“Neptūns” bija Latvijā populārs 20. gs. 70.–90. gadu Liepājas zvejnieku kolhoza (arteļa) “Boļševiks” vokāli instrumentālais ansamblis, kas vairākkārt mainīja vadītājus, dalībniekus un mūzikas stilu no estrādes žanra līdz smagajam rokam. Katram daiļrades periodam raksturīga aktīva koncertdarbība un popularitāte Latvijā, “Neptūns” bija vairākkārtējs republikāniskās pašdarbnieku skates un festivāla “Liepājas dzintars” laureāts.   

1968. gadā kolhozā “Boļševiks” dziedātājs Visvaldis Tilibs nodibināja estrādes ansambli (orķestri), kam tika dots nosaukums “Neptūns”. Tas savu pirmo koncertu sniedza 1968. gada 1. maijā, mēģinājumi notika jaunuzceltajā, modernajā kolhoza klubā Liepājā (pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas klubs “Kursa”). Instrumentālo ansambli vadīja saksofonists Alfrēds Šmēdiņš, tajā spēlēja Pēteris Krievkalns (klavieres), Gunvaldis Bēts (kontrabass), Harijs Gedulis (sitaminstrumenti), J. Badajs, V. Koluškins, J. Jakubaņecs (ģitāra), dziedāja V. Tilibs, Aleksandra Zujeva, desmit gadus vecā Larisa Dorodņikova. Estrādes stilam atbilstīgi “Neptūnam” bija vokālais ansamblis, deju numuri un konferansjē. Togad ansamblis piedalījās festivālā “Liepājas dzintars ‘68”, kur V. Tilibam tika piešķirta 3. vieta starp vokālistiem; dejotāja Brigita Kupše saņēma balvu kā festivāla skaistākā dalībniece. 

Kopš 1969. gada “Neptūns” attīstījās par lielāka sastāva estrādes orķestri, kura repertuārā bija arī džeza mūzika; kopš tā laika programmu sagatavošanā piedalījās Jēkabs Ozoliņš (līdz 1983). Liepājnieki katru gadu ar panākumiem piedalījās 1971. gadā dibinātajā zvejnieku kolhozu ansambļu festivālā “Jūras pērle”, kas kopš 1972. gada notika Liepājā zvejnieku kolhoza “Boļševiks” klubā ik pa diviem gadiem.

V. Tilibs pārcēlās dzīvot uz Valmieru (1971), kopš 1972. gada “Neptūnā” dziedāja Anita Bērza (turpmāk uzvarētāja dziedātāju konkurencē pilsētas, zonas skatē, festivālā “Jūras pērle”, laureāte republikāniskajā pašdarbības izpildītāju skatē). Festivālā “Liepājas dzintars ‘74” grupā spēlēja Jānis Kurpnieks (trompete), Paulis Bērzs (trombons), Imants Samats, Andris Ligers (abi – saksofons). 1974. gadā par ansambļa māksliniecisko un muzikālo vadītāju oficiāli kļuva J. Ozoliņš (basģitāra); pirms tam ansambli īslaicīgi vadīja arī Imants Meķis un Ēriks Ceļdoms. Viņa tautasdziesmas “Upe nesa ozoliņu” apdare  ”Liepājas Dzintarā ‘72” tika atzīta par labāko.

“Neptūns” regulāri koncertēja savā klubā. Reizi gadā mūziķi sagatavoja jaunu programmu ar Jāņa Sildega, Raimonda Paula, Gunāra Freidenfelda, Mārča Kalniņa, Imanta Kalniņa skaņdarbiem, to vidū bija I. Kalniņa veltījumi “Neptūna” solistiem – Ainai Zāģerei (“Katedrāle”), Aleksandram Šagiduļinam (“Pilsētā, kurā piedzimst vējš”) –, iestudēja arī cittautu melodijas. “Neptūnā” dziedāja arī ansambļa vadītājs A. Šmēdiņš, Aleksandrs Taranovs, Liepājas mūzikas vidusskolas audzēkne Rita Trence, kura 1972. gada festivālā “Jūras pērle” dziedātāju konkurencē izcīnīja 2. vietu.

