Gordioīdi ir tārpi, kas kāpura stadijā parazitē ūdens un sauszemes bezmugurkaulniekos. Gordioīdi nav mugurkaulnieku parazīti. Pieauguši īpatņi brīvi dzīvo ūdenī.

Gordioīdu fosilijas ir zināmas no paleogēna perioda vidusdaļas. Mūsdienu sugām līdzīgas fosilijas ir atrastas krīta perioda 100 miljonus gadu vecā Birmas dzintarā. Gordioīdu filoģēnēze ir nepietiekami izpētīta. Sākotnēji matoņu sastāvā tos iekļāva vienā tipā ar nematodēm (Nematoda). Mūsdienās ir noskaidrots, ka matoņi un nematodes ir māsas grupas.

Gordioīdi ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Gordioīdi ir pirmmutnieki. To dīgļa ontoģenēzē pirmatnējā mute (blastopora) pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti, bet anālā atvere veidojas vēlāk ķermeņa pretējā galā. Gordioīdiem ir garš, cilindrisks ķermenis brūnos toņos. Parasti tie ir 5–70 cm gari, bet atsevišķas sugas, piemēram, Gordius fulgur (Gordiidae), var sasniegt 2,29 m garumu. Gordioīdu ķermeņa diametrs ir 0,5–3 mm. Tiem ir bieza kutikula, ko izdala epitēlijs. Zem epitēlija tiem atrodas muskulatūra, kas sastāv tikai no gareniskajām muskuļu šķiedrām. Gordioīdiem ir primārais ķermeņa dobums (pseidoceloms). Tiem nav rīkles, barības vada un izvadsistēmas. Zarnu kanāls ir tievas caurules veidā un sastāv no priekšzarnas, viduszarnas un galazarnas. Atrodoties saimniekorganismā, gordioīdu kāpuri barojas ar saimniekorganisma audiem vai vēlākās attīstības stadijās uzņem barības vielas no saimniekorganisma ķermeņa dobuma ar visu ķermeņa virsmu. Gordioīdu ķermeņa aizmugurējā galā atrodas anālā atvere, pa kuru izvada vielmaiņas gala produktus un dzimumproduktus. Pieaugušie gordioīdi nebarojas, jo to gremošanas sistēma ir reducējusies. Gordioīdu nervu sistēma sastāv no galvas ganglija, gangliju gredzena aiz tā un vēdera nervu stiegras, kas atrodas visa ķermeņa garumā. Maņu orgāni ir dažādi kutikulas izaugumi. Gordioīdiem nav elpošanas un asinsrites sistēmas. Ķermeņa dobums jaunajiem īpatņiem ir pildīts ar mezenhīmu (nediferencētām saistaudu šūnām), bet vecākiem īpatņiem tas ir vaļējs. Gordioīdi ir šķirtdzimuma dzīvnieki. To cilindriskie dzimumdziedzeri atrodas gandrīz visa ķermeņa garumā un atveras galazarnā. Gordioīdiem ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, kas izšķiļas no olas (nav parazīts), parazītisks kāpurs, kas dzīvo saimniekorganismā, un brīvi dzīvojoši pieaugušie īpatņi. Pieaugušie gordioīdi izkļūst no saimniekorganisma un brīvi dzīvo ūdenī. Gordioīdi ūdenī sasniedz dzimumgatavību un pārojas. Tēviņš apvij mātītes ķermeni un izlaiž spermu mātītes anālās atveres tuvumā. Apaugļošanās ir iekšēja. Parasti gordioīdi vairojas pavasarī, vasarā un agrā rudenī. Tie var pārziemot pieaugušā stadijā. Mātītes izdēj līdz pat vienam miljonam oliņu, kuras piestiprina pie ūdensaugiem. No oliņām pēc 15–80 dienām izšķiļas aptuveni 100 µm gari kāpuri. Tie dzīvo ūdenī vai mitrā augsnē un meklē piemērotus saimniekorganismus. Kāpuriem ir 2–3 kutikulāru āķīšu gredzeni un terminālie stileti, ar kuru palīdzību tie var pārdurt saimniekorganisma mīksto epitēliju. Parasti saimniekorganismi ir ūdenī dzīvojoši viendienīšu, spāru vai citu kukaiņu kāpuri, kas ir gordioīdu kāpuru starpsaimnieki, kuros tie iecistējas. Sauszemes kukaiņi invadējas ar gordioīdiem, apēdot tos vai dzerot ūdeni, kurā atrodas kāpuri. Cistas saglabājas, ūdens kukaiņu kāpuriem sasniedzot imago stadiju, un nokļūst uz sauszemes. Gala saimniekorganismā gordioīdi iznāk no cistas un 4–20 nedēļās sasniedz dzimumgatavību. Tie aizņem visu saimniekorganisma ķermeni, izņemot galvu un kājas. Gordioīdi iznāk no saimniekorganisma; attīstības cikls sākas no jauna un ilgst aptuveni 18 mēnešus. Gordioīdu kāpuri, parazitējot saimniekorganismā, izdala īpašas olbaltumvielas, kas iedarbojas uz saimniekorganisma smadzenēm un izmaina uzvedību. Rezultātā invadētais kukainis pārvietojas uz sev netipiskām dzīvotnēm, atrodas ūdens tuvumā vai ielec tajā. Gordioīdi dzīvo vairākus gadus.

Klase Gordioida (Rauther, 1930)

Latvijā līdz šim zināma viena suga Gordius aquaticus (Linnaeus, 1758) (Gordiidae).

Gordioīdi ir kosmopolīti un nav sastopami tikai Antarktīdā. Pieaugušie īpatņi brīvi dzīvo dažādās saldūdens dzīvotnēs. Kāpuri parazitē kukaiņos un citos posmkājos. Kopumā zināmas vismaz 36 bezmugurkaulnieku dzimtas, kuras invadē gordioīdi. Latvijā sastopamā suga Gordius aquaticus sasniedz 10–15 cm garumu. Šie gordioīdi parazitē ūdensvabolēs, skrejvabolēs (Insecta, Dytiscidae, Carabidae) un citos bezmugurkaulniekos.

Gordioīdu kāpuri ir kukaiņu parazīti, bet mugurkaulniekiem, cilvēkus ieskaitot, tie nav bīstami. Ar gordioīdiem barojas zivis un vardes. Aktuāli ir pētījumi par gordioīdu kā parazītu spējām ietekmēt saimniekorganisma uzvedību.