Par spīti ilgstošiem jaunrades pārtraukumiem, nelielam diskogrāfijas apjomam un minimālām stilistikām variācijām, Šādei ir viena no visu laiku panākumiem bagātākajām britu vokālistēm, kā arī pirmā nigēriešu izcelsmes mūziķe, kas guvusi ievērojamu un noturīgu atzinību populārās mūzikas starptautiskajā pamatplūsmā. Kopš darbības sākuma 20. gs. 80. gadu pirmajā pusē dziedātājai un viņas grupai raksturīga oriģināla muzikālā identitāte un romantisks balāžu repertuārs, kurā Šādei atslābināti plūstošajam dziedājumam pakārtots smalki izstrādāts skanējums ar virtuozi saplūdinātām tā dēvētās melnās mūzikas stilistikām.

Šādei (dziedātājas otrā vārda saīsinājums) māte bija angļu medmāsa, tēvs – nigēriešu ekonomikas profesors, un līdz vecāku laulības šķiršanai meitene auga dzimtajā Nigērijā. Kopš četru gadu vecuma viņa ar jaunāko brāli pārmaiņus dzīvoja pie mātes vai tās vecākiem Kolčestrā (Eseksas grāfistē, Anglija). Vidusskolas laikā aizrāvās ar Kērtisa Meifīlda (Curtis Mayfield), Bila Vizersa (Bill Withers) un citu amerikāņu soulmūziķu ierakstiem, taču savu nākotni ar mūziku vēl nesaistīja. 18 gadu vecumā Šādei sāka modes dizaina studijas Sv. Mārtina Mākslas skolā (Saint Martin’s School of Art) Londonā, bet pēc tās absolvēšanas strādāja par modeli un tērpu modelētāju, arī par populārās grupas Spandau Ballet stilisti. Muzikālas spējas pirmoreiz apliecināja, kad pievilcīgās ārienes dēļ bijušie skolasbiedri viņu uzaicināja dziedāt jaunizveidotā fanka grupā Arriva; uz skatuves Šādei nejutās komfortabli, taču negaidītu gandarījumu sniedza jaunapgūtās dziesmu sacerēšanas iemaņas. 1981. gadā viņa iesaistījās jaunā Londonas latīņu fanka septetā Pride un sāka sacerēt dziesmas ar tā ģitāristu un saksofonistu Stjūartu Metjūvmenu (Stuart Matthewman) – turpmāk savu biežāko līdzautoru.

1982. gadā Šādei, S. Metjūvmens un vēl divi Pride mūziķi – basģitārists Pols Denmans (Paul Denman) un bundzinieks Pols Entonijs Kuks (Paul Anthony Cooke) –, joprojām darbojoties arī iepriekšējā grupā, izveidoja džeza kvartetu, kas sākumā uzstājās pirms Pride koncertiem, bet vēlāk uzsāka patstāvīgu darbību, nosaukumam izvēloties dziedātājas vārdu Sade. 1983. gadā šis kvartets ar producentu Robinu Millaru (Robin Millar) ieskaņoja vairāku dziesmu, tostarp jau drīzumā populāro Your Love Is King un Smooth Operator, demoierakstus, kuru džezisko, akustiski klusināto skanējumu vairākas vadošās ierakstu kompānijas atzina par sintpopa un jaunā viļņa laikmetā neiederīgu. Šo attieksmi mainīja atzinīgas mūzikas preses publikācijas un grupas koncertsnieguma augošā slava. Vispirms vairāki izdevēji piedāvāja līgumu tikai dziedātājai, kura, joprojām dzīvojot trūcīgos apstākļos, vienojās ar lielāko māksliniecisko brīvību garantējošo kompāniju Epic Records – viena no viņas prasībām bija iespēja arī turpmāk strādāt ar pārējiem Sade mūziķiem (1984. gadā līgumu ar Epic noslēdza visa grupa).

1983. gada rudenī, R. Millara vadībā sākot ieskaņot debijas albumu, P. E. Kuku nomainīja Deivs Ērlijs (Dave Early); P. E. Kuks vēlāk ilgstoši centās pierādīt, ka no grupas izslēgts nepamatoti un tā guvusi ievērojamu muzikālu un materiālu labumu, izmantojot viņa izstrādātos ritmiskos risinājumus; pārējie mūziķi šos apgalvojumus nav komentējuši. 1986. gadā D. Ērlijs gāja bojā satiksmes negadījumā, un, lai gan Sade regulāri sadarbojās ar bundzinieku Mārtinu Dičemu (Martin Ditcham), formāli tā turpmāk pastāvēja kā kvartets bez sitaminstrumentu mūziķa; citas sastāva izmaiņas grupā nav notikušas.