Kopš par “Neptūna” vadītaju kļuva J. Ozoliņš, arvien lielāku vietu repertuārā ieņēma orķestra džeza skaņdarbi svinga, vēlāk džezroka stilā, tika izcelta instrumentālistu spēle. Skaņdarbus orķestris pasūtīja arī Gunāram Rozenbergam, programmā iekļāva dalībnieku sacerējumus, mūziķi arī paši veidoja dziesmu pavadījumu aranžējumus, izveidojās sadarbība ar komponistu Aleksandru Kublinski. Atbildīgas uzstāšanās reizēs, konkursos un festivālos instrumentālistu sastāvu papildināja Liepājas mūziķi Urmass Liekne (klavieres), Aivars Hermanis (ģitāra), kā arī Juris Širokovs (bass), Valērijs Tarasenko (sitamie instrumenti) un citi. Ap “Neptūnu” veidojās radoša atmosfēra, veicinot mūziķu individuālo attīstību, priekšnesumos iesaistījās Liepājas mūzikas vidusskolas audzēkņi.

1976. gada festivālā “Liepājas dzintars” orķestru kategorijā “Neptūns” izcīnīja 1. vietu, Tatjana Hotina (kopš 1977. gada Ļeņingradas mūzikhola, Ленинградский государственный мюзик-холл, soliste) kļuva par festivāla labāko solisti, ansamblī dziedāja arī Jānis Polis, Anatolijs Kuzmenko, A. Šmēdiņš. Notika aktīva koncertdarbība visā Latvijā, grupa uzstājās arī Krievijā un Vācijas Demokrātiskajā Republikā (ar solistu Zdzislavu Romanovski).

1979. gada janvārī notika grupas “Neptūns” desmit gadu jubilejas koncerts ar iepriekšējo sastāvu mūziķu piedalīšanos, viņu vidū bija Māris Šokolejs, Imants Meķis, Mihails Verba (saksofoni), Jānis Pinkulis (trompete), Jurijs Rogoza (sitamie instrumenti), dziedātājas Ludmila Deifta-Ozoliņa, A. Zāģere-Siliņa un citi. Pamatsastāvā spēlēja Aleksandrs Vasiļenko (ģitāra), Vilnis Krieviņš (sitaminstrumenti), dziedāja Daira Roģe un Jānis Narkevics. Festivālā “Liepājas dzintars ‘79” tika izcīnīta 3. vieta orķestru grupā, 1980. gadā – 2. vieta; kopumā festivālā “Liepājas dzintars” grupa “Neptūns” piedalījās desmit reižu.  

1981. gadā “Neptūns” kļuva par laureātu Igaunijas PSR zvejnieku kolhozu rīkotā festivālā “Sidrabotā jūra” (Hõbedane meri), ierindojās 2. vietā republikāniskajā pašdarbības izpildītāju skatē, uzstājās Estrādes un Zvejnieku svētkos un citos sarīkojumos.

1982. gadā “Neptūnā” spēlēja Ainars Virga (ģitāra), Uldis Šokolejs (basģitāra), Guntars Račs (bungas), dziedāja Līga Poškus, Andris Riekstiņš (Smetanko) un citi, darbu turpināja pūtēju grupa – M. Šokolejs, P. Bērzs, A. Ligers, I. Meķis. Repertuārs svārstījās no deju vakara šlāgeriem līdz jaunā viļņa un hārdroka kompozīcijām, mūziku sacerēja arī A. Virga.

