Robežojas ar Kuldīgas novada Rumbas, Rendas un Vārmes pagastu, Saldus novada Šķēdes pagastu, Tukuma novada Vānes un Matkules pagastu, Talsu novada Abavas pagastu.

Vispārīgas ziņas

Kabiles pagasta platība ir 179 km2, iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 887, blīvums – 3,9 iedzīvotāji uz km2. Apdzīvotās vietas – Kabile (vidējciems), Jaunā muiža (mazciems), Vecā muiža (mazciems), Galamuiža (mazciems), Višļi (skrajciems), Pusgaldiņi (mazciems), Kalnansi (mazciems) un Kāņmuiža (skrajciems). Visas apdzīvotās vietas ir vēsturiski izveidojušās kā Kabiles muižas apakšmuižas. Padomju okupācijas laikā ap šiem centriem būvēti ražošanas objekti – fermas. Kabiles pagasta ģerbonis – sarkanā laukā sudraba vītols ar saknēm; apstiprināts 2023. gada aprīlī, autors Edgars Sims.

Kabiles pagasta ģerbonis.

Kabiles pagasta ģerbonis.

Iedzīvotāji

1935. gadā pagastā bija reģistrēti 2675 iedzīvotāji. Otrā pasaules kara notikumi un okupācijas režīmi skaitu stipri izmainīja. 1941. gada deportācijās cieta 53, bet 1949. gada – 216 kabilnieki. 1989. gadā pagastā bija reģistrēti 1076 iedzīvotāji, 1997. gadā –1003, 2007. gadā – 895, 2017. gadā – 747. Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. Kabiles pagastam raksturīga vāji izteikta monocentriska apdzīvojuma struktūra – Kabiles centrā dzīvo nedaudz mazāk kā puse pagasta iedzīvotāju. Daļa iedzīvotāju ir nodarbināti savās zemnieku un piemājas saimniecībās vai uzņēmumos. Darbavietas nodrošina pamatskola, pagasta pakalpojumu pārvalde, apkalpojošās sfēras uzņēmumi.

Dabas apstākļi

Kabiles pagasta teritorija atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenuma austrumu daļā un Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma ziemeļrietumu daļā. Teritorijai raksturīgs saposmots reljefs, vidējais augstums ir 50–80 m virs jūras līmeņa (augstākā vieta no Kabiles uz dienvidiem sasniedz 98,1 m virs jūras līmeņa). Teritorijas rietumu daļai raksturīgs plakans līdzenums, bet austrumu daļai – viļņota līdzenuma un sīkpauguraines reljefs. Pamatiežu virsu veido augšdevona Franas stāva (pagasta ziemeļu daļa) un Famenas stāva (pagasta dienvidu daļa) nogulumieži. Kvartāra nogulumu segu pagasta rietumos veido fluvioglaciālie un limnoglaciālie smilšainie līdzenumi ar morēnuvālu grēdām, austrumu daļā – morēnas paugurgrēdas un vaļņi, kā arī pamatmorēnas līdzenumi. Teritoriju pārsvarā klāj mālsmilts nogulumi, vietām arī smilšmāls un smilts nogulumi. Dominē viegla sastāva augsnes. Smilts un grants krājumi pagasta teritorijā nav ievērojami, bet bagātīgas ir kūdras iegulas augstajos purvos. Pēc Latvijas agroklimatiskās rajonēšanas ietilpst mitrajā Kurzemes rajonā. Būtiski klimatu nosaka Baltijas jūras tiešā ietekme ar relatīvi vēsām vasarām un mērenām ziemām. Kabiles pagasta teritorijas iekšējie ūdeņi pieder pie Ventas upes sateces baseina. Rietumu daļā lielākā upe ir Riežupe (upes augštece) un tās pietekas – Mērgavas augštece (Riežupes labā krasta pieteka), Rūpjupe (kreisā krasta pieteka) un Veldzes augštece (kreisā krasta pieteka). Riežupē uzpludināts Upesmuižas un Mežzīles dzirnavezers. Baseinā ir daudz zivju un dzirnavdīķu, strautu un grāvju (valku), upes līdz 10 km garumam. Pagasta austrumu daļā lielākās upes – Īvande (upes augštece) un Valgale (upes augštece).  Apmēram 5 km uz dienvidiem no Kabiles atrodas Kalnansu purvs ar Bezdibeņa ezeru vidū, kas ir aizsargājamā teritorija apmēram 30 ha platībā. Dabas objekta īpašnieks – a/s “Latvijas Valsts meži” – iekārtoja dabas taku ar atpūtas vietu un 670 m garu laipu ap ezeru.  Meži aizņem 56,6 % no pagasta teritorijas, galvenokārt ziemeļu un rietumu daļās, izplatītākā koku suga – priede (44 %). Dabas mantojums ir liels skaits aizsargājamu dižkoku – liepas, lapegles, priede, baltalksnis, melnalksnis, zirgkastaņa, osis, skābardis, riekstkoks, baltais vītols. Pagasta teritorijā izveidots mikroliegums īpaši aizsargājamas putnu sugas aizsardzībai. Pēc ainavu vērtības pakāpes kā vērtīga tiek atzīta Kabiles līdzenuma āraines ainavu telpa, kur ir liela dabas un kultūrvēsturisko ainavu un to elementu daudzveidība. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme dominē pagasta austrumu daļā, īpaši ziemeļaustrumos, tur ainavu telpai tipiska stipri iekultivētu lauksaimniecības zemju ainava.

Kalnansu purvs ar Bezdibeņa ezeru vidū. Kabiles pagasts, 2021. gads.

Kalnansu purvs ar Bezdibeņa ezeru vidū. Kabiles pagasts, 2021. gads.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/1955065918.

Bezdibeņa ezers. Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Bezdibeņa ezers. Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Satiksme un sakari

Kabiles pagasta teritoriju šķērso 1. šķiras autoceļš P121 (Tukums–Kuldīga) un varāki 2. šķiras autoceļi: V1280 (Aizabavas mežniecība–Meždzirnas), V1297 (Kabile–Vārme), V1298 (Gaiķi–Kabile), V1300 (Kabile–Sabile), V1261 (Renda–Matkule) un V1299 (Lutriņi–Kabile). Pagasta ceļu tīkls ir pietiekoši blīvs un labā stāvoklī. Kursē sabiedriskais autobuss, un skolēnu pārvadājumi tiek veikti, izmantojot pašvaldības transportu. Lai nokļūtu darba, mācību vai pakalpojumu sniegšanas vietās, iedzīvotāji izmanto personīgo transportu. Līdz 2022. gadam Kabiles centrā atradās a/s” Latvijas pasts” nodaļa. Mobilo sakaru operatori nodrošina telefona sakarus un interneta tīkla pārklājumu pagasta teritorijā.

Autoceļš V1298 (Gaiķi–Kabile). Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Autoceļš V1298 (Gaiķi–Kabile). Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Ekonomika

Kabiles pagastā zemes izmantošanas veidu un aktīvāko saimniecisko darbību nosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes (32,4 %) un mežu zemes (56,9 %) sadalījums. Pamatnozares: mežkopība, mežizstrāde, kokapstrāde, galdniecība un lauksaimniecība. Pagasta teritorijā reģistrētas vairāk nekā 100 zemnieku saimniecības un dažādi uzņēmumi. Lielākās zemnieku saimniecības: “Sanītes”, “Rozbeķi”, “Nogales”, “Akmeņkalni”, “Rīgmaļi”, “Ezergaļi” un citas. Specializācijas: piena un gaļas lopkopība, graudaugu audzēšana, lauksaimniecības produktu ražošana un realizācija, bioloģiskā lauksaimniecība. Ar mežizstrādi nodarbojas SIA “Alra”, SIA ”Art Bek”, SIA ”Oz-tops”, SIA ”NCMežizstrāde” un citi. Ar namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanu nodarbojas SIA “Kabiles koks”, SIA “Hartmaņa darbnīca” un zemnieku saimniecība “Lieknes”. Lauksaimniecības vajadzībām tiek izstrādāta kūdra Ēģenieku purvā. 2017. gadā dibināta Kabiles muižas vīna darītava, kur tiek ražots sidrs un vīni no vietējās produkcijas. Viesu māja “Meždzirnas” piedāvā atpūtu dabā un naktsmītnes. Medību saimniecību pārrauga trīs reģistrēti mednieku klubi: ”Kabile“, ”Masti“ un ”Abava“. Darbojas divi veikali un aptiekas filiāle.

Izglītība, kultūra un veselības aprūpe

Pirmo skolu Kabilē dibināja Kabiles mācītājs Hermanis Frīdrihs Dullo (Hermann Friedrich Dullo). Vispirms skola atradās Mācītājmuižā, no 1792. gada Jaunajā muižā pie baznīcas. Pamatakmens pašreizējai skolai likts 1856. gadā, tā iesvētīta 1858. gadā (bija tika 1. klase, 1862. gadā atklāta 2. klase). 1922. gadā skola pārveidota par sešklasīgo pamatskolu. Godinot skolas absolventu Zigfrīdu Annu Meierovicu, 1936. gadā skola pārdēvēta viņa vārdā. 1946. gadā skola kļuva par Kabiles septiņgadīgo skolu. 1954. gadā mācības sāka vidusskolas 8. klase, pirmais vidusskolas izlaidums bija 1958. gadā (pēdējais – 27 izlaidums – 2007. gadā). 1968. gadā skola tika paplašināta, uzceļot piebūvi. 20. gs. 80. gados tika sākta plašas sporta zāles celtniecība. Skolēnu skaitam samazinoties, 2009. gadā tā tika pārveidota par Kuldīgas novada Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskolu, kas realizē pamata un pirmsskolas izglītības programmas. 2017. gadā pie Kabiles skolas atklāta piemiņas plāksne Z. A. Meierovicam.

Kultūras dzīves centrs ir saieta nams “Sencis”. 20. gs. sākumā te bija krogs, 40.–50. gados darbojās Kuldīgas apriņķa lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības tējnīca un bufete, 1967. gadā tika atvērts Kuldīgas rajona patērētāju biedrības restorāns ”Sencis”. Ēdnīca un kafejnīca darbojās arī 70. un 90. gados. 2009. gadā Kabiles pagasta pārvalde uzsāka ēkas pārbūvi par saieta namu, ko atklāja 2012. gadā. Te ir pasākumu zāle ar skatuvi, telpas viesmāksliniekiem un pašdarbniekiem. Kabilē darbojas jauktais vokālais ansamblis, senioru deju kopa “Kamēr vari” (2003) un vidējās paaudzes deju kolektīvs ”Meždzirnas” (2008). Vasarā pasākumiem tiek izmantota brīvdabas estrāde. Tradīcija ir vietējie rudens gadatirgi.

Kabiles bibliotēka dibināta 1946. gadā, no 1963. gada atradās Kabiles muižas (Kabillen) ēkā, no 2008. gada atrodas bijušajā pasta vietā “Sakaros”.

Pagasta pakalpojumu pārvaldes ēkā ”Spārītes” darbojas pagasta pārvaldes darbinieki un jauniešu centrs, kā arī atrodas ģimenes ārsta prakse un aptieka.

Pagastā darbojas Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas Kabiles draudze. Pirmā baznīca Kabilē dibināta 1567. gadā, no 1623. gada draudzei ir bijis patstāvīgs mācītājs, 1653. gadā tika iesvētīta jaunuzceltā mūra baznīca, kas gāja bojā ugunsgrēkā, 1907. gadā tika iesvētīta atjaunotā tagadējā baznīca. 2000. gadā Kabilē tika izveidota Kuldīgas Romas katoļu draudzes filiāle. No 2006. gada Kabiles Mācītājmuižā darbojas zemnieku saimniecība un patversme, ko uztur evaņģēlisko kristiešu draudze “Zilais krusts”. Te dzīvo un strādā krīzes situācijās nonākušas personas bez noteiktas dzīvesvietas un personas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Moderes dīķis, saieta nams “Sencis” (otrā ēka no kreisās) Kabiles centrā. 2021. gads.

Moderes dīķis, saieta nams “Sencis” (otrā ēka no kreisās) Kabiles centrā. 2021. gads.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/1998485162.

