Vilis Kokamegi ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas pūtēju orķestru kustībā. Ilggadīgs pūtēju orķestra “Horizonts” mākslinieciskais vadītājs un diriģents, pūtēju orķestru virsdiriģents, daudzu mūzikas norišu organizators.

V. Kokamegi piedzima muzikālā ģimenē. Māte Alise, mājsaimniece, un tēvs Viktors, kalējs, augstu vērtēja muzikālo izpausmes. Tēvs spēlēja vijoli, māte kopā ar bērniem dziedāja.

V. Kokamegi mācījās Valkas 1. vidusskolā (1954–1966). Skolas pūtēju orķestri vadīja dziedāšanas skolotājs Juris Riepnieks, kurš, pamanot zēna muzikalitāti, 6. klasē piedāvāja apgūt tubas spēli. Tas bija ne tikai aicinājums mācīties jaunu instrumentu, bet arī iespēja kļūt par skolas orķestra dalībnieku un piedalīties kopīgā muzicēšanā. Mācoties 8. klasē, V. Kokamegi apguva arī saksofona un klarnetes spēli, ar ievērojamu entuziasmu pievēršoties tolaik ierobežoti pieejamajai džeza mūzikai. Paralēli mācībām viņš uzsāka darba gaitas, vispirms strādājot dzelzceļa nozarē Valmierā, bet vēlāk – Valkas 21. tipogrāfijā, kur viņš bija iespiedēja māceklis un vēlāk ieguva pilntiesīga iespiedēja statusu.

Līdztekus skolas un darba pienākumiem V. Kokamegi aktīvi piedalījās muzikālajā dzīvē – spēlēja saksofonu Valkas restorānā, kā arī muzicēja Valkas ugunsdzēsēju pūtēju orķestrī.

Vidusskolu V. Kokamegi absolvēja vakara nodaļā. Pēc tam viņš vēlējās turpināt izglītību Maskavas Poligrāfijas institūta (Московский полиграфический институт) Mehānikas fakultātē, taču lielā pieteikumu skaita dēļ netika uzņemts. Atgriezies Rīgā, V. Kokamegi uzsāka mācības šī institūta Rīgas filiāles Tehnoloģiju fakultātes vakara nodaļā.

Paralēli studijām viņš sāka strādāt Valsts speciālajā konstruktoru birojā, kur piedalījās lauksaimniecības tehnikas izgatavošanā, brīvajā laikā turpinot attīstīt prasmes instrumentu spēlē. Šajā laikā V. Kokamegi nostiprinājās apņēmība padziļināti apgūt mūziku, kas sekmēja lēmumu 1968. gadā uzsākt mācības Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Pūšamo instrumentu nodaļā saksofona klasē. Skolu absolvējot 1972. gadā, viņš ieguva kvalifikāciju kā pašdarbības pūtēju orķestra diriģents, orķestra mākslinieks un mūzikas skolas pedagogs.

Nozīmīgu praktisko pieredzi jaunais mūziķis guva spēlējot saksofonu Tautas estrādes ansamblī “Metronoms” (1971–1981), kuru sākotnēji vadīja Voldemārs Putniņš, bet pēc tam – Einārs Lorencs.

1979. gadā V. Kokamegi iestājās Latvijas Valsts konservatorijas (mūsdienās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) jaunatvērtajā Pūtēju un estrādes orķestru vadītāju nodaļā, Mendeļa Baša diriģēšanas klasē, kuru absolvēja 1983. gadā, iegūstot diplomu pūtēju un estrādes orķestra vadībā.

1969. gadā pūtēju orķestra “Horizonts” vadību uzņēmās Alfrēds Segliņš, kurš vienlaikus bija arī Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas Pūšamo instrumentu nodaļas vadītājs. Viņš ievērojami papildināja orķestra sastāvu ar talantīgiem mūziķiem gan no mūzikas vidusskolas, gan no Tautas estrādes ansambļa “Metronoms”. 1970. gadā A. Segliņš uzaicināja arī V. Kokamegi kuplināt viņa orķestra saksofonistu rindas un piedalīties koncertos un Dziesmu svētku skatē Rīgā.

Novērtējot jaunā mūziķa spējas, 1971. gadā A. Segliņš uzticēja V. Kokamegi, kurš tikko bija uzsācis mācības mūzikas vidusskolas 4. kursā, uzņemties orķestra “Horizonts” vadību. Šeit V. Kokamegi pildīja mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta pienākumus no 1971. līdz 2017. gadam. Dažu gadu laikā pēc tam, kad tolaik jaunais un daudzsološais V. Kokamegi pārņēma orķestri, orķestris guva savus pirmos nozīmīgos mākslinieciskos sasniegumus. 1975. gadā, IV Republikas pūtēju orķestru salidojumā Limbažos, orķestris izcīnīja pirmo vietu un tika apbalvots ar Tautas kolektīva goda nosaukumu. Šo panākumu rezultātā, orķestris ieguva savu nosaukumu – “Horizonts”.

Jau no savas darbības pirmsākumiem V. Kokamegi aktīvi tiecās paplašināt repertuāra stilistisko klāstu. Papildus tā laika ierastajam pūtēju orķestru repertuāram – maršiem, polkām un klasiskās mūzikas skaņdarbiem orķestra koncertprogrammās – tika iekļautas arī estrādes, džeza un svinga kompozīcijas. Koncerti atšķīrās arī ar daudzveidīgo mākslinieku sastāvu – bieži tos kuplināja deju kolektīvi, kori, solisti un aktieri. Orķestra pavadījumā uzstājušies daudzi pazīstami mākslinieki kā, piemēram, Viktors Lapčenoks, Uģis Roze, Tonija Dombrovska un Imants Skrastiņš.

No 1984. gada par otro diriģentu “Horizonta” kolektīvā kļuva Ogres mūzikas skolas trombona spēles pasniedzējs Dimitrijs Grozovs, kurš līdz pat 2016. gadam sniedza nozīmīgu atbalstu galvenajam diriģentam un aktīvi piedalījās kolektīva muzikālajā attīstībā.

Šajā laika posmā “Horizonts” ir sniedzis koncertus gan Latvijā, gan ārpus tās.

Orķestris ir ieguvis daudzas godalgotas vietas dažādās skatēs, festivālos un konkursos; pie lielākajiem orķestra sasniegumiem pieskaitāma iegūtā 1. vieta VI Republikas pūtēju orķestru salidojumā Ogrē (1983), laureāta tituls un speciālā balva par krievu klasiskās mūzikas interpretāciju Vissavienības Pūtēju orķestru skatē  (Всесоюзный смотр духовых оркестров) Maskavā (1990), kā arī 3. vieta Roskildes Starptautiskajā mūzikas festivālā ‘94  (Internationale Musik-Festival ’94) Dānijā (1994).

Pēc aktīvās darbības beigām V. Kokamegi 2017. gadā nodeva orķestra vadības pienākumus savam dēlam Tomasam Kokamegi – ilggadējam orķestra klarnetistam un diriģenta palīgam.

1982. gadā V. Kokamegi tika uzaicināts darbā Emīla Melngaiļa Tautas mākslas namā par pūtēju orķestru metodiķi, pēc tam viņš kļuva par Instrumentālās un tautas mūzikas sektora vadītāju, kur strādāja līdz 2005. gadam. Šeit viņš aktīvi piedalījās Latvijas mūzikas dzīves veidošanā, īpaši iesaistoties Latvijas lauku kapelu salidojumu (no 1997. gada salidojuma nosaukums tika mainīts uz visaptverošāku – “Latvijas Tautas mūzikas svētki”, bet numerācija tika saglabāta), Latvijas pūtēju orķestru salidojumu, kā arī Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku organizēšanā un koordinēšanā. Viņa pienākumos ietilpa arī pasākumu koncertprogrammu izstrāde, repertuāra sagatavošanas un izdošanas procesa pārraudzība, kā arī atbildība par skatēm, konkursiem un dalībnieku atlases norisi.

Jau skolas laikā V. Kokamegi ar lielu aizrautību pievērsās sarīkojumu dejām. Deju partnerībā ar Gaidu Klaipu viņš piedalījās sacensībās D un C klasē, kur pāris 1970. gadā izcīnīja 3. vietu Latvijas PSR mēroga konkursā. 1985. gadā, pildot Padomju Latvijas dziesmu un deju svētku pūtēju orķestru virsdiriģenta pienākumus, V. Kokamegi ierosināja padarīt orķestru iznācienu noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē vizuāli un emocionāli iespaidīgāku. Šim nolūkam viņš izvēlējās lietuviešu komponista Mindauga Tamošūna  (Mindaugas  Tamošiūnas) svētku maršu “Prieks” (Džiaugsmas), kura notis 1983. gadā personīgi ieguva Lietuvas PSR un iekļāva Dziesmu svētku koncerta programmā. Sadarbībā ar horeogrāfiem Juri Kaprāli un Vladimiru Ponomarjovu tika izstrādāta īpaša horeogrāfija simts bundziniecēm, kuras, pūtēju orķestru pavadījumā atskaņojot šo maršu, sniedza spilgtu un dinamisku priekšnesumu.

