Dzimis nelabvēlīgā ģimenē, Aivars Brīze divarpus gadu vecumā nonāca Talsu rajona Strazdes (Kāķīšu) bērnunamā, 1969. gadā viņu pārcēla uz Saldus rajona Rubas internātskolu, pēc tam uz Alūksnes rajona Liepnas internātskolu, kur viņš mācījās līdz 8. klasei. 1977. gadā A. Brīze iestājās Rīgas 3. mūzikas internātskolā, apguva klavierspēli.

1980. gadā A. Brīze sāka mācības Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, paralēli dziedāja Salacgrīvas kolhoza “Brīvais vilnis” estrādes ansamblī “Barometrs” (vadītājs Inrigo Arājs). 1982. gadā komponists Aleksandrs Kublinskis dziedātāju uzaicināja ieskaņot dažas savas dziesmas (“Septiņas māsiņas”, “Mazais zēns”) Latvijas Radio studijā.

1983. gadā A. Brīze pārcēlās uz Liepāju, dziedāja restorānā “Jūra”, mācījās Liepājas Mūzikas vidusskolas Pūšamo instrumentu nodaļā trombona spēli (1983–1987), muzicēja pūtēju orķestrī. Komponists, toreizējais ansambļa “Neptūns” vadītājs Jānis Lūsēns uzaicināja A. Brīzi pievienoties ansamblim. 1984. gadā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) pašdarbības ansambļu republikāniskās skates finālā ar “Neptūnu” A. Brīze ieguva 2. vietu labāko vokālistu vidū, tika ierakstītas vairākas dziesmas – “Par sevi”, “Teic, kur ņēmi”, “Ziņģe Rīgas kanālam”.

1985. gada sākumā A. Brīze sāka dziedāt grupā “Līvi”, kuras vadītājs Ēriks Ķiģelis bija lūdzis aizstāt ansambli pametušo solistu Igo (Rodrigo Fomins). 1. oktobrī “Līvi” pirmatskaņoja Ē. Ķiģeļa dziesmu ciklu “Kurzemei – saules ceļš” (Olafa Gūtmaņa vārdi), kurā A. Brīze lieliski varēja apliecināt savas balss potenciālu rokmūzikā. Īsi pēc tam Ē. Ķiģelis gāja bojā autoavārijā. Turpmāk “Līvi” darbojās Ainara Virgas vadībā. Viņa un A. Brīzes gaume virzībā uz smagākas rokmūzikas repertuāru sakrita.

80. gadu otrajā pusē “Līvi” aktīvi strādāja studijā, koncertēja, repertuārā bija arī A. Brīzes sacerēta dziesma “Metāla sirds”. Kaut gan dziedāja arī Jānis Grodums, tieši A. Brīze kā skatuviskais līderis uzņēmās galveno atbildību par koncertdarbību. Viņš katrā uzstāšanās reizē uzkurināja publikas emocijas ne tikai ar spēcīgo balsi un enerģisko priekšnesumu, bet arī vitālo skatuves darbošanos un replikām starp dziesmām. Viņa lielākie hiti bija “Zābaku dziesma”, “Karogi”, “Dzelzsgriezējs” un citi patriotisku tēmu skaņdarbi.

1988. gadā Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperā “Lāčplēsis” A. Brīze izpildīja Kokneša lomu, komponistam atzīstot, ka šim solistam ir viena no oriģinālākajām balsīm latviešu rokmūzikā.

80. gadu beigās A. Brīze minēts Latvijas PSR labāko vokālistu skaitā Latvijas mūzikas biedrības rīkotajā aptaujā, radiopārraides “Dzirkstele” klausītāju balsojumā “Prīma”.

Grupa “Līvi” līdera A. Virgas prombūtnes dēļ (saistībā ar projektu Riga Amerikas Savienotajās Valstīs) piedzīvoja ilgstošu dīkstāvi. A. Brīze meklēja citus ienākumu avotus, strādāja kazino, nodarbojās ar rotu gatavošanu u. c. Aktīva koncertdarbība “Līviem” atsākās 1994. gadā. Sekoja vairāku albumu izdošana, līdz domstarpību dēļ dziedātājs grupu pameta (1997). Pēc iepazīšanās ar žurnālisti Elitu Veidemani togad izveidojās duets – sākotnēji kā duets viņi uzstājās Jūrmalas krodziņā “Veranda”. A. Brīze spēlēja taustiņinstrumentus, ģitāru. Sadraudzējušies ar aktieri Eduardu Pāvulu, viņi bieži sniedza koncertus trijatā, par hitu kļūstot dziesmai “Tikai nesaki nevienam” (oriģināls “Nesaki neko”).