Vēsture

Rakstos Kabile pirmoreiz minēta 1253. gadā līgumā starp Vācu ordeni un Kurzemes bīskapu par sešu vācu ieņemto kuršu zemju sadalīšanu. Ordeņa laikā Kabiles muižas (Kabillen) teritorija ietilpa Kuldīgas komturejā, un ordeņa pastāvēšanas beigu posmā šeit jau bijusi izveidota saimnieciska rakstura muiža. 16. gs. tā piederēja galminiekam Heinriham Soblekam (Heinrich Sobbe), no 1687. gada – Johanam Dītriham fon Bēram (Johann Dietrich von Behr) un viņa dzimtai, no 1806. gada – grāfam Heinriham Dītriham Vilhelmam fon Keizerlingam (Heinrich Diedrich Wilhelm von Keyserling), no 1854. gada – fon Līvenu dzimtai (von Lieven). Otrs lielākais zemes īpašums bija Mācītājmuiža (izveidota 1656. gadā). 1920. gada agrārās reformas rezultātā Kabiles muižas īpašumi – Gala, Jaunā un Vecā pusmuižā (kopplatībā 4781 ha), Višļu muiža (320 ha), Zutēnu muiža ar Kāņu un Vidzenes pusmuižu (1517 ha) un Kabiles mācītājmuiža (203 ha) – tika sadalīti 384 vienībās un tika izveidotas 311 jaunsaimniecības. Latvijas Republikas pastāvēšanas pirmajos gados, grozot apriņķu robežas dzīves un satiksmes ērtībai, Kabiles pagasts no Talsu apriņķa 1925. gadā tika pievienots Kuldīgas apriņķim. 1935. gadā Kabiles pagasta platība bija 22650 ha. 1945. gadā tā teritorijā tika izveidots Kabiles, Mežgaļu un Viesturu ciems, bet pagasts 1949. gadā tika likvidēts. 1948. gadā sākās padomju okupācijas varas organizēta piespiedu kolektivizācija, tika izveidoti astoņi nelieli kolhozi, pēc kuru reorganizācijas 1950. gadā palika piecas kolektīvās saimniecības: “Kārļa Marksa”, ”Brīvība”, ”Grauds”, ”Uzvaras karogs” un ”Dzirkstele”. 1950. gadā tika nodibināta Kabiles mašīnu un traktoru stacija (MTS). 1954. gadā Kabiles ciemam tika pievienota daļa no Mežgaļu ciema kolhoza ”Dzirksteles” teritorijas, 1956. gadā – daļa no Viestura ciema kolhoza ”Grauds” teritorijas. 1961. gadā Kabiles ciema kolhozi tika apvienoti vienā saimniecībā “Kabile”. 1990. gadā pagasts tika atjaunots kā Kuldīgas novada administratīvā teritorija. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā daļa Kabiles pagasta teritorijas tika iekļauta Saldus novada Šķēdes pagastā un Kuldīgas novada Rumbas pagastā.

Kabiles evaņģēliski luteriskā baznīca, 09.05.2015.

Kabiles evaņģēliski luteriskā baznīca, 09.05.2015.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Kabiles muižas pils, 09.05.2015.

Kabiles muižas pils, 09.05.2015.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0

Drupas Kabiles muižas kompleksā, 09.05.2015.

Drupas Kabiles muižas kompleksā, 09.05.2015.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0

Ainavu parks ar Desas dīķi. Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Ainavu parks ar Desas dīķi. Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Vēstures un kultūras pieminekļi, tūrisma objekti

Kabiles evanģēliski luteriskā baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Būvēta 1904. gadā uz 1652. gadā celtās ēkas pamatiem (iesvētīta 1907. gadā). Atjaunotā baznīca ir viens no interesantākajiem 20. gs. sākuma sakrālās arhitektūras pieminekļiem Latvijā, te Kurzemes dievnamiem raksturīgās iezīmes harmoniski apvienotas ar vēsturisku renesanses un baroka stila celtņu elementiem. No senākajiem priekšmetiem saglabājusies 1652. gadā gatavotā kristāmtrauka pamatne. Ērģeles un ērģeļu prospektu 1906. gadā darinājis mākslinieks Emīls Martins. Altārgleznu “Kristus svētī druvas” 1938. gadā veidoja mākslinieks Jānis Roberts Tillbergs. Baznīcā atrodas piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušajiem kabilniekiem. 2000. gadā baznīcas tornī tika iekārti 1905. gadā lieti zvani. Baznīcas dārzā atrodas piemiņas akmens staļinisma represiju (1941. gada un 1949. gada) upuriem (atklāts 1986. gadā).

