Mālpils pagasts atrodas Siguldas novada dienvidu daļā, aptuveni 65 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 20 km attālumā no novada centra Siguldas. Pagasta teritorija robežojas ar Cēsu novada Amatas pagastu, Ogres novada Ķeipenes pagastu un Suntažu pagastu, Ropažu novada Ropažu pagastu, kā arī Siguldas novada Allažu pagastu, Mores pagastu un Siguldas pagastu.

Mālpils pagastā atrodas piecas apdzīvotas vietas – Mālpils (lielciems), Sidgunda (vidējciems) un Upmalas (vidējciems).

Pagasta centrs ir Mālpils.

Mālpils pagasta platība ir 220,9 km². Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 3733.

Pastāv viedoklis, ka vārds “Mālpils” izveidojies no vēsturiskās Mālpils viduslaiku pils Lemburgas nosaukuma vācu valodā Lemburg – lehm ’māls’, burg ’pils’).

Mālpils pagastam ir savs ģerbonis – etnogrāfisks motīvs no Mālpils novada jostas. Motīvu veido baltu zīmes – simetriski slīpi krusti. Krusts simbolizē gaismu, garīgo gaismu, uguni. Slīpais zelta krusts simbolizē saules kustību gada garumā, tātad laika ritējumu – mūžību. Ģerboņa pamatnes sarkanā krāsa simbolizē mālu. Ģerbonis apstiprināts 2006. gada 31. jūlijā.

Mālpils pagasts atrodas pārejas zonā  starp Vidzemes augstieni un Viduslatvijas zemieni Madlienas nolaidenuma vidusdaļā. Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi drumlinu vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50–300 m platumā, kuru reljefu veido Sudas-Mergupes ledāja kušanas ūdeņu noteces leja.

Augstākie pauguri pagastā ir Peļņu kalns uz robežas ar Mores pagastu (136 m virs jūras līmeņa), Torņkalns (114,7 m virs jūras līmeņa) un Urdzēnu kalns (113,9 m virs jūras līmeņa).

Mālpils pagasta teritorija robežojas ar Daugavas-Gaujas baseinu robežšķirtni. Pagasta teritorijā tek Lielā Jugla, kuru pie Sidgundas, kopā satekot, veido Mergupe un Suda, kā arī mazākas upes: Dūņupe (Sudas pieteka), Gaiļurga (Sudas pieteka), Irbupe (arī Irbupīte, Lielās Juglas pieteka), Jāņupīte (Mergupes pieteka), Teiļupīte (Sudas pieteka), Tumšupe (Lielās Juglas pieteka), Vanagupīte (Mergupes pieteka) un Zaube (Mergupes pieteka).

Pagasta teritorijā atrodas arī Kalnavēnu jeb Dārziņu avotu grupa.

Pagasta teritorijā nav ezeru, bet ir vairāki dīķi; Audriņu, Ādmiņu, Bīriņu, Brūnu, Centra, Rāmavu, Vites un Žīburtu.

Pagasta teritorijā atrodas apmēram 30 purvu vai pārpurvotu vietu, lielākais ir Torfa purvs (479 ha). Mazāki purvI: Ošiņu (Kārdes) purvs (292 ha), Klūgu purvs (190 ha), Ķeviešu purvs (190 ha), Noriņu purvs (arī Dzērves, 149 ha) un Bērnaukles purvs (arī Putraimu, 147 ha).

Pagasta teritorijā atrodas dolomīta iegulas, vietām sastopams zilais un sarkanais māls. Aptuveni pusi Mālpils pagasta teritorijas aizņem meži. Pagasta ziemeļdaļā dominē egļu vēris un priežu-egļu damaksnis. Dienviddaļā mežu masīvi ir lielāki, te raksturīgi slapjaiņi – slapjais mētrājs un damaksnis. Purvaiņu meži sastopami pagasta austrumdaļā, Mergupes pazeminājumā.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Iedzīvotāju blīvums pagastā 2024. gadā – 16 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū pagastā 2023. gadā bija 8,3 %.

Iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti Mālpilī un Mālpils pagasta, kā arī citos pašvaldības vai privātajos uzņēmumos un iestādēs, kas atrodas Siguldas novadā vai Rīgā, kā arī tuvumā esošajos Suntažos.

Uz pagastu var nokļūt, braucot no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A2 (Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)) līdz Garkalnei, turpinot ceļu pa reģionālajiem autoceļiem P3 (Garkalne–Alauksts) un P8 (Inciems–Sigulda–Ķegums) līdz pagasta centram Mālpilij.

Pagastu šķērso arī vietējas nozīmes autoceļi V59 (Mālpils–Peļņi), V60 (Mālpils–Zaube–Kliģene), V61 (Mālpils–Vite), V62 (Glāznieki–Vatrāne), V63 (Vite–Viršukalns), V65 (Pādes–Tūžas), V66 (Sidgunda–Ropaži), V71 (Bukas–Mālpils), V72 (Mālpils–Slieķi), V73 (Sidgunda–Vite–Kniediņi) un V84 (Inčukalns–Kalējbūņas).

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina a/s “CATA” starppilsētu autobusi virzienā no Rīgas uz Mālpili vai no novada centra Siguldas uz Mālpili maršrutos Nr. 6992 Rīga–Garkalne–Sidgunda–Mālpils, Nr. 7748 Rīga–Garkalne–Mālpils–Nītaure–Zaube, Nr. 6876 Sigulda–Allaži–Sidgunda–Mālpils, Nr. 5591 Sigulda–Mālpils, kā arī a/s “Liepājas autobusu parks” autobusi maršrutā Nr. 7228 Sigulda–Mālpils–Suntaži–Ogre.

Pagasta lielākajās apdzīvotajās vietās ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums, kā arī pagasta centrā Mālpilī ir novada nozīmes attīstības centram atbilstoša infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība.

Mālpils pagasta teritorijā atrodas Siguldas novada pašvaldības iestādes un uzņēmumi (pagasta pārvalde, trīs mācību iestādes, kultūras centrs, sociālās aprūpes māja, jauniešu centrs), kā arī vairāki nelieli privāti uzņēmumi, pakalpojumu sniedzēji un zemnieku saimniecības.

Mālpilī ir vairāki pārtikas un saimniecības preču veikali, ziedu un dārza preču veikali, kafejnīca, maizes ceptuve, degvielas uzpildes stacija, autoservisi, kā arī pasta nodaļa, aptieka, divas ģimenes ārstu prakses, divas zobārstniecības prakses, vismaz trīs frizētavas. Sidgundā atrodas pārtikas veikals un kafejnīca. 

Lielākais darba devējs Mālpils pagastā ir SIA “Kvist” (izveidots 2011. gadā, dizaina mēbeļu ražošanas un eksporta uzņēmums ar vismaz 500 darbiniekiem). Citi pazīstami uzņēmumi pagastā: SIA “Woodpro” (izveidots 2012. gadā, koka dārza māju ražošana un eksportēšana), SIA “ALA Lignea” (izveidots 2005. gadā, kokapstrāde), SIA “Gaisma–RS” (izveidots 2021. gadā, ēdināšanas uzņēmums Mālpilī), SIA “Mālpils mežs” (izveidots 2011. gadā, mežkopība), SIA “Wake Mālpils” (izveidots 2019. gadā, atpūtas parks). Darbojas arī “SIA Brūnu HES” (kopš 2002. gada, elektroenerģijas ražošana). 

Pazīstamākais objekts pagastā ir Mālpils muiža, kas ir gan valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, gan viesnīca un restorāns. Mālpilī pieejamas arī citas naktsmītnes – dienesta viesnīca-hostelis, kā arī pagasta teritorijā ir vairāki viesu nami.

Kopš 2022. gada Sidgundā darbojas “Mālu krogs”, kas atrodas bijušā Rikteres muižas kroga ēkā (ēdināšanas pakalpojumi, tiek rīkoti koncerti un dzejas vakari). Bijušās Sidgundas pamatskolas ēkā atrodas “Zemeņu muiža” (telpas dažādiem pasākumiem, tiek organizēti koncerti), savukārt bijušās Mālpils mācītājmuižas klētī atrodas “Mākslas muiža” (gleznu apskate, gleznošanas nodarbības, piknika vieta). 