Mainoties mūzikas modei, 1983. gadā grupas vadību saskaņā ar norīkojumu pēc Latvijas Valsts konservatorijas absolvēšanas pārņēma tobrīd jau ievērību guvušais komponists Jānis Lūsēns. 1984. gada Liepājas pašdarbnieku skatē “Neptūna” ģitārists A. Virga tika atzīts par labāko. Turpmākos dažus gadus “Neptūns” atskaņoja tikai J. Lusēna skaņdarbus; mainījās sastāvs – Ivars Piļka (bass), dziedāja Aivars Brīze un Maija Lūsēna. Šajā sastāvā grupa ierakstīja savu vienīgo studijas ierakstu – mazo skaņuplati. Tajā bija iekļautas arī dziesmas “Daugava”, “Nātres”, “Teic, kur ņēmi”, kā arī “Par smilgām”, ko iedziedāja Igo (Rodrigo Fomins); “Mikrofona ’85” dziesmu aptaujā tā ierindojās 14. vietā.

1984. gada beigās paralēli J. Lūsēna grupai kolhoza “Boļševiks” klubā sāka darboties tā dēvētais “mazais” “Neptūns” – grupa, kura uzstājās deju vakaros: Jānis Gūža (Johny Salamander, ģitāra, balss), Māris Mikuļskis (bass), Ainars Karps (sitaminstrumenti), Zigmunds Latuškēvics (taustiņinstrumenti), dziedāja Ēriks Budēvics.

1985. gadā A. Brīze pārgāja dziedāt uz “Līviem”, un grupā sāka dziedāt Zigfrīds Muktupāvels (vijole, balss). Drīz pēc A. Brīzes “Līviem” pievienojās A. Virga, viņa vietā sāka spēlēt Tomass Kleins (ģitāra), sastāvā vairs nebija pūšaminstrumentu; 1985. gadā ansamblis kļuva par “Jāņa Lūsēna grupu” un devās prom no Liepājas. Atbrīvojušos vietu ieņēma otrais sastāvs, tika sagatavota programma un pēc pilsētas un zonas skates tika izcīnīta ceļazīme uz republikānisko pašdarbības skati Liepājā. Tomēr uzstāšanās nenotika, jo mainījās kluba vadība, un 1985. gada beigās J. Gūža, Ē. Budēvics un M. Mikuļskis no “Neptūna” aizgāja. 

No iepriekšējā sastāva paliekot A. Karpam un Z. Latuškēvicam, jaunu grupas komandu klubā “Kursa” izveidoja basģitārists Normunds Henkūzens, ģitāru spēlēja T. Kleins, dziedāja Ivo Fomins. Repertuāru veidoja pašu kompozīcijas smagā roka stilā. Atjauninātā grupa “Neptūns” 1986. gada aprīlī piedalījās Igaunijas zvejnieku kolhozu festivālā “Sidrabotā jūra”.

1986. gadā festivālā “Jūras pērle” grupa “Neptūns” izcīnīja 1. vietu un skatītāju simpātiju balvu, I. Fomins ieguva 2. vietu solistu konkurencē, A. Karpa dziesma “Vientuļnieks un jūra” tika atzīta par labāko jaunrades dziesmu. 

Kad armijas dienestā iesauca T. Kleinu, grupā viņa vietā ģitāru spēlēja Arkādijs Ņikitins un Ingus Šplīts, kura sacerētā “Romance” ieguva 10. vietu “Mikrofona ’87” dziesmu aptaujā. Dziesmas komponēja vairāki grupas dalībnieki: N. Henkūzens, A. Ņikitins un A. Karps. Smagā roka cienītāju vidū popularitāti ieguva tādas grupas “Neptūns” dziesmas kā “Vīrs no dzelzs”, “Dzelzsbetons”, “Ķēdes”, “Tumsas bērns” (G. Rača vārdi) un citas.

1988. gada vasarā “Neptūns” spēlēja Polijā studentu festivālā, A. Ņikitinu nomainīja ģitārists Jānis Tabūns. 1989. gadā grupu pameta I. Fomins, un tās darbība apsīka. T. Kleins muzicēja grupā “Līvi”, A. Karps nodibināja soulgrupu “KWO”, un I. Fomins kļuva par solistu krievvalodīgajā grupā “Mistika” (Mucmuka).