Kabiles muižas apbūves ansamblis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Veidojies 17.–19. gs. Vecākā ēka kompleksā ir Stirnūzis, kas sākotnēji bijusi dzīvojamā māja. Tā celta 17. gs. 90. gados un ir rets mūra muižas ēkas piemērs Latvijā. Pirmais stāvs veidots ar velvēm. Tajā saglabājies unikāls kamīns. Ēkas celtas ap regulāru parādes pagalmu, vienā malā klēts un pārvaldnieka māja, blakus kungu namam atrodas Veļas māja, pretī – Stirnūzis un stallis. Kungu māja celta 18. gs. trešajā ceturksnī baroka stilā, un tajā saglabājies viens no retajiem rokoko interjeriem – parādes zāles griestu dekoratīvā apdare stuka veidojumā. Tādā pašā tehnikā veidots arī kamīns (griesti un kamīns ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi). Ēka pārbūvēta 19. gs. 60. gados, no šī laika arī saglabājusies interjeru apdare.  Pie kungu mājas 18. gs. veidots regulārs dārzs, kuram 19. gs. vidū pievienots ainavu parks ar Desas dīķi. Ēkas atrodas privātīpašumā, apskatāmas tikai no ārpuses.

Kabiles pilskalns ir vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis. 

Nepilnus 5 km uz dienvidiem no Kabiles atrodas Kalnansu purvs ar bezdibeņa aci viducī. Lai ezera apskati padarītu ērtāku un drošāku, apkārt ūdenim izveidota  670 m gara laipa.

Atpūtas un mācību parkā “Ozolu biotops” izveidotas izglītojošas meža takas ar galerijām un atrakcijām. Baltā Vilka taka veltīta dzejniekam un dabas pētniekam Jānim Baltvilkam. 2005. gadā parkā atklāta ”Līvu” dziesmu iela, kurā attēlotas 10 ievērojamās grupas “Līvi” dziesmas, kā arī informācija par grupu un lībiešiem (līviem) kā etnisko grupu.

Kabiles mežā pie bijušajām Āpuznieku mājām atrodas nacionālo partizānu cīņu piemiņas vieta. Kabiles mežā pie bijušajām Āpuznieku mājām 1946. gada 1. janvārī norisinājās Kabiles partizānu grupas kauja ar ar okupācijas drošības iestāžu kaujiniekiem, šeit arī apglabāti divi nacionālie partizāni – Emīls Šmits un Ādolfs Kūrējs. Netālu no kaujas vietas 2022. gada septembrī atklāta nacionālo partizānu piemiņas vieta.

Ievērojami iedzīvotāji

Filozofs Jēkabs Osis dzimis Kabiles pagasta Vecajos Dudeņos, mācījies Kabiles skolā. Skatuves mākslas pedagogs Ernests Kārkliņš (Zeltmatis) dzimis Bukos, mācījies Kabiles skolā. Valodnieks Juris Plāķis dzimis Kalvos, mācījies Kabiles skolā. 

Multivide

Skats uz Kabili Kabiles pagastā. 2021. gads.

Skats uz Kabili Kabiles pagastā. 2021. gads.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/1976356100. 

Kabiles pagasta ģerbonis.

Kabiles pagasta ģerbonis.

Kalnansu purvs ar Bezdibeņa ezeru vidū. Kabiles pagasts, 2021. gads.

Kalnansu purvs ar Bezdibeņa ezeru vidū. Kabiles pagasts, 2021. gads.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/1955065918.

Bezdibeņa ezers. Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Bezdibeņa ezers. Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Autoceļš V1298 (Gaiķi–Kabile). Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Autoceļš V1298 (Gaiķi–Kabile). Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Moderes dīķis, saieta nams “Sencis” (otrā ēka no kreisās) Kabiles centrā. 2021. gads.

Moderes dīķis, saieta nams “Sencis” (otrā ēka no kreisās) Kabiles centrā. 2021. gads.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/1998485162.

Kabiles evaņģēliski luteriskā baznīca, 09.05.2015.

Kabiles evaņģēliski luteriskā baznīca, 09.05.2015.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Pienotava. Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Pienotava. Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Kabiles muižas pils, 09.05.2015.

Kabiles muižas pils, 09.05.2015.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0

Drupas Kabiles muižas kompleksā, 09.05.2015.

Drupas Kabiles muižas kompleksā, 09.05.2015.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0

Ainavu parks ar Desas dīķi. Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Ainavu parks ar Desas dīķi. Kabiles pagasts, 09.05.2015.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Skats uz Kabili Kabiles pagastā. 2021. gads.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/1976356100. 

Saistītie šķirkļi:
  • Kabiles pagasts
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Kuldīgas novada pašvaldības tīmekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Skabis, E., Kabile gadsimtu gaitā, Kuldīga, Kuldīgas tipogrāfija, 2003.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Guna Roberta "Kabiles pagasts". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/201758-Kabiles-pagasts (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/201758-Kabiles-pagasts

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana