Pirmais J. HaÅ”eka romÄns tika publicÄts 1901. gadÄ Äehu laikrakstÄ NĆ”rodnĆ listy. TanÄ« viÅÅ” atspoguļoja tradicionÄlos nacionÄlos svÄtkus kÄdÄ no MorÄvijas ciematiem. SvinÄ«bas pÄrauga sadursmÄ starp ciemata iedzÄ«votÄjiem un romiem. J. HaÅ”eks rakstÄ«ja arÄ« dzeju ā viÅa debija ar lÄ«dzdalÄ«bu dzejas krÄjumÄ āMaija kliedzieniā (MĆ”jovĆ© vĆ½kÅiky) notika 1903. gadÄ. TomÄr Äehu sabiedrÄ«ba pirms PirmÄ pasaules kara J. HaÅ”eku zinÄja galvenokÄrt kÄ savdabÄ«gu periodisko izdevumu autoru, ceļojumu aprakstu, skiÄu un humoresku autoru, kura rakstura Ä«patnÄ«bas noteica to, ka rakstnieks savos darbos krasi nostÄjÄs pret miepilsoÅu liekulÄ«go morÄli, sabiedrÄ«bÄ pieÅemtajÄm normÄm, reliÄ£iozitÄti, birokrÄtiju un policiju. ViÅÅ” izsmÄja ne tikai tikumÄ«bu, bet arÄ« literÄtu paražas un ar ironiju uztvÄra savu laikabiedru mÄÄ£inÄjumus radÄ«t augsto mÄkslu vai sekot tÄ laika modernajÄm tendencÄm. J. HaÅ”eks centÄs uz sava laika sabiedrÄ«bu raudzÄ«ties āno apakÅ”asā, no āveselÄ saprÄtaā viedokļa, kaut arÄ« viÅam piemita tendence idealizÄt mazo, vienkÄrÅ”o cilvÄku. Tematiski J. HaÅ”eks galvenokÄrt balstÄ«jÄs uz savu personÄ«go pieredzi, no kuras gan bija spÄjÄ«gs spontÄni atteikties mistificÄtÄ stÄstÄ, kas nemaz nebija balstÄ«ts faktos, visbiežÄk tajÄ tika izmantoti groteski pÄrspÄ«lÄjumi, ironija, satÄ«ra un sarkasms, jo autors vÄlÄjÄs dumpÄ«gi izsmiet visu pastÄvoÅ”o un paradumos balstÄ«to kÄrtÄ«bu. J. HaÅ”eks kopumÄ sarakstÄ«ja apmÄram 1500 Å”Äda tipa tekstu, taÄu to lielÄkÄ daļa saglabÄjusies tikai kÄ atseviŔķi raksti periodiskajos izdevumos. Daļa no tiem vÄl viÅa dzÄ«ves laikÄ tika publicÄti astoÅos sÄjumos, turklÄt jau pirmÄ sÄjuma nosaukums bija āKrietnais kareivis Å veiks un citas dÄ«vainas dÄkasā (DobrĆ½ vojĆ”k Å vejk a jinĆ© podivnĆ© historky, 1912).
J. HaÅ”eka dzÄ«ves lÅ«zumpunkts, pÄc kura radÄs romÄns āKrietnÄ kareivja Å veika dÄkas pasaules karÄā, pateicoties kuram viÅÅ” ieguva pasaules slavu, bija Pirmais pasaules karÅ”. TÄ sÄkumÄ J. HaÅ”eks atradÄs Ärpus PrÄgas, taÄu 1915. gadÄ pieteicÄs kÄ brÄ«vprÄtÄ«gais dienÄt 91. pulkÄ BudejovicÄ. IespÄjams, jau tajÄ laikÄ viÅa mÄrÄ·is bija nokļūt gÅ«stÄ. Tas patieÅ”Äm arÄ« notiek tÄ paÅ”a gada ā 1915. gada ā septembrÄ« GalÄ«cijas frontÄ. J. HaÅ”eks tika internÄts uz gÅ«stekÅu nometni DarnicÄ pie Kijivas (mÅ«sdienÄs Kijivas daļa). VÄlÄk viÅÅ” nokļuva TockojÄ, kur izslimoja tÄ«fu. 1916. gada pavasarÄ« viÅÅ” pieteicÄs jaundibinÄtajÄ ÄehoslovÄku leÄ£ionÄ ā armijas korpusÄ, kas Krievijas pusÄ karoja pret AustroungÄriju. ViÅÅ” piedalÄ«jÄs arÄ« kaujÄs pie Zborivas, tÄs bija pirmÄs kaujas, kurÄs iesaistÄ«jÄs ÄehoslovÄku leÄ£iona vienÄ«bas. To karavÄ«ri atbalstÄ«ja ideju par patstÄvÄ«gas ÄehoslovÄkijas valsts izveidi. Jau tajÄ laikÄ J. HaÅ”eks publicÄjÄs Äehu laikrakstÄ Äeshoslovan, kas tika izdots KijivÄ, un tieÅ”i Å”ajÄ izdevumÄ 1917. gadÄ stÄstÄ āKareivis Å veiks gÅ«stÄā (VojĆ”k Å vejk v zajetĆ) pirmo reizi parÄdÄ«jÄs vÄlÄk tik slavenÄ romÄna varonis ā Å veiks. 