Mālpils pagastā atrodas vairākas zemnieku saimniecības, kuras pārsvarā nodarbojas ar jaukto lauksaimniecību. Nozīmīgākā zemnieku saimniecība ir “Lazdukalns”, kas kopš 1992. gada nodarbojas ar zemeņu audzēšanu. “Salzemnieki” ir bioloģiskā saimniecība, kur audzē un pārstrādā dažādus augļus un ogas. “Klintskalni” ir saimniecība, kur audzē un pārstrādā dārzeņus. Saimniecība “Liepkalni-Vēži” izveidota 1993. gadā, tajā tiek audzēti āboli, bumbieri un ārstniecības augi.

Pagasta teritorijā atrodas padomju okupācijas laikā būvēts (mūsdienās slēgts) lidlauks, kas tika izmantots lauksaimniecības vajadzībām.

Mālpils draudzes skola pastāvēja kopš 1693. gada. Pilnīgākas ziņas par draudzes skolas darbību var iegūt, sākot ar 1865. gadu, kad par skolotāju sāka strādāt Heinrihs Treimanis. Tieši viņa vadībā 1872. gadā tika izveidota Mālpils Dziedātāju biedrība, kuras dalībnieki 16 vīru sastāvā piedalījās I Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā 1873. gadā. 1911. gadā skola ieguva jaunu, pārbūvētu namu. Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada rudenī, skolas ēka tika nodedzināta, pēc tam to vairs neatjaunoja.

18. gs. 60. gados Mālpils pagastā bija divas vai trīs nelielas muižas skolas, kas pastāvēja neilgu laiku.

1862. gadā tika izveidota Mālpils pareizticīgo draudzes skola, kas darbojās līdz Pirmajam pasaules karam.

1865. gadā sāka darboties Mālpils pagasta (Bauguļu) skola, kas pastāvēja līdz 1899. gadam, vēlāk tā tika pārdēvēta par Mālpils pamatskolu (1899–1982) un Mālpils vidusskolu (kopš 1982. gada).

1872. gadā tika atvērta Ķikutu pamatskola, kas bija pieejama tuvākās apkārtnes bērniem. Otrā pasaules kara laikā – 1944. gadā – pilnībā tika nopostīta skola un tuvējā apkārtne (Mores kauju ietvaros).

1874. gadā Vibrokas muižā tika atvērta Vibrokas augstākā meiteņu skola, kas darbojās vēl 1877. gadā.

1876. gadā tika atvērta Rikteres pagasta skola, kas laika gaitā tika paplašināta un attīstīta kā Sidgundas pamatskola (slēgta 2015. gadā). Tās nams ir vecākā mūsdienās saglabājusies skolas ķieģeļu mūra ēka, kas būvēta 1881. gadā (līdz tam bija koka guļbūves ēka), 1910. gadā paplašināta ar otro stāvu, 1970. gadā pagarināta.

1910. gadā tika dibināta Mālpils proģimnāzija, kurai 1912. gadā tika uzcelts savs nams pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Skolas ēka tika uzspridzināta 1917. gada rudenī, pēc tam to neatjaunoja.

No 1940. gada līdz 1949. gadam Mālpils muižas pilī atradās Mālpils Mājturības tehnikums. Pēc tam, 1949. gadā, to reorganizēja, izveidojot Mālpils hidromeliorācijas tehnikumu, kam laika gaitā vairākkārt tika mainīti nosaukumi un arī piedāvātas dažādas mācību programmas. Mācību iestāde kā Mālpils profesionālā vidusskola slēgta 2017. gadā.

1996. gada rudenī Rīgas rajona padome izveidoja Mālpils internātpamatskolu, kas darbojās līdz 2019. gadam.

Mūsdienās Mālpils pagastā atrodas Mālpils vidusskola, pirmsskolas izglītības iestāde “Māllēpīte” (dibināta 1968. gadā) un Mālpils Mūzikas un mākslas skola (dibināta 1990. gadā). 

Pie vidusskolas atrodas Mālpils sporta centrs (dibināts 2009. gadā), kurā ir peldbaseins un trenažieru zāle.

Pagastā darbojas biedrība “Mālpils tautskola” (dibināta 2005. gadā), kura veicina izglītības attīstību pagastā un projektu ietvaros piedāvā apgūt zināšanas pieaugušo izglītības jomā. 

Kultūras dzīvi pagastā organizē Mālpils kultūras centrs, izveidots 1988. gadā.

Tas ir viens no lielākajiem lauku kultūras namiem Latvijā. Kultūras centra ēkā atrodas skatītāju zāle ar 550 vietām, apaļa deju zāle, kas labās akustikas dēļ bieži tiek izmantota kā koncertzāle, moderna izstāžu zāle, plaši vestibili, administrācijas un nodarbību telpas, kafejnīca. Mālpils kultūras centrs ir mājvieta arī Mālpils mūzikas un mākslas skolai.

Mālpils kultūras centrā darbojas vairāki kolektīvi: jauktais koris “Mergupe” (1874), jauniešu deju kopa “Māra” (1992), vidējās paaudzes deju kopa “Kniediņš” (2002), vidējās paaudzes deju kopa “Sidgunda” (1984), amatierteātris “Vēji” (2004), folkloras kopa “Mālis” (2009), pirmsskolas bērnu vokālais ansamblis (2006), senioru vokālais ansamblis “Rezēdas un Dadzis” (2006), lietišķās mākslas studija “Urga” (1964), keramikas studija “Māl-pils” (2009).

Mālpils pagastā atrodas divas bibliotēkas. Mālpils bibliotēka tika izveidota jau 1883. gadā – tā atradās Mālpils Labdarbības biedrības (izveidota 1881. gadā) namā, tomēr Pirmā pasaules kara laikā tā līdz ar biedrības namu tika iznīcināta. Par mūsdienu bibliotēkas oficiālo dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1922. gads, kad Kultūras fonda dome nolēma piešķirt Mālpils Labdarības biedrībai Kultūras fonda bibliotēku. Kopš 1988. gada bibliotēka atrodas Kultūras centra ēkā. Mālpils bibliotēka ir pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas struktūrvienība, kas veic iespieddarbu un citu dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, kā arī nodrošina tajā esošās informācijas publisku brīvpieeju un tās izmantošanu un bibliotēkas pakalpojumu sniegšanu. Sidgundas bibliotēka dibināta 1945. gada 5. augustā. Bibliotēkā tiek piedāvāts brīvpieejas grāmatu krājums, bezmaksas internets, kā arī kopēšanas un printēšanas pakalpojumi.

Mālpils pagasta teritorijā atrasti vairāki senkapi, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu, kā arī viduslaikiem. Teritoriju galvenokārt apdzīvojuši lībieši. 13. gs. sākumā pagasta teritorijas ziemeļu daļa nonāca Zobenbrāļu ordeņa, bet dienvidu daļa – Rīgas bīskapijas pārraudzībā.

Lemburgas jeb Mālpils viduslaiku pils tika uzcelta pirms 1413. gada (sagrauta Livonijas kara laikā). 

Livonijas kara laikā pagasts nonāca Polijas-Lietuvas valsts kontrolē, bet 1629. gadā piederēja zviedru Vidzemei. Šajā laikā pagasta teritorijā bija vairākas muižas: Mālpils muiža (Lemburg), Buku muiža (Suddenbach), Kniediņu muiža (Kaltenbrunn, Nödinghof), Rikteres muiža, Vibrokas muiža (Sudden), Vites muiža (Wittenhof), kā arī Mālpils mācītājmuiža (Lemburgsche Pastorat) un Elmu jeb Ādammuiža (Adamshof). 

Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai pagasta teritorija ietilpa Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī un piederēja Mālpils un Suntažu draudzēm. 1766. gadā senākas baznīcas vietā tika uzcelta Mālpils luterāņu baznīca.

1905. gada revolūcijas laikā tika nodedzinātas Mālpils, Buku, Vibrokas un Rikteres muižu pilis. Mālpils muiža 1911. gadā tika atjaunota pēc vācbaltiešu arhitekta Vilhelma Bokslafa (Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff) projekta. 

