Kārlis Briedis bija viens no Latvijas vadošajiem ginekologiem un dzemdību speciālistiem pēc padomju otrreizējās okupācijas sākuma. Viens no dažiem augsta līmeņa speciālistiem šajā nozarē 20. gs. 40. gadu vidū un otrajā pusē.
Kārlis Briedis bija viens no Latvijas vadošajiem ginekologiem un dzemdību speciālistiem pēc padomju otrreizējās okupācijas sākuma. Viens no dažiem augsta līmeņa speciālistiem šajā nozarē 20. gs. 40. gadu vidū un otrajā pusē.
K. Briedis piedzima Lielāsmuižas Kalnauniņos saimnieka Kārļa un viņa sievas Bētes (dzimusi Golde) ģimenē. K. Briedis 28.01.1939. apprecējās ar žēlsirdīgo māsu Ernu Krūmiņu, kura 1948. gadā Latvijas Valsts universitātē (LVU, tagad LU) ieguva ārsta stomatologa diplomu un strādāja par zobārsti. Ģimenē bija divas meitas; jaunākā meita Erna Šneps-Šnepe turpināja ģimenes tradīcijas un bija ārste ginekoloģe.
K. Briedis skolas gaitas uzsāka elementārskolā Rūjienā (1907–1909), turpināja mācīties Rūjienas draudzes skolā (1909–1911) un Rūjienas tirdzniecības skolā (1911–1913), tad Tukuma pilsētas komercskolā (1913–1914) un Pleskavas komercskolā (Псковское коммерческое училище), ko pabeidza 1917. gadā. No 1917. gada studēja medicīnu Petrogradas Psihoneiroloģijas institūtā (Психоневрологический институт), pēc tam 1918. gada rudens semestrī bija brīvklausītājs Tērbatas Universitātē (tagad Tartu Universitāte, Tartu Ülikool) un no 07.10.1920. turpināja studijas LU, kur 17.12.1928. ieguva ārsta grādu.
Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā (1915) un iedalīts gvardes pulkos, atvaļināts 10.1915. līdz izglītības pabeigšanai. Latvijas Neatkarības kara laikā iestājies Latvijas armijā – 1. Valmieras pulkā (28.02.1919.), ar to nosūtīts uz Tērbatu apmācībai un martā nosūtīts uz Alūksnes fronti kaujās pret lieliniekiem. Dienējis Valmieras apriņķa apsardzības priekšnieka pārvaldē (1920). Atvaļināts no karadienesta 21.09.1920.
Jau studiju laikā K. Briedis bija LU subasistents (1923–1926), Rīgas pilsētas 1. slimnīcas Sieviešu slimību klīnikas asistents (1929–1935), ordinators (1935–1940) un no darba brīvajā laikā arī Rīgas pilsētas vecmāšu skolas lektors (no 1929; vidēji piecas stundas nedēļā vakaros lasīja lekcijas par grūtniecības patoloģiju u. c.). 20. gs. 40. gados K. Briedis bija Rīgas pilsētas 1. slimnīcas virsārsts, kā arī Dzemdniecības un ginekoloģijas nodaļas vadītājs (1940–1950). Ārsts konsultants Rīgas centrālās kopējās slimokases ambulancē (vēlāk pārdēvēta par Rīgas 1. poliklīniku).
Pēc Otrā pasaules kara K. Briedis bija LVU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vecākais pasniedzējs un katedras vadītāja pienākumu izpildītājs (no 01.10.1947. līdz 10.01.1948. un no 01.09.1949. līdz 02.05.1950.), kad pēkšņi nomira 53 gadu vecumā.
K. Briedis bija liecinieks padomju (ebreju) sieviešu sterilizācijai plašā mērogā nacistiskās okupācijas laikā vairākās Baltijas pilsētās. K. Briedis vairākkārt tika pratināts 12.1945. un sniedza liecības atklātā tiesas sēdē Rīgā 28.01.1946., kad Baltijas kara apgabala Kara tribunāls izskatīja lietu pret kara noziedzniekiem.
K. Briedis apbedīts Meža kapos Rīgā. Sabiedrības cieņu apliecināja daži simti pavadītāju bērēs. K. Brieža kapa pieminekļa (1958) autors ir ievērojamais tēlnieks Kārlis Jansons.
Pieredzējis speciālists un pedagogs ginekoloģijā un dzemdniecībā, pēc laikabiedru atzinuma, sabiedrībā iecienīts, populārs un pašaizliedzīgs ārsts.
Maija Pozemkovska "Kārlis Briedis". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/250035-K%C4%81rlis-Briedis (skatīts 26.09.2025)