Pūtēju orķestru vajadzībām V. Kokamegi ir veidojis daudzas aranžijas un apdares. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990. gadā viņš izveidoja pirmo oficiālo Latvijas valsts himnas aranžējumu. Viņa veikums ietver arī daudzas tautas deju aranžijas un apdares, kas skanējušas tostarp arī Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku koncertos, kā arī oriģinālkompozīciju, kā piemēram, Raimonda Paula melodiju aranžijas, kas īpaši iecienītas pūtēju orķestru repertuārā.

Viena no V. Kokamegi nozīmīgākajām iniciatīvām kultūras jomā bija starptautiskā pūtēju orķestru festivāla “Brīze” dibināšana Ogrē 1999. gadā. Darbojoties kā festivāla mākslinieciskais vadītājs, viņš sekmēja Latvijas klausītāju muzikālā redzesloka paplašināšanu, piedāvājot iespēju iepazīt daudzu ārvalstu – tostarp Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Lietuvas un Igaunijas – pūtēju orķestru māksliniecisko sniegumu un ļaujot atklāt visdažādāko žanru mūzikas daudzveidību.

Darbojoties dažādās izglītības iestādēs un mūzikas kolektīvos, V. Kokamegi ir sniedzis nozīmīgu ieguldījumu jauno mūziķu izglītošanā. Viņš bija pūtēju orķestru diriģēšanas pedagogs Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Pūšamo instrumentu nodaļā (1990), Rīgas Doma kora skolas pedagogs saksofona specialitātē (2005–2008), kā arī pūtēju orķestra diriģents Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolā (2007–2012).

V. Kokamegi ir Padomju Latvijas dziesmu un deju svētku (1985) apvienotā pūtēju orķestra virsdiriģents, XX Vispārējo latviešu dziesmu un X deju svētku (1990) tautas mūzikas orķestra diriģents, XXI Vispārējo latviešu dziesmu un XI deju svētku (1993) tautas mūzikas orķestra diriģents un apvienotā pūtēju orķestra virsdiriģents, XXIII Vispārējo latviešu dziesmu un XIII deju svētku (2003) Ogres rajona orķestra diriģents, XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku (2018), kā arī XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku (2023) Goda virsdiriģents; VI–XI Latvijas pūtēju orķestru salidojumu, Latvijas lauku kapelu salidojumu (1984, 1986, 1989), Latvijas Tautas mūzikas svētku (1997, 1999, 2001, 2002, 2005), Latgales kapelu svētku (1991) un daudzu citu rajona Dziesmu svētku un Dziesmu dienu orķestru virsdiriģents. Ogres rajona pūtēju orķestru virsdiriģents (kopš 1972).

V. Kokamegi padomju okupācijas laikā saņēma Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu (1988).

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš ir apbalvots: ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Goda rakstu “Par personīgo atbalstu un sadarbību militāro orķestru attīstībā” (2003); Ogres novada pašvaldības apbalvojumu – titulu “Ogres Goda pilsonis” (2018) par mūža veikumu Latvijas mūzikas dzīvē, īpaši pūtēju orķestru mūzikas popularizēšanā un ieguldījumu jauno mūziķu izglītošanā; ar Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinības rakstu (2021) par ilggadēju un radošu ieguldījumu Latvijas pūtēju orķestru kustības attīstībā; sakarā ar Dziesmu svētku 150. gadskārtu saņēma Kultūras ministrijas Īpašo Atzinības rakstu (2023).

V. Kokamegi radošais ieguldījums vairāk nekā piecdesmit gadu garumā ir būtiski veicinājis Latvijas pūtēju orķestru kustības attīstību, izaugsmi un sabiedrisko atpazīstamību. Kā Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku, Latvijas pūtēju orķestru un Latvijas lauku kapelu salidojumu, Latvijas Tautas mūzikas svētku un daudzu citu lielkoncertu virsdiriģents viņš ir atstājis paliekošu ietekmi Latvijas muzikālajā kultūrā. Īpaši nozīmīgs ir viņa ieguldījums tautas mūzikas tradīciju stiprināšanā un tās pieejamības veicināšanā, ko apliecina aktīvā līdzdalība tautas mūzikas salidojumu un svētku organizēšanā.

CD*, “Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju mūzika” (“Dievs, svētī Latviju!”, Kārlis Baumanis, Viļa Kokamegi aranžējums; Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris, diriģents Viesturs Lazdiņš), NBS štābs, pc1999.

CD, “Impresijas” (čardašs, Jozefs Knīmans, Josef Bernhard Knümann, Viļa Kokamegi aranžējums; Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku orķestris, diriģents Pēteris Rudzītis), izdevējs nav zināms, 2001.

* kompaktdisks

V. Kokamegi vadītie orķestri veikuši ierakstus Latvijas Radio studijā, kā arī piedalījušies Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas veiktajos koncertu un konkursu tiešraižu ierakstos. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ierakstu arhīvos atrodami V. Kokamegi oriģināldarbi, aranžijas un apdares.