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas tagadējā Mālpils pagastā ietilpa Mālpils pagasts un Rikteres (kopš 1925. gada Sidgundas) pagasts. Agrārās reformas laikā Mālpils muiža tika sadalīta 166 jaunsaimniecībās, Mālpils mācītājmuiža – 15 jaunsaimniecībās, Kniediņu muiža – 27 jaunsaimniecībās, Vibrokas muiža – 24 jaunsaimniecībās, Buku muiža – 27 jaunsaimniecībās, bet Rikteres muiža kopā ar Šķiliņu pusmuižu tika sadalītas 116 jaunsaimniecībās.

1933. gadā Mālpils ieguva ciema jeb biezi apdzīvotas vietas statusu.

1935. gadā atklāja dzelzceļa līniju Rīga-Suntaži, kas veda caur Sidgundas pagastu. Šeit bija divas pieturvietas – Kārde un Sidgunda. 1937. gadā pagarināja maršrutu līdz Ērgļiem. Dzelzceļa līnija Rīga-Ērgļi darbojās līdz 2009. gadam. 

Padomju okupācijas laikā, 1945. gadā, Mālpils pagastā tika izveidoti Mālpils ciems un Vites ciems, bet pagasts 1949. gadā tika likvidēts. No 1948. un 1949. gada bijušo Mālpils un Sidgundas pagastu teritorijās tika dibināti vairāki kolhozi: “Āres”, “Jugla”, “Mālpils”, “Parīzes komūna”, “Prigorodnij”, Raiņa vārdā nosauktais lauksaimniecības artelis, “Sidgunda”, “Spartaks”, “Tērauds”, “Vārpa”, “Vienība”. 1971. gadā to apvienošanas rezultātā pastāvēja divi kolhozi.

1954. gadā Mālpils ciemam tika pievienota daļa no Vites ciema, 1958. gadā daļa no Sidgundas ciema, 1963. gadā – pārējā Sidgundas ciema daļa. 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstoši eksperimentālā paraugciemata projektam.

1990. gada 31. decembrī savu pirmo raidījumu aizvadīja Mālpils TV, viena no pirmajām reģionālajām televīzijām Latvijā. Vietējie iedzīvotāji reizi nedēļā (ceturtdienās) varēja noskatīties jaunākās ziņas ciemā, pagastā un tuvējā apkārtnē. Mālpils TV darbojās līdz 2002. gadam.  

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1990. gadā, tika atjaunots Mālpils pagasts. 2009. gadā tika izveidots Mālpils novads, bet 2021. gadā Mālpils pagasts kā administratīva teritorija iekļauta Siguldas novadā.

Mālpils pagastā atrodas vairāki ievērojami arheoloģijas un arhitektūras pieminekļi: Bukas muižas apbūve, Idiņu senkapi, Jaunaudriņu senkapi, Vecrubenīšu senkapi, Sidgundas pilskalns (Veckalns), Mālpils pilskalns (Vīnakalns), Mālpils baznīcas viduslaiku kapsēta, Mālpils viduslaiku pils, Mālpils luterāņu baznīca un Mālpils muižas apbūve. 

Vācu ordeņa Livonijā valsts pastāvēšanas laikā Mālpils pilsnovads bija viens no Siguldas komturejas pieciem novadiem līdzās Nītaurei, Siguldai, Skujenei un Zaubei. Mālpils viduslaiku pils Mergupes labajā krastā, lai nodrošinātu satiksmes ceļus, celta pirms 1413. gada, kad tā pirmo reizi minēta rakstītajos avotos.