Jau pirmais albums Diamond Life (1984) dziedātājai un viņas grupai nodrošināja Grammy balvu kategorijā “Labākais jaunais mākslinieks” (Best New Artist) un apliecināja pilnībā izstrādātu, 80. gadu britu mūzikas kontekstā neparastu stilistiku – melanholiski balādiskas dziesmas ar R&B, brazīļu un afrokubiešu mūzikai radniecīgu ritmiku, minimālistiskiem aranžējumiem un nosvērti juteklisku, bet nepārspīlētu dziedājumu dūmakainā altā. Pateicoties singlu Your Love Is King un Smooth Operator panākumiem (R. Millars vēlāk apliecinājis, ka albumā abas dziesmas dzirdamas industrijas ekspertu nesen atraidītajos demoierakstos, kas ieskaņoti vēl pirms Epic līguma), albums izpelnījās tūlītēju ievērību Eiropā un nedaudz vēlāk arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur britu R&B un soulmūzika bieži tika uztverta ar aizspriedumiem kā nepietiekami autentiska; savukārt karjeras turpinājumā ASV Šādei baudīja pat vērienīgākus un stabilākus panākumus nekā Lielbritānijā – visi viņas albumi, ieskaitot koncertierakstu Lovers Live (2002), ierindojušies Billboard Top 10.

Izvirzoties Apvienotās Karalistes (AK), ASV un citu valstu topu līdzerpozīcijā, vēl veiksmīgāks izrādījās otrais albums Promise (1985). 1985. gada vasarā britu mūzikas prominences statusu apliecināja arī līdzdalība Etiopijas humanitārās krīzes upuru atbalstam veltītajā koncertakcijā Live Aid Londonā, kur Šādei bija vienīgā Āfrikā dzimusī māksliniece. Savukārt 1986. gadā dziedātāja atveidoja nelielu lomu plašu ievērību piesaistījušā 20. gs. 50. gadu jauniešu subkultūru norisēm veltītā filmā “Absolūti iesācēji” (Absolute Beginners, režisors Džuljens Templs, Julien Temple).

Šādei karjeras pirmo periodu, kad viņa bija viena no pasaulē iecienītākajām dziedātājām, noslēdza ceturtais albums Love Deluxe (1992), kurā ierasto, kūldžeza, soula un popa kombinācijā balstīto pamatstilistiku papildinājušas triphopa un ambientās mūzikas iezīmes. Pēc Love Deluxe koncertturnejas Šādei par prioritāti izvēlējās personīgo dzīvi un bērna audzināšanu, tādēļ grupas darbā iestājās pārtraukums; trīs pārējie dalībnieki šajā laikā muzicēja jaunā grupā Sweetback, turklāt S. Metjūvmens kļuva par amerikāņu neosoula zvaigznes Maksvela (Maxwell) producentu un līdzautoru.

Pēc astoņus gadus ilgušas jaunrades pauzes 2000. gadā Šādei laida klajā albumu Lovers Rock. Apliecinot joprojām nezaudētu muzikālu aktualitāti, tas tika novērtēts ar Grammy balvu kategorijā “Labākais popmūzikas vokālais albums” (Best Pop Vocal Album). Atbilstoši nosaukumam (no angļu ‘mīlētāju klints’ – tā dēvē romantisku regeja stilistiku, kuras izpildītājas parasti ir sievietes), Lovers Rock muzikālo pirmavotu loku papildināja Jamaikas mūzika (regejs un dabs), turklāt atšķirībā no citiem dziedātājas darbiem, kuru tematikā ar retiem izņēmumiem dominē mīlestība un sievišķīga introspekcija, tajā skartas arī vēsturiski un politiski jūtīgas tēmas – verdzība (dziesma Slave Song) un Āfrikas imigrantu liktenis attīstītajās Rietumvalstīs (Immigrant).

Kaut arī Lovers Rock sekojusī koncertturneja un tajā ieskaņotais koncertalbums Lovers Live guva plašu atzinību un arī komerciālus panākumus, turpmāk dziedātāja atkal ieturēja ilgstošu profesionālās darbības pārtraukumu. Tas ilga līdz 2008. gadam, kad Sade sapulcējās Pītera Geibriela (Peter Gabriel) ierakstu studijā Real World, lai ieskaņotu sesto albumu Soldier of Love (2010) – vēl vienu romantisku popdziesmu kolekciju, kurā, saglabājot ierasti rafinēto skanējumu, souls, fanks un pomūzika epizodiski sabalansēta ar efektīgiem triphopa bītiem (spilgts piemērs ir albuma titulkompozīcija). Soldier of Love kļuva par Šādei otro Nr. 1 albumu ASV (Nr. 4 AK) – pirmoreiz šāds sasniegums viņai izdevās ar Promise pirms gandrīz 25 gadiem.

