Grupas “Aurora” dibināšana bija likumsakarīgs rezultāts dzejnieka, mākslinieka Ritvara Dižkača aizrautībai ar mūziku, kas sākās ar interesi par Rietumeiropas indie mūzikas procesiem. Grupas aktīvās darbības laiks bija no 1988. līdz 1992. gadam.

R. Dižkačs, apguvis angļu valodu, 20. gs. 80. gadu vidū lasīja rietumu muzikālo presi (žurnālu Melody Maker un citus), tulkoja rakstus, aprakstīja savus elkus pašrocīgi darinātā avīzē “Stieple”, kuru pavairoja uz rotoprinta un slepus tirgoja, kļūstot arī par Latvijas neformālās muzikālās preses aizsācēju.

80. gadu vidū, R. Dižkačam mācoties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, viņa ģimenes Salaspils privātmājas pagrabā notika muzikāla sesija, kurā pēc lauku darbiem Salaspils kolhozā piedalījās vairāki skolasbiedri: dziedāja Ārija Lipska (māksliniece), bungas spēlēja Igors Linga (kinorežisors), bet R. Dižkačs mēģināja spēlēt ģitāru. Viņa muzikālo paziņu vidū bija grupas “Jumprava” dalībnieks Aigars Grāvers. R. Dižkačs nolēma piedalīties muzikālā eksperimentā: 1986. gada sākumā notika ierakstu sesija, kurā A. Grāvers spēlēja taustiņinstrumentus, programmēja, R. Dižkačs radīja vokālās partijas (teksti, vokāls, rečitatīvs, deklamācija, izkliedzieni). Šim dueta muzikālajam projektam tika dots nosaukums “Asociāciju sektors”, tā deviņas dziesmas tika apkopotas magnetalbumā “Populāras asociācijas”. Notikums R. Dižkačam radīja pārliecību par personiskajām balss dotībām, līdztekus grupai “Aurora” radošo darbu mūzikā viņš turpināja arī kā grupas “Jumprava” tekstu (“Peldētājs”, “Zem diviem karogiem”, “Šeit, lejā” un citu) autors.

1987. gadā, no obligātā karadienesta PSRS bruņotajos spēkos pārnākot R. Dižkača (vokāls) draugam Edgaram Beināram (bungas), tika dibināta grupa “Aurora”. Trijatā – ar basģitāristu Svenu Himleru – notika pirmie mēģinājumi trijatā.

1988. gada pavasarī, pievienojoties A. Grāveram pie taustiņiem, viņi ieskaņoja divas dziesmas ar R. Dižkača vārdiem, viena no tām bija “Barjera”, kurai tika radīts videoklips. Ierakstam pieaicināja Vissavienības skaņuplašu firmas “Melodija” Rīgas skaņu ierakstu studijas skaņu inženieri Tāli Timrotu, kas video spēlēja soloģitāru un turpmāk pievienojās “Aurorai”. Videoklipu demonstrēja Latvijas Televīzija, 1989. gada sākumā notika pirmā “Auroras” publiskā uzstāšanās vietējā festivālā Iecavā. Grupa uzstājās festivālā “Roks par neatkarību”, pasākumā “Prima Ignota” (radiopārraides “Dzirkstele” rīkotās dziesmu aptaujas debitantu koncerts), festivālā “Do” Dobelē, “Bildes”, “Randiņš” Ogrē un citos.  Mūziku sacerēja visi kopā, dziesmu vārdus – R. Dižkačs, kura skatuviskā pievilcība un atraisītība kļuva par “Auroras” vizītkarti.

1989. gadā ģitārists Tālis Timrots dibināja pats savu grupu “Ģenerālis Burts”, viņa vietā stājās ģitārists un skaņu režisors Jānis Rubens, kuru pēc gada nomainīja ģitārists Jānis Dubavs. “Aurora” uzstājās 1990. gada festivālā “Roks par neatkarību”, tapa videoklips dziesmai “Sadauzītais bundzinieks”.

Grupa neveidoja pārdomātas koncertprogrammas, tās galvenais dzinējspēks bija R. Dižkačs, kas noteica darbības fragmentāro, saraustīto raksturu. Intervijās viņš uzsvēra, ka nepretendē uz profesionāla mūziķa statusu, grupu “Aurora” uztvēra kā hobiju, tās darbības centrā bija drosmīgu ideju atklāsme, iespēja atrasties uz skatuves, arī improvizēt, lai uzrunātu iespējami plaši auditoriju, nevis tehnisks un skanisks profesionālisms. Kad R. Dižkačs nebija paguvis izdomāt dziesmai vārdus, arī uz skatuves dziedāja pašizdomātā “turku-holandiešu-īru-velsiešu” valodā.

90. gadu sākumā Latviju pameta S. Himlers, ansamblī sāka spēlēt Mārtiņš Sīmanis (ģitāra), Ilvars Zālītis (basģitāra). 1991. gadā R. Dižkačs nolēma nosaukumu mainīt uz “88 Auroras”, bez sajūsmas jaunais, depresīvais grupas stils tika uzņemts festivālā “Bildes ‘91”. Tur pirmatskaņotā dziesma “Mazliet saules” tika ieskaņota Latvijas Radio studijā, ar to “88 Auroras” startēja “Mikrofona” aptaujā. 1992. gada vasarā R. Dižkačs emigrēja uz Kanādu, no Latvijas aizbrauca prom arī E. Beinārs.

Kā “88 Auroras” 1992. gada festivālā “Bildes” uzstājās mūziķi Jānis Dubavs (ģitāra), Ikars Ruņģis (bungas), Rūdolfs Kokins (bass) un Mārtiņš Dambergs (balss).

2014. gadā, grupai “Jumprava” svinot 30. jubileju, tās koncertos Palladium Rīga priekšnesumu sniedza “Aurora”: R. Dižkačs (vokāls), J. Dubavs (ģitāra), R. Kokins (bass), Olafs Štrodahs (ģitāra), Andris Leišavnieks-Štālmanis (bungas).

2015. gadā tika sarīkota “Auroras” koncertu sērija, tie notika Rīgā, Cēsīs, Liepājā, grupa piedalījās festivālos Positivus, Summer Sound, “Laba daba”. Kopā ar Eviju Vēberi tika ieskaņota dziesma “Tāltālu aiz laika”, izdota albumā “Pretējības”. 2016. gada vasarā divi “Aurora” koncerti tika sarīkoti Rīgā – Kalnciema kvartālā, Ģertrūdes ielas teātrī.

2018. gadā tika izdots albums “Alma” – jaunas dziesmas, kas ierakstītas no 2015. līdz 2018. gadam, kā arī vairāki restaurēti 80. / 90. gadu ieraksti.

“Aurora” bija Latvijas 80. gadu neatkarīgās mūzikas aktīvista R. Dižkača autorprojekts, kurā viņš bija neapstrīdams līderis, savu mūziku dēvējot par pankroku (K. Vāvere lietojis apzīmējumu “romantiskais pankroks”). Skaņdarbu pamatā galvenokārt bijusi tieši R. Dižkača dzeja, kura pārsteidza ar oriģinālām tēmām, to izklāstu, iepriekš nebijušu drosmi brīžam šokējošā izteiksmē. Koncertos grupa neizcēlās ar tehnisku profesionālismu, toties bija pamanāma ar R. Dižkača vētraino skatuves sniegumu. Reti atrodoties uz skatuves, kā dziedātājs viņš nespēja līdz galam atraisīties, lai demonstrētu savas vokālās iespējas, toties lielu iespaidu atstāja viņa harizma, veidojot ap mākslinieku leģendas auru.

No 1988. līdz 1992. gadam “Aurora” ir sniegusi apmēram 30 pilnmetrāžas koncertus, lielākoties piedaloties festivālos, no kuriem nozīmīgākie bija “Bildes” un “Roks par neatkarību”. Pastāvēšanas laikā tapa septiņu dziesmu (“Barjera”, “Sadauzītais bundzinieks”, “Fetišists”, “Divas idejas” un citu) ieraksti, vienīgā publicētā bija “Grūtas dejas ritmā”, kas izdota Latvijas neatkarīgās mūzikas izlasē LP “Ienāc ausīs” (1990), turpmāk dažas “Auroras” dziesmas izdotas kasetē “Zilās govs izlasīte”, diskā dziesmu izlasē “Jaunais vilnis, 80-tie”.

1992. gadā R. Dižkačs emigrēja uz Kanādu, kur darbojās kā mākslinieks, arī mūzikas jomā. 2014. un 2015. gadā viņš atgriezās uz skatuves kopā ar “Auroru”, radot vairākas jaunas dziesmas, kas izdotas ierakstu albumā “Alma”. Albuma nosaukums aizgūts no austriešu ekspresionisma gleznotāja Oskara Kokoškas (Oskar Kokoschka) mīlas romāna ar Gustava Mālera (Gustav Mahler) atraitni Almu Māleri (Alma Mahler). Arī iepriekš ar plašu redzesloku apveltītā R. Dižkača daiļradē rodamas atsauces uz literārajiem darbiem: teksta “Sadauzītas bundzinieks” idejas pamatā bija iespaidi par filmu, kura uzņemta pēc Gintera Grasa (Günter Wilhelm Grass) romāna “Skārda bungas”. Interese par vēsturi, politiku, sociālajām tēmām izpausta tekstos, kuri izmantoti grupas “Jumprava”, arī “Aurora” daiļradē, līdztekus sacerēta dzeja.

LP*, CD**, “Alma”, Paradruka, 2018.

* vinila skaņuplate

** kompaktdisks