Mālpils muižas apbūve un kungu māja (18.–20. gs.), kā arī parks (19. gs. pirmā puse) ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. 1760. gadā tika uzcelta jauna Mālpils muižas kungu māja apmēram 1 km attālumā no vecās viduslaiku pils. Muižas īpašnieks Vidzemes landrāts Gustavs Vilhelms Taube fon der Isens (Gustav Wilhelm Taube von der Issen), kuram piederēja arī Vites muiža, apvienoja abas muižas. 1905. gadā, naktī no 27. uz 28. novembri, muižas kungu māja tika nodedzināta. No 1907. līdz 1911. gadam notika atjaunošanas darbi pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Nikolaja Bokslafa (Wilhelm Ludwig Nicolai Bockslaff) projekta. Pēc 1920. gada agrārās reformas kungu dzīvojamajā muižas ēkā atradās Mālpils sešu klašu pamatskola, bet 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, kas nolēma bijušajās muižas ēkās ierīkot sanatoriju ”Lāčplēsis”. 1935. gadā bijušo muižas kungu dzīvojamo ēku nopirka Mālpils pienotavas grāmatvedis Teodors Kersels. 1940. gadā pēc padomju okupācijas ēkas nacionalizēja, tur atradās Mālpils Mājturības tehnikums (1940–1949), savukārt 1949. gadā tika atvērts Mālpils Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikumus, kas tur darbojās līdz 1965. gadam. No 1969. gadā bijušajās muižas ēkās izvietojās vietējā sovhoza administrācija, bet 1967. gadā tika iekārtots Mālpils sovhoztehnikuma meliorācijas muzejs (no 1987. gada Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzejs, pastāvēja līdz 2002. gadam). 1992. gadā Mālpils muižu atguva T. Kerseļa mantinieks Andris Kersels.

2003. gadā Mālpils muižu iegādājās tagadējais tās īpašnieks. Viņš ķērās pie vērienīgas muižas kungu nama restaurācijas projekta, kura īstenošana sākās 2006. gadā un noslēdzās 2008. gada augustā.

No Sauleskalna paveras panorāma uz Mālpili un centra ūdenskrātuvēm. Iespējams apskatīt 1986. gada tēlniecības simpozija skulptūras: “Ūdenskritums” (tēlnieks Juris Švalbe), “Zivs” (tēlnieks Igors Dobičins), “Foboss” (tēlnieks Gvido Buls) un “Pārkārtošanās” (tēlnieks Raitis Bēcis).

Torņakalns ir augstākais paugurs Mālpils pagastā, kurā 20. gs. sākumā atradās trigonometriskā punkta koka tornis, kā arī senāks mūra tornis – Silkalna jeb, kā tautā tika saukts, Velna tornis. Teikas vēsta, ka mūra tornis bijusi iecienīta apkārtējo muižnieku medību un izpriecu vieta. Šobrīd no torņa palikuši tikai mūra pamati, un tie atrodas privātīpašumā. 

Tēlnieces Martas Skulmes un gleznotāja un scenogrāfa Oto Skulmes piemiņas istaba Mālpils pagasta Skulmēs tika atklāta 1982. gada 8. augustā, vēlāk izveidota arī piemiņas istaba aktierim Valentīnam Skulmem. Līdz 2021. gadam Skulmju mājas bija privātīpašumā, bet pēc pēdējās īpašnieces vēlēšanās tās pārgāja pašvaldības īpašumā. Tagad tā ir atpazīstama kā jauna kultūrvieta pagastā – Skulmju dzimtas mājas ekspozīcija. Skulmju māju apkārtne aprakstīta Ivandes Kaijas romānā “Iedzimtais grēks” (1913). 

2023. gada nogalē Mālpils dabas takā Mālpilī no dabas materiāliem tika izveidota šķēršļu trase bērniem un jauniešiem. Takā uzstādīti 15 šķēršļu veidi.

Latviešu oftalmologs un homeopāts, Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930–1934) Fēlikss Lūkins dzimis Mālpils pagasta Ģērķēnos. Viņa sieva, latviešu rakstniece un sieviešu tiesību kustības aktīviste Īvande Kaija dzīvojusi Mālpils pagasta Ģērķēnos. Latviešu arheologs un politiķis Frīdrihs Ozoliņš dzimis Mālpils pagasta Kulītēs. Tēlniece M. Skulme dzimusi Mālpils pagasta Ādmiņos, kopā ar O. Skulmi dzīvojusi Mālpils pagasta Ģērķēnos. Šeit abu meita Džemma Skulme pavadīja visas savas bērnības vasaras. Dailes teātra aktieris Valentīns Skulme dzīvojis Mālpils pagasta Ģērķēnos. Apglabāts Mālpils kapsētā.