1990. gadā I. Šplīta vadībā “Neptūna” darbība atjaunojās, no iepriekšējā sastāva tajā bija N. Henkūzens, Z. Latuškēvics (taustiņinstrumenti), pievienojās Ilvars Manfelds (sitaminstrumenti), Māris Vītols (balss). Grupas skaņdarbos parādījās progresīvā roka ietekmes, tā piedalījās festivālā “Liepājas Dzintars ‘90”. Repertuārā bija tādas pašu mūziķu sacerētas dziesmas kā “Tik ilgus gadus”, “Piemineklis” un “Svētība mana”.

1992. gadā, kopā ar “Neptūnu” piedaloties starptautiskajā dziedātāju konkursā “Jūrmala”, M. Vītols izcīnīja 2. vietu; šajā gadā grupa “Neptūns” beidza pastāvēt. Kā “Neptūna” turpinājums hārdroka stilā (1993–1994) uzstājās grupa “Zigbīts” (M. Vītols, Z. Latuškēvics, I. Šplīts, I. Manfelds, Egils Mežs (bass), Egons Kronbergs (ģitāra)), tika iegūta 2. vieta “Liepājas Dzintarā ‘93”.

Zvejnieku kolhoza “Boļševiks” kluba estrādes orķestris (ansamblis), t. i., vēlākā grupa “Neptūns”, dēvēta par Liepājas popmūzikas un roka augstskolu, jo muzikālajā formācijā darbojušies daudzi šīs pilsētas pārstāvji. Orķestra vadītājs J. Ozoliņš kā Liepājas simfoniskā orķestra diriģents (1988–2008) toreizējo pieredzi vēlāk izmantoja, veidojot koncertprogrammas ar roka un simfoniskās mūzikas sintēzi (“Līvi”, “Credo”, “Remix”, “Tumsa”, Raimonda Paula, Ulda Marhilēviča mūzika un citiem). Kolektīva repertuārā bija daudz pašu dalībnieku skaņdarbu, kas veicināja konkrēta perioda sastāva radošo izaugsmi, jo īpaši 20. gs. 80. gados, kad “Neptūns” ieguva spilgtu, no citām Latvijas muzikālajām vienībām atšķirīgu individualitāti, strādājot J. Lūsēna, vēlāk N. Henkuzena un I. Šplīta vadībā.

Grupa “Neptūns” ir desmit reižu piedalījusies festivālā “Liepājas dzintars”, kurā gūti panākumi, tāpat kā Liepājas pilsētas, zonālajās, Latvijas republikāniskajās pašdarbības estrādes mūzikas skatēs, katru gadu – zvejnieku kolhozu ansambļu festivālā “Jūras pērle”. Tā koncertdarbība aptvēra visu Latvijas teritoriju, un grupa piedalījās festivālos un koncertos Lietuvā, Igaunijā, Krievijā (Maskavā), Vācijas Demokrātiskajā Republikā.

“Neptūnam” raksturīga salīdzinoši neliela diskogrāfija, kas saistīta ar ansambļa pašdarbnieka statusu. Vienīgie ieskaņojumi veikti 20. gs. 80. gadu vidū un otrajā pusē, līdz ar to nav skanisku liecību par kolektīva muzikālā snieguma līmeni 70. gados.

“Neptūnam” ir būtiska loma komponista J. Lūsēna rokmūzikai veltītās daiļrades attīstībā 80. gadu pirmajā pusē, dziedātāja I. Fomina vokālās meistarības attīstībā, Latvijas smagā roka izaugsmē 20. gs. 80. gadu otrajā pusē, kad šis žanrs vēl nebija plaši izplatīts. Līdz ar kolhozu sistēmas sabrukumu 20. gs. 90. gadu sākumā zuda ansambļa pastāvēšanas materiālā bāze.

Daudzi “Neptūna” dalībnieki (R. Trence, J. Ozoliņš, A. Virga, J. Lūsēns, M. Lūsēna, Z. Muktupāvels, Ē. Budēvics, J. Gūža un citi) ar savu darbību snieguši ievērojamu ieguldījumu kopējā Latvijas populārās mūzikas attīstībā. 

MP*, “Jāņa Lūsēna estrādes dziesmas”, Melodija, 1985.

* mazā skaņuplate