Kaut arī publiskos izteikumos Sade dalībnieki ļāvuši noprast, ka viņu plānos ir vēl vismaz viens albums, pēc Soldier of Love grupa publiskojusi vien dažas dziesmas, tostarp transdzimuma personu problemātikas aktualizēšanai veltītā dažādu mākslinieku izlases albumā Transa (2024) iekļauto Young Lion – veltījumu Šādei vienīgajam bērnam, kurš pieaugušā vecumā sevi identificē kā transvīrieti Īzaku Teo Adu (Izaak Theo Adu).

Visas profesionālās darbības laikā Šādei izcēlusies ar individuālu, stilistiski izsmalcinātu muzikalitāti. Gan dziedātājas tēla atturīgi vienkāršā elegance, gan minimālistiskais, pārsvarā akustisku instrumentu nodrošinātais skanējums 80. gados krasi kontrastēja ar britu mūzikas pamatplūsmā dominējošo elektronisko jaunā viļņa un deju mūzikas estētiku un tās bieži vien uzsvērti spilgto vizualitāti, laika gaitā ļaujot Šādei kļūt par plaši atzītu mūzikas, stila un modes autoritāti. Dziedātājas reputāciju nemazināja arī kritiski noskaņoti mūzikas apskatnieki, kuri Sade komfortabli plūstošo skanējumu un dziedājuma izlīdzināti nosvērto emocionalitāti salīdzināja ar tā dēvēto gludo džezu (smooth jazz) vai čilautu (chill-out), kas nereti vērtēta kā utilitāra, mākslinieciski sekla fona mūzika; savukārt citi eksperti, akcentējot mūzikas oriģinalitāti, kā arī aranžējumu un izpildījuma kvalitāti, viņas stilistiku klasificējuši kā kluso vētru (quiet storm – maigi romantiska džeza un soula kombinācija) vai tā dēvēto smalko popu jeb sofistipopu (sophisti-pop, britu jaunā viļņa atzars, kura pārstāvji apvienoja popu, džezu un soulu). Darbības turpinājumā, sākotnējo skanējumu bagātinot ar jaunām žanriskām ietekmēm (regejs, dabs, triphops), Šādei un grupai izdevās saglabāt smalku stilistisku līdzsvaru, nezaudējot ierasto pamatidentitāti un aktualitāti vairāku paaudžu mūzikas procesā. Jo ievērojamāku šādu popularitātes noturību dara fakts, ka, būdama sabiedriski noslēgta, dziedātāja jau kopš 20. gs. 90. gadiem tikpat kā nepiedalās ierakstu veicināšanas kampaņās un izvairās no publicitātes, ikdienu pavadot ar ģimeni nomaļā lauku īpašumā Glosteršīras grāfistē (Anglija) un publiku uzrunājot tikai ar mūziku.

Šādei straujā un pārliecinošā ienākšana 80. gadu mūzikas kopainā deva jaunu, ievērojami plašāku mērogu britu soula, neosoula un R&B apritei, netieši atvieglojot tādu mākslinieku kā Simply Red, Sīla (Seal), Soul II Soul, The Brand New Heavies un Lizas Stensfīldas (Lisa Stansfield) karjeras sākumperiodu.

Šādei repertuāra interpretācijas ieskaņojuši ne tikai primāri ar soulu, R&B un džezu saistīti mākslinieki, kā Džons Ledžends (John Legend), Herbijs Henkoks (Herbie Hancock), The Robert Glasper Experiment, Kendisa Springsa (Kandace Springs), Indija Arī (India Arie) un Mišela Eneigeočellou (Meshell Ndegeocello), bet arī citu žanru izpildītāji: The 1975, Deftones, Christine and the Queens, The Watson Twins, The Civil Wars un citi.

Šādei godalgota ar četrām Grammy balvām un ir uzņemta Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 2023).

Diamond Life un Love Deluxe iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

Anglijas karaliene Elizabete II (Elizabeth II) dziedātājas nopelnus mūzikā novērtējusi ar Britu impērijas izcilības ordeni virsnieka (Officer of the Order of the British Empire, 2002) un komandiera (Commander of the Order of the British Empire, 2017) pakāpē.

Babyfather; By Your Side; Cherish the Day; Flow; Hang On to Your Love; Your Love Is King; Is It a Crime?; Kiss of Life; Love Is Stronger Than Pride; Never as Good as the First Time; No Ordinary Love; Nothing Can Come Between Us; Smooth Operator; Soldier of Love; Still in Love With You; The Sweetest Taboo 

Diamond Life (Epic, 1984); Promise (Epic, 1985); Stronger Than Pride (Epic, 1988); Love Deluxe (Epic, 1992); Lovers Rock (Epic, 2000); Lovers Live* (Epic, 2002); Soldier of Love (Epic, 2010)

* koncertieraksti