1918. gada februÄrÄ«, pÄc tam, kad pie varas jau bija nÄkuÅ”i lielinieki, kas noslÄdza Brestļitovskas miera lÄ«gumu ar VÄciju, tika panÄkta vienoÅ”anÄs, ka ÄehoslovÄku leÄ£ions dosies pa Äzijas teritoriju lÄ«dz Vladivostokai, pÄc tam ar kuÄ£i uz Franciju un atgriezÄ«sies savÄ dzimtenÄ, lai cÄ«nÄ«tos par savas valsts neatkarÄ«bu. J. HaÅ”eks to darÄ«t nevÄlÄjÄs. ViÅa tÄ laika izvÄle, pÄc dažu pÄtnieku domÄm, bija saistÄ«ta ar cerÄ«bÄm, ka pÄrskatÄmÄ nÄkotnÄ SarkanÄ armija noteikti karos ar VÄciju un Austriju. TÄdÄļ viÅÅ” nolÄma nostÄties lielinieku pusÄ un devÄs uz Maskavu, kur iesaistÄ«jÄs ÄehoslovÄkijas sociÄldemokrÄtiskajÄ (lielinieku) darba partijÄ (ÄeskoslovanskĆ© sociĆ”lnÄ demokratickĆ© strany dÄlnickĆ©).
VÄl pat mÅ«sdienÄs Å”is viÅa lÄmums raisa visdažÄdÄkÄs interpretÄcijas. PÄc dažu pÄtnieku domÄm, viÅa anarhisms lieliniecismÄ rada savu pozitÄ«vo izpausmi, savukÄrt citi uzskata, ka viÅÅ” arÄ« turpmÄk palika tikai anarhists un jaunajai padomju varai kalpoja drÄ«zÄk ar ironisku distancÄtÄ«bu. TÄ vai citÄdi, bet Å”ajÄ laikÄ viÅÅ” pÄrtrauca lietot alkoholu, pildÄ«ja viÅam uzticÄtos pienÄkumus un ar Sarkano armiju, kurÄ bija iestÄjies, karodams nonÄca lÄ«dz pat Irkutskai, turklÄt bija dažÄdos atbildÄ«gos amatos. 1918. gada pavasarÄ« J. HaÅ”eks tika iecelts par armijas komandiera palÄ«gu un nosÅ«tÄ«ts uz Bugulmu, bet no turienes tÄlÄk jau kÄ armijas izdevniecÄ«bas vadÄ«tÄjs uz Ufu, kur kļuva par 5. armijas PolitiskÄs nodaļas lÄ«dzstrÄdnieku. J. HaÅ”eks vadÄ«ja nodaļu, kas atbildÄja par darbu ar Ärzemniekiem, bija 5. armijas Å”tÄba lielinieku partijas ŔūniÅas sekretÄrs, izdevÄjdarbÄ«bas organizÄtÄjs un laikrakstu redaktors. 1920. gada pavasarÄ« viÅam tika pieŔķirta armijas politiskÄ inspektora pakÄpe. 1920. gada decembrÄ« pÄc III internacionÄles ierosmes kopÄ ar jauno sievu A. Ä»vovu atgriezÄs PrÄgÄ, Ŕķiet, lai aÄ£itÄtu par tuvojoÅ”os revolÅ«ciju.
TomÄr diezgan Ätri J. HaÅ”eks saprata, ka pÄckara ÄehoslovÄkijÄ Å”Ädu uzdevumu viÅam veikt bÅ«s grÅ«ti, turklÄt viÅam dzimtenÄ bija nacionÄlÄs pretoÅ”anÄs kustÄ«bas nodevÄja slava. PasliktinÄjÄs arÄ« viÅa veselÄ«bas stÄvoklis, bet tas netraucÄja atkal ieslÄ«gt alkoholismÄ un lÄ«dz ar to arÄ« iekrist parÄdos. DaļÄji sarežģīto situÄciju atrisinÄja tas, ka rakstnieks pameta PrÄgu un pÄrcÄlÄs uz dzÄ«vi LipnicÄ pie SÄzavas, kur vÄlÄjÄs pilnÄ«bÄ nodoties rakstÄ«Å”anai, tajÄ skaitÄ arÄ« turpinÄt darbu pie romÄna āKrietnÄ kareivja Å veika dÄkas pasaules karÄā. TomÄr to pabeigt neizdevÄs veselÄ«bas stÄvokļa dÄļ.
