AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 17. jūlijā
Ēriks Jēkabsons

Fricis Celmiņš

(dzimis Fricis Celms; 17.08.1896. Liepājā–24.07.1940. Rīgā, nošāvies. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos), arī Fricis Celmiņš-Celms
Latvijas armijas pulkvedis, Armijas štāba Informācijas daļas priekšnieks (21.06.1939.–24.07.1940.)

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas armija, 1919.–1940. gads

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 3.
    Svarīgākie militārās karjeras posmi
  • 4.
    Nopelni
  • 5.
    Apbalvojumi
  • 6.
    Piemiņas saglabāšana
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 3.
    Svarīgākie militārās karjeras posmi
  • 4.
    Nopelni
  • 5.
    Apbalvojumi
  • 6.
    Piemiņas saglabāšana
Kopsavilkums

Fricis Celmiņš no 1936. gada vadīja Armijas štāba Izlūkošanas nodaļu, bet no 1939. gada vasaras – visu Informācijas (militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas) daļu laikā, kad Eiropā jau notika Otrā pasaules kara procesi un Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) uzsāka ekspansiju arī Baltijas valstīs un Somijā. F. Celmiņš koordinēja militārā izlūkošanas dienesta sadarbību ar pārējo Baltijas valstu un Polijas un Somijas armijām. Viens no diviem Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem, kuri beidza dzīvi pašnāvībā saistībā ar valsts neatkarības iznīcināšanu.

Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene

Dzimis namīpašnieka Andreja (vēlākajos dokumentos tēvu uzrādīja kā Ādamu) un Billes (dzimušas Strautiņas) Celmu ģimenē, kristīts Liepājas evaņģēliski luteriskajā Svētās Annas draudzē. Avotos kā piederības vieta 1914. gadā norādīts arī Kursīšu pagasts (iespējams, saistība ar vecvecākiem). 1915. gadā izturējis gala pārbaudījumus Liepājas Nikolaja ģimnāzijā, 15.12.1916.–14.04.1917. mācījies un beidzis 1. Maskavas kājnieku praporščiku sagatavošanas skolu (1-я Московская школа подготовки прапорщиков пехоты). 01.10.1921.–29.09.1922. mācījies un beidzis Latvijas armijas virsnieku kursus Rīgā, 01.11.1928.–18.10.1929. beidzis virsnieku-elektrotehniķu kursus Elektrotehniskajā divizionā, 22.10.1934.–20.01.1937. ar “ļoti sekmīgi” absolvējis Augstāko kara skolu.

07.1924. precējies ar Annu Roci, bērni Dzidra (pēc kāzām Liepiņa; Zviedrijas labdarības organizācijas darbiniece, koordinēja palīdzības darbu Latvijā) un Šalkons. Ģimene pēc Otrā pasaules kara Zviedrijā.

Svarīgākie militārās karjeras posmi

05.1915., kad Vācijas armija ienāca Kurzemē, devās bēgļu gaitās, ieradās Rīgā. 15.08.1915. brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā, piesakoties latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas brīvprātīgo pieņemšanas punktā Rīgā. 18.08. iedalīts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotā, no 28.08. – mācību komandā. 15.11.1915. beidza komandas apmācības kursu un atgriezās 2. rotā, no 11.1915. piedalījās kaujās. 02.01.1916. paaugstināts par jefreitoru, 08.02.1916. – par jaunāko unteroficieri. 16.07.1916. kaujā kontuzēts, palika ierindā. 10.11.1916. komandēts Daugavpils kara apgabala rīcībā uz Vitebsku nosūtīšanai uz kara skolu (iedalīts Vitebskas savvaļnieku komandā), no turienes 12.1916. uz 56. kājnieku rezerves pulku Maskavā, no kura uzreiz iedalīts praporščiku skolā, lai izietu kursu. Pēc praporščiku sagatavošanas skolas beigšanas no 14.04.1917. virsnieks (praporščiks) Rezerves latviešu strēlnieku pulkā Vidzemē. 25.04. ieradies, iedalīts 1. rotā kā jaunākais virsnieks un uzreiz piekomandēts grenadieru mācību komandai, no 08.05. šīs komandas priekšnieka vietas izpildītājs. 24.12.1917. komandas izformēšanas dēļ piekomandēts pie pulka štāba, sevišķu uzdevumu virsnieks. 02.1918., ienākot Vācijas armijai, palika Tērbatā (tagad Tartu, Igaunijā). 13.03.1918. formāli atbrīvots no Krievijas armijas dienesta, 09.04. devās no Tērbatas uz Kurzemi, no 11.04. dzīvoja Liepājā pie vecākiem.

