Jānis Streipa starpkaru perioda pēdējā posmā bija viens no vadošajiem Armijas štāba virsniekiem ar bagātu Pirmā pasaules kara kauju, kā arī Latvijas armijas izlūkošanas struktūru un štāba dienesta pieredzi. No 1938. gada vadīja par bruņoto spēku kaujas gatavību un mobilizācijas norisi organizatoriski atbildīgo Armijas štāba Organizācijas-mobilizācijas daļu.

Dzimis māju saimnieka Jēkaba un Karlīnas (dzimusi Platā) Straipu ģimenē. Dokumentos kā dzimšanas datums nepamatoti minēts 31.10., kļūdaini pārrēķinot no vecā stila. Mācījās Veļķu pagasta skolā, pēc tam Vecpiebalgas, tad Jaunpiebalgas draudzes skolā. No 09.1908. mācījās Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā un 1912. gadā beidza to. 19.02.1915.–14.06.1915. mācījās 2. Kijivas kājnieku praporščiku sagatavošanas skolā (2-я Киевская школа подготовки прапорщиков пехоты) un ar I šķiru beidza to, 23.01.–05.03.1916. mācījās Virsnieku strēlniecības skolā (Офицерская стрелковая школа) Oranienbaumā (ieguva ložmetēju instruktora tiesības). 20.10.1924.–07.09.1925. – mācījās Latvijas armijas virsnieku kursos, 20.10.1926.–03.12.1928. – Kara akadēmiskos kursos. Bija studentu korporācijas “Vendia” goda filistrs, Rīgas Latviešu biedrības biedrs.

Precējies 06.1920. ar rakstnieka un žurnālista Kārļa Ezerieša (īstajā vārdā Kārlis Augenbergs) meitu Mirdzu Augenbergu, grāmatvedi; dēls Jānis Viesturs, no 09.1939. Latvijas Universitātes inženierzinātņu students, abi 14.06.1941.–10.1956. bija izsūtījumā Krasnojarskas novadā (03.1949.–03.1952. izcieta trīs gadu ieslodzījumu par bēgšanas mēģinājumu); jaunākais dēls Andis Zigurds, no 1943. gada dienēja latviešu leģionā, 12.1949. arestēts, piespriesti 25 gadi ieslodzījuma, 01.1956. atbrīvots.

Tēvabrālis Jānis Streipa – Veļķu pagasta rakstvedis, revolucionārs, Vecpiebalgas sociāldemokrātu lauku centra līdzdibinātājs, 1905. gada revolūcijas laikā bija Veļķu pagasta rīcības komitejas loceklis, 19.01.1906. soda ekspedīcijas nošauts. Jaunākais brālis Kārlis Streipa – tautskolu inspektors. Dēla Jāņa meita Mirdza Streipa – redaktore.

No 09.1912. bija skolotājs Sarkaņu pagasta skolā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 13.08.1914. mobilizēts Krievijas armijā, iedalīts 171. kājnieku rezerves bataljonā Krasnoje Selo. Pēc praporščiku skolas beigšanas no 15.06.1915. rotas jaunākais virsnieks (praporščiks) 160. kājnieku rezerves bataljonā Alatirā. 25.08.1915. pārvietots uz 81. Abšeronas kājnieku pulku Rietumu frontē Baltkrievijā, piedalījās kaujās pie Baranovičiem un citur. Pēc rotas komandiera ievainošanas kaujā – no 28.09.1915. viņa pienākumu izpildītājs. No 10.1915. bija 3. Kaukāza armijas korpusa štāba sevišķu uzdevumu virsnieks. 07.01.1916. pēc paša vēlēšanās pārvietots uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu (no 11.1916. – pulks), pēc ierašanās, no 16.01., ložmetēju rotas jaunākais virsnieks. Pēc atgriešanās no virsnieku strēlniecības skolas 03.1916. iecelts par ložmetēju komandas priekšnieku. Podporučiks (08.1916.), poručiks (09.1916.), štābkapteinis (1917). 05.01.1917. Ziemassvētku kauju sākumā pie Ložmetējkalna krita vācu gūstā, ievietots karagūstekņu nometnēs Vācijā. 08.1918. atbrīvots, 10.08. atgriezās Latvijā, Sarkaņu pagastā, no 10.1918. strādāja savā iepriekšējā skolotāja amatā. 27.03.1919. Stukmaņos mobilizēts Padomju Latvijas armijā, nosūtīts uz Daugavpili, 02.04. iecelts par Padomju Latvijas armijas 2. strēlnieku divīzijas štāba Izlūkošanas nodaļas priekšnieku (04.04. ieradies štābā). 13.07.1919. dezertēja, ieradās Rīgā.

01.08.1919. brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā (kapteinis), sevišķu uzdevumu virsnieks Armijas virspavēlnieka štāba Ārējās izlūkošanas nodaļā, kauju laikā ar Bermonta armiju, 08.–22.10.1919., bija no Armijas virspavēlnieka štāba karavīriem saformētās 2. rotas 1. vada komandieris, piedalījās tiltu aizstāvēšanā Rīgā. No 20.11.1919. – nodaļas priekšnieka palīgs, 11.09.1920.–28.01.1921. bija nodaļas priekšnieka vietas izpildītājs. 01.04.1921. nodaļas sastāvā pārskaitīts Galvenajā štābā, no 12.04.1921. –  Operatīvās daļas Izlūkošanas nodaļas priekšnieka palīgs. 06.01.–26.08.1924. bija Operatīvās daļas 3. (pretizlūkošanas) nodaļas priekšnieka vietas izpildītājs (vēl vairākkārt). No 06.12.1928. – Armijas komandiera štāba Operatīvās daļas 3. nodaļas priekšnieka palīgs. Pēc štābu apvienošanas 17.09.1929. iecelts par Armijas štāba Operatīvās daļas Informācijas nodaļas pārziņa palīgu, 30.10.1929. – par kara aģentu (militāro atašeju) Igaunijā un Somijā (sēdeklis Tallinā). 04.05.1934. Armijas štāba Operatīvās daļas Informācijas nodaļa pārdēvēta par Armijas štāba Informācijas daļu. Pulkvedis-leitnants (04.11.1929.). 21.12.1934. pārvietots uz Virsnieku kursiem, no 14.02.1935. – grupas vadītājs. Lai iegūtu bataljona komandēšanas cenzu, 19.02.1935. piekomandēts 3. Jelgavas kājnieku pulkam Jelgavā, 1. bataljona komandiera vietas izpildītājs. No 09.06.1935. – Armijas štāba Organizācijas-mobilizācijas daļas Organizācijas-mobilizācijas nodaļas priekšnieks, atstājot piekomandējumā 3. Jelgavas kājnieku pulkam. 27.03.1936. iecelts par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieka palīgu Rīgā, 30.04.1936. pārvietots uz 3. Jelgavas kājnieku pulku, no 28.05. – 1. bataljona komandieris, no 29.09.1937. – pulka komandiera palīgs. 27.01.1938. pārvietots uz Armijas štābu, no 22.02. – Kara saimniecības daļas 1. nodaļas priekšnieks. 30.06.1938. paaugstināts par pulkvedi un iecelts par Organizācijas-mobilizācijas daļas priekšnieku. Ārpus dienesta saimniekoja savā lauku īpašumā Teteles pagasta Vainās, Jelgavas apriņķī.

18.10.1940. formāli atvaļināts “piemērota amata trūkuma dēļ Sarkanajā armijā”. Okupācijas varas drošības iestādes J. Streipu apcietināja 11.09.1940. viņa dzīvoklī Rīgā, K. Barona ielā 92, ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā. 31.01.1941. Sevišķā Baltijas kara apgabala Kara tribunālā piespriests nāvessods. Pēc nošaušanas aprakts masu kapā Katlakalna mežā (Ķekavas pagastā). 07.1941. pēc Sarkanās armijas atkāpšanās ekshumēts. Vācu okupācijas laikā J. Streipas un citu Latvijā ekshumēto padomju režīma upuru noslepkavošanas fakts tika izmantots propagandā kā apliecinājums Padomju Savienības režīma necilvēcībai.

Par kaujas nopelniem Krievijas armijā Pirmā pasaules kara laikā J. Streipa apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni (II šķira; III šķira, abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (III šķira, ar šķēpiem; IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”); par dienesta nopelniem Latvijas armijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķira), Viestura ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Aizsargu Nopelnu krustu, Igaunijas Ērgļa ordeni (III šķira), Igaunijas Kaitselīta (Aizsargu) Nopelnu krustu (III šķira), Igaunijas Sarkanā Krusta goda zīmi, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu, Somijas Baltās Rozes ordeni (III šķira; IV šķira), Zviedrijas Šķēpa ordeni (IV šķira).