2000. gadā Adrians Kukuvass iestudēja un ieskaņoja pēc franču rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī (Antoine de Saint-Exupéry) darba “Mazais princis” (Le Petit Prince, 1943) motīviem veidotu dziesmu spēli “Centies laimīgs būt!”. Uzvedumā piedalījās arī A. Brīze. A. Brīze ieskaņoja arī A. Kukuvasa dziesmu “Balāde par Intu Trako” (Aleksandra Čaka dzeja), piedalījies arī citu muzikāli skatuvisku darbu mūzikas ierakstos: “Meža gulbji” (1995), “Livonijas sapņi” (1997).

Gadsimta sākumā dziedātājs bija mūzikas skolotājs Rīgas 14. vakara maiņu vidusskolā (2002), notika neveiksmīgi mēģinājumi atsākt darbību grupā “Līvi” (2003).

2008. gadā A. Brīze ļoti pārliecinoši atgriezās rokmūzikā kā solists grupā “Leģions”. Tajā darbojās vairāki bijušie grupas “Līvi” mūziķi. “Leģions” izdeva albumu “Nekad nesaki nekad” (2008) ar jaunām Tomasa Kleina dziesmām, notika koncerti. Dziedātājs bija viens no jauno talantu konkursa “Roka leģions” (2008) rīkotājiem. 2008. gada vasarā A. Brīze atveidoja Koknesi rokoperas “Lāčplēsis” koncertiestudējumā “Arēna Rīga”, rudenī piedalījās koncertstāstā “Kapteiņa stāsti” ar Z. Liepiņa dziesmām.

2010. gadā viņš piedalījās televīzijas šovā “Dziedi ar zvaigzni” (duetā ar uzņēmēju Andru Strausu). Pēdējos dzīves gados A. Brīze strādāja par mūzikas skolotāju Jūrmalas Sociālās integrācijas centrā, apmācot cilvēkus ar īpašām vajadzībām, vadīja vokālo grupu “Spārni”.

Divus gadus pēc A. Brīzes nāves izdots piemiņas albums “Ejam tālāk!” (2015), kurā apkopoti dziedātāja ieraksti grupu “Līvi”, “Leģions”, “Neptūns” u. c. sastāvā, dueti ar E. Veidemani un Aiju Andrejevu. Vienlaicīgi ar albuma izdošanu klajā nāca arī E. Veidemanes sarakstītā grāmata par A. Brīzi “Dzelzsgriezējs un dūja” (2015).

Kļuvis par grupas “Līvi” solistu 20. gs. 80. gadu vidū, A. Brīze savu oriģinālo vokālo talantu visspilgtāk izpauda rokmūzikā, jo sevišķi koncertos ar enerģisku skatuves darbību, vīrišķīgu vitalitāti. Līdera iespaidu pastiprināja arī pārliecinoši atveidotā Kokneša loma rokoperā “Lāčplēsis”, uzstāšanās festivālos “Mēs – Liepājai”, “Roks pret Skrundas lokatoru” u. c. Muzikālais repertuārs izveidoja A. Brīzes kā nacionālo interešu aizstāvja un patriota tēlu, kuru pastiprināja sadarbība ar E. Veidemani. Abu radīta dziesma ir “Neatdod Tēvzemi manu!”, kuru A. Brīze kopā ar Niku Matvejevu pirmatskaņoja mītiņā pret Abrenes atdošanu (2007). Dziedātājs piedalījies arī tautas mūzikas ierakstos, Liepājas grupas “Baļķi” albumā “Te man tika” (2009), tautas deju ansambļa “Līgo” deju uzveduma “Zalkša līgava” (2011) mūzikas ierakstā. Vienlaikus A. Brīzes repertuārs bija ļoti plašs, viņš izpildīja pazīstamas latviešu autoru dziesmas, piedalījās muzikāli skatuviskos darbos u. c.

“Līvu” dziesma “Dzelzsgriezējs” Radio SWH rīkotajā LVtop 100 (Latvijas simtgades labāko dziesmu top 100) aptaujā ieņēma 37. vietu.