05.1915., kad Vācijas armija ienāca Kurzemē, devās bēgļu gaitās, ieradās Rīgā. 15.08.1915. brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā, piesakoties latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas brīvprātīgo pieņemšanas punktā Rīgā. 18.08. iedalīts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotā, no 28.08. – mācību komandā. 15.11.1915. beidza komandas apmācības kursu un atgriezās 2. rotā, no 11.1915. piedalījās kaujās. 02.01.1916. paaugstināts par jefreitoru, 08.02.1916. – par jaunāko unteroficieri. 16.07.1916. kaujā kontuzēts, palika ierindā. 10.11.1916. komandēts Daugavpils kara apgabala rīcībā uz Vitebsku nosūtīšanai uz kara skolu (iedalīts Vitebskas savvaļnieku komandā), no turienes 12.1916. uz 56. kājnieku rezerves pulku Maskavā, no kura uzreiz iedalīts praporščiku skolā, lai izietu kursu. Pēc praporščiku sagatavošanas skolas beigšanas no 14.04.1917. virsnieks (praporščiks) Rezerves latviešu strēlnieku pulkā Vidzemē. 25.04. ieradies, iedalīts 1. rotā kā jaunākais virsnieks un uzreiz piekomandēts grenadieru mācību komandai, no 08.05. šīs komandas priekšnieka vietas izpildītājs. 24.12.1917. komandas izformēšanas dēļ piekomandēts pie pulka štāba, sevišķu uzdevumu virsnieks. 02.1918., ienākot Vācijas armijai, palika Tērbatā (tagad Tartu, Igaunijā). 13.03.1918. formāli atbrīvots no Krievijas armijas dienesta, 09.04. devās no Tērbatas uz Kurzemi, no 11.04. dzīvoja Liepājā pie vecākiem.
18.12.1918. Liepājā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitnants), dienēja Liepājas apsardzības rotā. 15.01.1919. rota izformēta, F. Celmiņu atlaida no dienesta, taču uzreiz pēc tam (16.01.1919.) viņš mobilizēts un iedalīts Liepājas Jaunformējamajos spēkos. No 02.02.1919. virsnieks 1. latviešu atsevišķā bataljona 1. neatkarības rotā frontē pret Padomju Latvijas armiju Kurzemē. 30.03.1919. pie Slokas, ienaidnieka uzbrukuma laikā, izlūkgājienā noskaidroja tā vienību dislokāciju, kas ļāva apturēt šo uzbrukumu (vēlāk par to apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). 01.04.1919. rota pārformēta par 1. atsevišķās latviešu brigādes 1. bataljonu, iedalīts 1. rotā. 09.07.1919. atlaists atvaļinājumā uz Liepāju. 21.07. pēc paša lūguma iedalīts Liepājas zemessargu bataljonā, 2. rotas jaunākais virsnieks, no 03.09. – bataljona saimniecības priekšnieka vietas izpildītājs. 21.10.1919. pārvietots uz 1. Liepājas kājnieku pulku, 31.10. ieradies un iecelts par pulka adjutanta palīgu. 17.11. komandēts uz Kurzemes divīzijas štābu, štāba administratīvā adjutanta, no 01.03.1920. – Operatīvās daļas adjutanta palīgs. Virsleitnants (14.03.1920.; par nopelniem Latvijas neatkarības labā). 02.04.–11.07.1921. piekomandēts Kurzemes artilērijas pulkam kā baterijas jaunākais virsnieks, pēc tam no 11.07. Kurzemes divīzijas pārvaldes Saimniecības daļas sevišķu uzdevumu virsnieks, no 29.07. divīzijas karavīru kluba pārzinis Liepājā. Pēc atgriešanās no virsnieku kursiem 28.09.1922. pārvietots uz 2. Ventspils kājnieku pulku Liepājā, vada komandieris 2. rotā, 07.12.1922. pārvietots uz 3. Jelgavas kājnieku pulku Jelgavā, vada komandieris 1. rotā, no 17.06.1923. – 1., no 09.10.1923. – 2. rotas komandiera vietas izpildītājs, no 29.11. – atkal 1. rotas vada komandieris. 13.04.1924. pārvietots uz Kurzemes divīzijas štābu Liepājā, no 21.06.1924. Operatīvās nodaļas adjutants (faktiski – priekšnieks). Kapteinis (18.11.1924.). 07.12.1928., atrodoties piekomandējumā Elektrotehniskajam divizionam kursos, pārvietots uz 3. Jelgavas kājnieku pulku, 1. ložmetēju rotas komandieris (no kursiem pulkā ieradās 17.10.1929.), no 23.02.1931. sakaru rotas komandieris. Pēc Augstākās kara skolas 1. kursa beigšanas 11.09.1935. paaugstināts par pulkvežleitnantu un iecelts par 11. Dobeles kājnieku pulka štāba priekšnieku. Vēl mācību laikā Augstākajā kara skolā 01.10.1936. iecelts par Armijas štāba Informācijas daļas I (Izlūkošanas) nodaļas priekšnieku, 21.06.1939. – par Informācijas daļas priekšnieku. 03.–09.1937. komandējumā Polijā, 07.–11.12. Igaunijā, 21.–26.04.1938. Polijā, 23.–27.05.1938. Somijā, 04.–07.07.1939. Igaunijā, 11.–14.02.1940. Igaunijā, 23.–25.05.1940. – Lietuvā, 01.–12.06.1940. – PSRS (kara ministra un armijas komandiera Krišjāņa Berķa vadītās delegācijas sastāvā Maskavā). Pulkvedis (11.11.1939.).
Pēc padomju okupācijas 24.07.1940. savā dzīvoklī Elizabetes ielā izdarīja pašnāvību (nošāvās), nevēlēdamies atklāt Latvijas armijas izlūkošanas tīklu padomju iestādēm. Izvadīts ar militāru godu Brāļu kapos.
