Konstantīns Mateuss bija viens no Latvijas armijas kājnieku pulku komandieriem, Latvijas Neatkarības karā ieņēma arī Daugavgrīvas mācību bataljona komandiera amatu, bija pēdējais Latvijas Kara skolas priekšnieks.

Dzimis mājas saimnieka Pētera un Zanas Mateusu ģimenē (Mateusu ģimene 19. gs. 60.–70. gados pārcēlusies uz Lauru koloniju no Smiltenes draudzes), kristīts Pleskavas evaņģēliski luteriskajā Svētā Jēkaba baznīcas filiāldraudzē Lauros. Vēlāk dzīvojis Pleskavā. Mācījies Izglītības ministrijas skolā (одноклассное народное училище ведомства Министерства народного просвещения) Lauros, beidza K. Obšteina privāto tirdzniecības skolu Pleskavā (Частная торговая школа К. Ю. Обштейна). Saskaņā ar Latvijas dokumentācijā figurējošajiem, bet Krievijas avotos neapstiprinātajiem datiem 06.1914. beidzis Kostromas mērnieku skolu (Костромское землемерное училище; to bija beidzis brālis Jēkabs), 1914.–01.1915. uzsācis studijas Petrogradas Mežkopības institūtā (Петроградский лесной институт). 10.08.1916.–19.12.1916. mācījās un beidza Rietumu frontes praporščiku sagatavošanas skolu (школa подготовки прапорщиков Западного фронта) Pleskavā (no 12.1918. nepamatoti uzrādīja, ka 03.1916. beidzis Alekseja karaskolu (Алексеевское военное училище) Maskavā, kuru īstenībā 01.1916. bija beidzis brālis Jēkabs). 03.02.–05.08.1923. mācījās un beidza Latvijas armijas vecāko virsnieku kursus, 20.05.1933.–04.1934. – bataljonu komandieru kursus, 05.10.1937.–30.07.1938. – pulku komandieru kursus, 03.10.1938.–29.07.1939. – divīziju komandieru kursus.

08.1929. precējies ar Paulīni Lizeti Krebi, bērni Jānis Konstantīns, Margrieta, Ieva. Ģimene pēc Otrā pasaules kara Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

Vecākais brālis Jēkabs Pirmā pasaules kara laikā bija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka poručiks, starpkaru periodā – mērniecības revidents.

Pirmā pasaules kara laikā 28.02.1915. Pleskavā brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā, iedalīts 2. kājnieku rezerves bataljonā Oranienbaumā, pēc tam – 174. kājnieku rezerves bataljonā Narvā (25. kājnieku rezerves brigādes sastāvā), no 21.04.1916. – latviešu strēlnieku Rezerves bataljonā. Pēc praporščiku skolas beigšanas no 19.12.1916. – virsnieks (praporščiks) Rezerves latviešu strēlnieku pulkā (no 12.1918. Latvijā nepamatoti uzrādīja, ka 03.–12.1916. bijis virsnieks kādā no 25. kājnieku rezerves brigādes pulkiem). Ieradās Rezerves latviešu strēlnieku pulkā 09.01.1917., 16. rotas jaunākais virsnieks, bet jau 15.01.1917. komandēts 12. armijas dežurējošā ģenerāļa rīcībā iedalīšanai aktīvajos latviešu strēlnieku pulkos frontē. No 23.01.1917. dienēja 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā Ziemeļu frontes Rīgas iecirknī, 7. rotas jaunākais virsnieks. Piedalījās Janvāra kaujās, arī kaujās 08.1917. pie Olaines pirms atkāpšanās uz Vidzemi. Podporučiks (15.10.1917.; starpkaru perioda dokumentos kā paaugstināšanas datums nepamatoti atzīmēts 02.08.1917.). Pēc Oktobra apvērsuma 09.11.1917. politisku iemeslu dēļ (pretrunas ar lielinieku kontrolēto pulka komiteju) pārcelts uz Daugavpils kara apriņķa virsnieku rezervi Vitebskā. 23.01.1918. Vitebskā slimības dēļ atvaļināts no armijas. Darbojies pretlielinieku organizācijās Krievijā, 06.07.1918. piedalījās sociālistu revolucionāru sacelšanās norisēs Maskavā, pēc tam līdz 21.07.1918. – Jaroslavļā. Pēc Jaroslavļas sacelšanās sakāves 22.07.1918. apcietināts kā kontrrevolucionārs, ieslodzīts Petrogradas Ārkārtējās komisijas (Петроградская Чрезвычайная комиссия, ПЧК) nama aizturēšanas telpās. 27.08.1918. izdevās izbēgt, pārgāja demarkācijas līniju, vācu okupācijas laikā no 01.09.1918. dzīvoja vecāku mājās Lauru pagastā. Tuvojoties Sarkanajai armijai, 15.12.1918. devās uz Rīgu.

18.12.1918. Rīgā iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants), dienējis Virsnieku rezerves rotā Rīgā. 28.12.1919. komandēts Ventspils apriņķa apsardzības priekšnieka rīcībā. 15.01.1919. iedalīts 1. Latviešu atsevišķā bataljona 2. Cēsu rotā, nodaļas komandieris. Piedalījās kaujās ar Padomju Latvijas armiju pie Skrundas, Airītēm, Saldus. 03.03.1919. kaujā pie Jaunāsmuižas ienaidnieka krustugunī nodaļas priekšgalā uzbruka skaitliski lielākiem spēkiem, piespieda tos bēgt, tādējādi novēršot apdraudējumu visai rotai (vēlāk par to apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). No 10.03.1919. Saldus pilsētas un apkārtnes komandants, vadīja cīņu pret komunistu pagrīdi reģionā. Kapteinis (13.07.1919.; par nopelniem cīņā par Latvijas neatkarību), 14.08.1919. komandēts Latgales divīzijas štāba rīcībā, no 20.08. virsnieks 9. Rēzeknes kājnieku pulkā (virsnieku rezervē), no 16.10.1919. pulka komandants. Pēc Jelgavas atbrīvošanas 22.11.1919. iecelts par pilsētas komandantu. No 01.12.1919. Daugavgrīvas mācību bataljona komandieris Armijas etapu un rajonu komandantūru pārvaldes pakļautībā. Saistībā ar bataljona izformēšanu 28.06.1920. piekomandēts Robežsargu Galvenajam štābam, 02.07. – štāba Apsardzības, 12.07. – Inspekcijas daļai. 27.09.1920. iedalīts Latgales partizānu pulka 11. rotā, bet jau 15.10.1920. piekomandēts Latgales divīzijas štābam, adjutanta palīga vietas izpildītājs, no 01.11.1920. – divīzijas štāba Izlūkošanas nodaļas priekšnieks. 27.01.1921. pārvietots uz Robežsargu divīzijas 3. Robežsargu pulku, piekomandēts divīzijas štābam, lai varētu iepazīties ar robežsargu dienestu. No 22.03.1921. bija pulka 1. bataljona komandieris. Saistībā ar pulka izformēšanu 29.03.1922. pārvietots uz 7. Siguldas kājnieku pulku, 3. (Tukuma) bataljona komandieris un Vecgulbenes garnizona priekšnieks. Pulkvežleitnants (17.11.1924.). No 17.10.1925. virsnieks 3. Jelgavas kājnieku pulkā Jelgavā, pēc ierašanās no 14.11.1925. – 1. bataljona komandieris, 12.11.1928. – pulka saimniecības priekšnieks, no 12.11.1932. – atkal 1. bataljona komandieris. No 14.03.1928. arī militārās audzināšanas kontrolieris Jelgavas skolās. 01.10.1936. paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 1. Liepājas kājnieku pulka komandieri Liepājā. No 15.09.1939. bija Latvijas Kara skolas priekšnieks, no 01.05.1940. – arī Augstākās kara skolas priekšnieks.

Padomju okupācijas laikā 21.10.1940. atvaļināts saistībā ar “piemērota amata trūkumu Sarkanajā armijā”, līdz 11.1940. nodeva dokumentāciju un inventāru. Dzīvoja Rīgā. 21.01.1941. savā dzīvoklī Cimzes ielā (Mežaparkā) apcietināts, ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā. 12.04.1941. Sevišķā Baltijas kara apgabala Kara tribunāls viņam piesprieda nāvessodu.

K. Mateuss par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; IV šķira), Aizsargu Nopelnu krustu, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu. Krievijas armijā bija izvirzīts apbalvošanai ar Svētās Annas ordeni (IV šķira).