18.12.1918. Liepājā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitnants), dienēja Liepājas apsardzības rotā. 15.01.1919. rota izformēta, F. Celmiņu atlaida no dienesta, taču uzreiz pēc tam (16.01.1919.) viņš mobilizēts un iedalīts Liepājas Jaunformējamajos spēkos. No 02.02.1919. virsnieks 1. latviešu atsevišķā bataljona 1. neatkarības rotā frontē pret Padomju Latvijas armiju Kurzemē. 30.03.1919. pie Slokas, ienaidnieka uzbrukuma laikā, izlūkgājienā noskaidroja tā vienību dislokāciju, kas ļāva apturēt šo uzbrukumu (vēlāk par to apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). 01.04.1919. rota pārformēta par 1. atsevišķās latviešu brigādes 1. bataljonu, iedalīts 1. rotā. 09.07.1919. atlaists atvaļinājumā uz Liepāju. 21.07. pēc paša lūguma iedalīts Liepājas zemessargu bataljonā, 2. rotas jaunākais virsnieks, no 03.09. – bataljona saimniecības priekšnieka vietas izpildītājs. 21.10.1919. pārvietots uz 1. Liepājas kājnieku pulku, 31.10. ieradies un iecelts par pulka adjutanta palīgu. 17.11. komandēts uz Kurzemes divīzijas štābu, štāba administratīvā adjutanta, no 01.03.1920. – Operatīvās daļas adjutanta palīgs. Virsleitnants (14.03.1920.; par nopelniem Latvijas neatkarības labā). 02.04.–11.07.1921. piekomandēts Kurzemes artilērijas pulkam kā baterijas jaunākais virsnieks, pēc tam no 11.07. Kurzemes divīzijas pārvaldes Saimniecības daļas sevišķu uzdevumu virsnieks, no 29.07. divīzijas karavīru kluba pārzinis Liepājā. Pēc atgriešanās no virsnieku kursiem 28.09.1922. pārvietots uz 2. Ventspils kājnieku pulku Liepājā, vada komandieris 2. rotā, 07.12.1922. pārvietots uz 3. Jelgavas kājnieku pulku Jelgavā, vada komandieris 1. rotā, no 17.06.1923. – 1., no 09.10.1923. – 2. rotas komandiera vietas izpildītājs, no 29.11. – atkal 1. rotas vada komandieris. 13.04.1924. pārvietots uz Kurzemes divīzijas štābu Liepājā, no 21.06.1924. Operatīvās nodaļas adjutants (faktiski – priekšnieks). Kapteinis (18.11.1924.). 07.12.1928., atrodoties piekomandējumā Elektrotehniskajam divizionam kursos, pārvietots uz 3. Jelgavas kājnieku pulku, 1. ložmetēju rotas komandieris (no kursiem pulkā ieradās 17.10.1929.), no 23.02.1931. sakaru rotas komandieris. Pēc Augstākās kara skolas 1. kursa beigšanas 11.09.1935. paaugstināts par pulkvežleitnantu un iecelts par 11. Dobeles kājnieku pulka štāba priekšnieku. Vēl mācību laikā Augstākajā kara skolā 01.10.1936. iecelts par Armijas štāba Informācijas daļas I (Izlūkošanas) nodaļas priekšnieku, 21.06.1939. – par Informācijas daļas priekšnieku. 03.–09.1937. komandējumā Polijā, 07.–11.12. Igaunijā, 21.–26.04.1938. Polijā, 23.–27.05.1938. Somijā, 04.–07.07.1939. Igaunijā, 11.–14.02.1940. Igaunijā, 23.–25.05.1940. – Lietuvā, 01.–12.06.1940. – PSRS (kara ministra un armijas komandiera Krišjāņa Berķa vadītās delegācijas sastāvā Maskavā). Pulkvedis (11.11.1939.).

Pēc padomju okupācijas 24.07.1940. savā dzīvoklī Elizabetes ielā izdarīja pašnāvību (nošāvās), nevēlēdamies atklāt Latvijas armijas izlūkošanas tīklu padomju iestādēm. Izvadīts ar militāru godu Brāļu kapos.

Nopelni

Bijušais ierindas virsnieks ar Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku un Latvijas Neatkarības kara Oskara Kalpaka komandētā bataljona kaujas pieredzi F. Celmiņš no 1936. gada vadīja Armijas štāba Izlūkošanas nodaļu, bet no 1939. gada vasaras – visu Informācijas (militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas) daļu. Valsts pastāvēšanas pēdējos gados F. Celmiņš sekmīgi koordinēja militārā izlūkošanas dienesta sadarbību (galvenokārt informācijas apmaiņu) ar pārējo Baltijas valstu un Polijas un Somijas armijas izlūkošanas iestādēm. Valsts okupācijas dienā – 17.06.1940. – vadījis Informācijas daļas slepenās dokumentācijas iznīcināšanu, bija viens no diviem Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem (otrs – ģenerālis Ludvigs Bolšteins), kuri beidza dzīvi pašnāvībā saistībā ar valsts neatkarības iznīcināšanu, turklāt F. Celmiņš to izdarīja, cenšoties nepieļaut viņa rīcībā esošās izlūkdienesta informācijas nonākšanu padomju iestāžu rokās.

Apbalvojumi

F. Celmiņš par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira; V šķira), Aizsargu Nopelnu krustu, Igaunijas Ērgļa ordeni (III šķira), Polijas “Polonia Restituta” ordeni (IV šķira), Somijas Baltās Rozes ordeni (III šķira).

Piemiņas saglabāšana

2006. gadā pie bijušās Nikolaja ģimnāzijas ēkas Liepājā (Krišjāņa Valdemāra ielā 4) atklāta F. Celmiņam veltīta piemiņas plāksne.

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas armija, 1919.–1940. gads

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Rasums, A., ‘Pulkvedis Celms-Celmiņš: “Neviens nav nodots, neviens nav izdots, viņi nezina neko!”’, Sargs.lv tīmekļa vietne, 10.10.2013.

Ieteicamā literatūra

  • Freivalds, O. (galv. red.), Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā: dokumentu un atmiņu krājums, No 1939. gada septembra līdz 1941. gada jūnijam, 1. sējums, Vesterosa, Daugavas Vanagu Centrālā valde, 1970.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Jēkabsons, Ē. un Ščerbinskis, V. (sast.), Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940. Biogrāfiska vārdnīca, Rīga, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Nordik, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ēriks Jēkabsons "Fricis Celmiņš". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/264841-Fricis-Celmi%C5%86%C5%A1 (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/264841-Fricis-Celmi%C5%86%C5%A1

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana