Vilis Janums starpkaru periodÄ mÄrÄ·tiecÄ«gi veidoja militÄro karjeru Latvijas armijas kÄjnieku daļÄs, bet pÄc ÄehoslovÄkijas Kara akadÄmijas (VojenskĆ” akademie) beigÅ”anas bija viens no jaunÄkÄs paaudzes vadoÅ”ajiem virsniekiem, kam tika uzticÄti atbildÄ«gi amati AugstÄkajÄ kara skolÄ un visbeidzot ā Kurzemes divÄ«zijas Å”tÄbÄ. 1943.ā1945. gadÄ komandÄja LatvieÅ”u leÄ£iona pulku.
Dzimis krodzinieka un mÅ«rnieka HermaÅa un Annas (dzimusi VÄ«ksne) JÄnumu Ä£imenÄ, kristÄ«ts Codes evaÅÄ£Äliski luteriskajÄ draudzÄ. LÄ«dz 06.1913. mÄcÄ«jÄs un beidza Bauskas pilsÄtas skolu, kÄ eksternis nokÄrtoja vidusskolas zinÄÅ”anu pÄrbaudÄ«jumu. No 28.10.1915. mÄcÄ«jÄs 2. Oranienbaumas kÄjnieku praporÅ”Äiku sagatavoÅ”anas skolÄ (2-Ń ŠŃŠ°Š½ŠøŠµŠ½Š±Š°ŃŠ¼ŃŠŗŠ°Ń ŃŠŗŠ¾Š»Š° ŠæŠ¾Š“Š³Š¾ŃŠ¾Š²ŠŗŠø ŠŃŠ°ŠæŠ¾ŃŃŠøŠŗŠ¾Š² ŠæŠµŃ Š¾ŃŃ) un 23.01.1916. beidza to. 05.ā08.1916. mÄcÄ«jÄs Oranienbaumas virsnieku strÄlnieku skolas (ŠŃŠ°Š½ŠøŠµŠ½Š±Š°ŃŠ¼ŃŠŗŠ°Ń Š¾ŃŠøŃŠµŃŃŠŗŠ°Ń ŃŃŃŠµŠ»ŠŗŠ¾Š²Š°Ń ŃŠŗŠ¾Š»Š°) ložmetÄju kursos. 03.1921. beidza IzglÄ«tÄ«bas ministrijas rÄ«kotos kursus karavÄ«riem vidusskolas apmÄrÄ, 10.1920.ā08.1921. studÄja mežkopÄ«bu Latvijas AugstskolÄ (mÅ«sdienÄs Latvijas UniversitÄte; lÄ«dz 03.1921. kÄ hospitants). 19.10.1923.ā04.09.1924. mÄcÄ«jÄs Latvijas armijas Virsnieku kursos un ar I Ŕķiru beidza tos, 30.05.1924. ā beidza paukoÅ”anas kursus Å”o kursu ietvaros. 01.10.1928.ā15.07.1930. mÄcÄ«jÄs ÄehoslovÄkijas Kara akadÄmijÄ.
PrecÄjies LiepÄjÄ 10.1921. ar skolotÄju LÄ«nu Lecu, bÄrni Velta Januma ā trimdas sabiedriskÄ darbiniece VÄcijÄ, un dÄls Linards Janums ā dienÄjis LatvieÅ”u leÄ£ionÄ, pazudis bez vÄsts.
PirmÄ pasaules kara laikÄ, 17.10.1914., mobilizÄts Krievijas armijÄ, iedalÄ«ts 2. artilÄrijas jÄtnieku brigÄdes 2. divizionÄ. 02.ā04.1915. izgÄja mÄcÄ«bu komandas apmÄcÄ«bu kursu, paaugstinÄts par bombardieri (jefreitoram atbilstoÅ”a pakÄpe artilÄrijas daļÄs), paaugstinÄts par jaunÄko unteroficieri. 10.1916. pÄc paÅ”a vÄlÄÅ”anÄs iedalÄ«ts 3. kÄjnieku rezerves bataljonÄ PÄterhofÄ komandÄÅ”anai uz praporÅ”Äiku skolu. PÄc skolas beigÅ”anas no 23.01.1916. ā virsnieks (praporÅ”Äiks) 198. kÄjnieku rezerves bataljonÄ KolomnÄ, Maskavas guberÅÄ. 03.1916. pÄc paÅ”a vÄlÄÅ”anÄs pÄrcelts uz LatvieÅ”u strÄlnieku rezerves bataljona 2. rotu TÄrbatÄ (mÅ«sdienÄs Tartu IgaunijÄ), no 09.1916. ā MujÄnos VidzemÄ, jaunÄkais virsnieks. PÄc atgrieÅ”anÄs no ložmetÄju kursiem ā jaunÄkais virsnieks pulka ložmetÄju rotÄ. 12.1916. bataljons pÄrdÄvÄts par pulku. 23.02.1917. pÄc paÅ”a vÄlÄÅ”anÄs pÄrcelts uz 4. Vidzemes latvieÅ”u strÄlnieku pulku frontÄ, ložmetÄju rotas jaunÄkais virsnieks. 24.03.1917. izvirzÄ«ts paaugstinÄÅ”anai par podporuÄiku (pavÄli nepaspÄja izdot). 09.1917. piedalÄ«jÄs RÄ«gas aizstÄvÄÅ”anas kaujÄs pie Ķekavas, pÄc tam ā pie Juglas upes, Siguldas, LÄ«gatnes. PÄc lielinieku apvÄrsuma 11.1917. ievÄlÄts par ložmetÄju rotas 3. posma komandieri, no 18.01.1918. ā ložmetÄju komandas priekÅ”nieka palÄ«gs. 20.02.1918., ienÄkot VÄcijas armijai, palika VidzemÄ, AlÅ«ksnÄ. VÄlÄk dzÄ«voja pie vecÄkiem Codes pagasta Maleniekos. 10.01.1919., ienÄkot Sarkanajai armijai, atstÄja mÄjas un devÄs uz RÄ«gu. 20.03.1919. RÄ«gÄ mobilizÄts Padomju Latvijas armijÄ, no 24.03. ā 4. Padomju Latvijas strÄlnieku pulka ložmetÄju rotas posma komandieris. 06.05.1919. dezertÄja, dzÄ«voja CÄsu apkÄrtnÄ.
PÄc frontes pÄrieÅ”anas no 01.06.1919. ā Latvijas Pagaidu valdÄ«bas bruÅotajos spÄkos (leitnants), dienÄja 1. latvieÅ”u atseviŔķÄs brigÄdes 2. CÄsu bataljonÄ, no 25.08. ā sakaru virsnieks. 30.08.1919. bataljona sastÄvÄ iedalÄ«ts 2. Ventspils kÄjnieku pulkÄ, 2. bataljona ložmetÄju rotas jaunÄkais virsnieks, no 27.09. ā 1. bataljona ložmetÄju rotas komandieris. No 01.1920. piedalÄ«jÄs Latgales atbrÄ«voÅ”anas kaujÄs. PÄc bataljonu ložmetÄju rotu izformÄÅ”anas 24.01.1920. iecelts par pulka ložmetÄju rotas komandieri, 27.02.1920. pÄc atkÄrtotas ložmetÄju rotu reformÄÅ”anas ā atkal par 1. bataljona ložmetÄju rotas komandieri ar uzdevumu to saformÄt. Virsleitnants (01.04.1920.; par kaujas nopelniem). PÄc NeatkarÄ«bas kara pulks no Latgales frontes pÄrvietots uz LiepÄjas garnizonu. 23.02.1921. iecelts par pulka ložmetÄju rotas vada komandieri. Kapteinis (08.04.1921.; par kaujas nopelniem 20.01.1920. Latgales frontÄ). No 08.06.1921. pulka mÄ«nmetÄju komandas priekÅ”nieks, no 18.09.1921. ā pulka ložmetÄju rotas komandieris, no 01.06.1922. ā 1. bataljona ložmetÄju komandas priekÅ”nieks (29.11.1922. komanda pÄrdÄvÄta par rotu; tÄs komandieris). 12.11.ā04.12.1925. piekomandÄts Kurzemes artilÄrijas pulkam iepazÄ«Å”anÄs nolÅ«kÄ ar artilÄrijas netieÅ”o Å”auÅ”anu. MÄcÄ«bas ÄehoslovÄkijas Kara akadÄmijÄ noslÄdzot, 05.08.1930. pÄrvietots uz Armijas Å”tÄba OperatÄ«vo daļu, 15.09. iecelts par II (Statistikas) nodaļas priekÅ”nieku. Pulkvedis-leitnants (18.11.1930.). 22.02.1934. iecelts par AugstÄko militÄro kursu grupas vadÄ«tÄju, 01.08.1935. ā AugstÄkÄs kara skolas kara zinÄ«bu pasniedzÄju. 15.ā21.06.1936. atradÄs komandÄjumÄ LietuvÄ. Lai iegÅ«tu bataljona komandÄÅ”anas cenzu, 02.02.1937. piekomandÄts 6. RÄ«gas kÄjnieku pulkam RÄ«gas garnizonÄ un 08.08.ā08.11.1938. ā Latgales divÄ«zijas pÄrvaldei PļaviÅÄs. Pulkvedis (11.11.1939.). 14.11.1939. iecelts par Kurzemes divÄ«zijas Å”tÄba priekÅ”nieku JelgavÄ. DarbojÄs Armijas virsnieku-mednieku biedrÄ«bÄ (RevÄ«zijas komisijas loceklis).
PÄc valsts okupÄcijas, 18.10.1940., atvaļinÄts āpiemÄrota amata trÅ«kuma dÄļ SarkanajÄ armijÄā. 03.1941. izceļoja uz VÄciju, no 05.1941. darbojÄs Latvju kareivju nacionÄlajÄ savienÄ«bÄ. VÄcu okupÄcijas laikÄ, 30.01.1942., atgriezÄs LatvijÄ; 01.1942.ā03.1943. bija personÄllietu referents paÅ”pÄrvaldes IekÅ”lietu Ä£enerÄldirekcijÄ. 07.04.1943. mobilizÄts LatvieÅ”u leÄ£ionÄ, no 15.06.1943. bija 4. latvieÅ”u (vÄlÄkÄ 33. grenadieru) pulka komandieris. No 12.1943. pulka sastÄvÄ piedalÄ«jÄs kaujÄs ar Sarkano armiju KrievijÄ, 15.07.1944. ievainots kÄjÄ, ÄrstÄjÄs slimnÄ«cÄ RÄ«gÄ, 08.1944. atgriezÄs MazstraupÄ novietotajÄ pulkÄ, divÄ«zijas sastÄvÄ pÄrvietots uz fronti VÄcijÄ, no 01.1945. piedalÄ«jÄs kaujÄs PomerÄnijÄ, pÄc tam Meklenburgas iecirknÄ«. 04.1945. BerlÄ«nes kauju laikÄ, nepakļaujoties vÄcu priekÅ”niecÄ«bas pavÄlÄm, seÅ”Äs diennaktÄ«s izveda divus pulka bataljonus uz Rietumiem, kur GiterglikÄ pie Elbas tie 27.04. padevÄs gÅ«stÄ Amerikas Savienoto Valstu (ASV) armijai. No 11.1945. atradÄs ZÄdelgemas karagÅ«stekÅu nometnÄ, no 06.01.1946. ā jaunizveidotÄs karavÄ«ru organizÄcijas āDaugavas Vanagiā pirmais priekÅ”nieks (vÄlÄk CentrÄlÄs valdes priekÅ”sÄdÄtÄjs). PÄc atbrÄ«voÅ”anas kopÄ ar Ä£imeni dzÄ«voja bÄgļu nometnÄ AugustdorfÄ, vÄlÄk MinsterÄ. 1948.ā1951. gadÄ bija LatvieÅ”u nacionÄlÄs padomes Prezidija loceklis, 1950. gadÄ ievÄlÄts par LatvieÅ”u nacionÄlÄs padomes LielbritÄnijÄ locekli (neizdevÄs iegÅ«t atļauju ieceļoÅ”anai valstÄ«). No 1951. gada ā LatvieÅ”u centrÄlÄs padomes LatvieÅ”u centrÄlÄs komitejas VÄcijÄ priekÅ”sÄdÄtÄjs. 1952. gadÄ piedalÄ«jÄs Latvijas atjaunoÅ”anas komitejas Eiropas centra izveidoÅ”anÄ, centra delegÄts, vicepriekÅ”sÄdÄtÄjs. No 1955. gada bija Pasaules brÄ«vo latvieÅ”u apvienÄ«bas (PBLA) priekÅ”sÄdÄtÄja vietnieks u. c. amatos.
V. Janums, pateicoties, pirmkÄrt, savai aktÄ«vajai karavÄ«ra karjerai PirmÄ pasaules kara, Latvijas NeatkarÄ«bas kara un OtrÄ pasaules kara laikÄ galvenokÄrt saistÄ«bÄ ar nepakļauÅ”anos vÄcu pavÄlÄm un ar pulka lielÄkÄs daļas izveÅ”anu uz Rietumiem nolÅ«kÄ nenonÄkt Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas, PSRS, gÅ«stÄ, otrkÄrt, politiskajai darbÄ«bai trimdÄ, treÅ”kÄrt, 2025. gadÄ izraisÄ«tajai politizÄtajai diskusijai par latvieÅ”u karavÄ«ru lomu VÄcijas bruÅotajos spÄkos OtrajÄ pasaules karÄ, ir viens no vÄsturÄ pazÄ«stamÄkajiem augstÄkajiem Latvijas armijas virsniekiem un karavÄ«riem kopumÄ. BÅ«dams ar PirmÄ pasaules kara latvieÅ”u strÄlnieku un NeatkarÄ«bas kara kaujas pieredzi, V. Janums starpkaru periodÄ mÄrÄ·tiecÄ«gi veidoja militÄro karjeru Latvijas armijas kÄjnieku daļÄs, bet pÄc ÄehoslovÄkijas Kara akadÄmijas beigÅ”anas bija viens no jaunÄkÄs paaudzes vadoÅ”ajiem virsniekiem, kuram tika uzticÄti atbildÄ«gi amati AugstÄkajÄ kara skolÄ un visbeidzot ā Kurzemes divÄ«zijas Å”tÄbÄ. PÄc valsts neatkarÄ«bas iznÄ«cinÄÅ”anas izmantoja iespÄju izceļot uz VÄciju, kur kopÄ ar Aleksandru Plensneru un citiem iesaistÄ«jÄs mÄÄ£inÄjumos atjaunot valstiskumu sadarbÄ«bÄ ar VÄcijas militÄrÄs izlÅ«koÅ”anas iestÄdÄm, turpinot to arÄ« pÄc atgrieÅ”anÄs vÄcu okupÄtajÄ LatvijÄ. 1943.ā1945. gadÄ sekmÄ«gi komandÄja LatvieÅ”u leÄ£iona pulku, demonstrÄjot militÄrÄs dotÄ«bas.
Par kaujas nopelniem Krievijas armijas latvieÅ”u strÄlnieku vienÄ«bÄs V. Janums apbalvots ar SvÄtÄ StaÅislava ordeni (III Ŕķira, ar ŔķÄpiem), SvÄtÄ Jura krustu (IV Ŕķira, virsniekiem paredzÄtÄ apbalvojuma versija); par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijÄ ā ar Triju ZvaigžÅu ordeni (IV Ŕķira; V Ŕķira), Viestura ordeni (III Ŕķira, ar ŔķÄpiem); par kaujas nopelniem VÄcijas armijÄ ā ar Dzelzs krustu (I Ŕķira; II Ŕķira), VÄcu krustu zeltÄ; par nopelniem trimdas sabiedriski politiskajÄ dzÄ«vÄ ā ar āDaugavas Vanaguā nozÄ«mi zeltÄ, 1970. gadÄ pieŔķirta PBLA Tautas balva.
1974. gadÄ nodibinÄts Pulkveža Viļa Januma fonds latviskas izglÄ«tÄ«bas un jaunatnes paÅ”darbÄ«bas veicinÄÅ”anai. PÄc V. Januma nÄves āDaugavas Vanaguā CentrÄlÄ valde neregulÄri rÄ«koja piemiÅas pasÄkumus. PÄc Latvijas neatkarÄ«bas atgÅ«Å”anas tÄva V. Januma, mÄtes L. Janumas un brÄļa L. Januma lietas RÄ«gas vÄstures un kuÄ£niecÄ«bas muzejam dÄvinÄjusi V. Januma. 2025. gada sÄkumÄ sabiedriskajÄ telpÄ izraisÄ«jÄs diskusija par Ogres pilsÄtas paÅ”valdÄ«bas ieceri pilsÄtas laukumÄ projektÄtajÄ piemineklÄ« ievietot V. Januma figÅ«ru ar LatvieÅ”u leÄ£iona vairodziÅu uz formastÄrpa (04.05.2025. atklÄts Ogres NeatkarÄ«bas laukums un BrÄ«vÄ«bas ceļa ekspozÄ«cija ar V. Janumu kÄ vienu no tÄliem). TÄs ietvaros 29.04.2025. Latvijas Kara muzejÄ tika rÄ«kots pasÄkums āLatvieÅ”u virsnieks starp vÄstures dzirnakmeÅiemā, kurÄ notika britu žurnÄlista un vÄsturnieka Vinsenta Hanta (Vincent Hunt) grÄmatas āBÄgÅ”ana no BerlÄ«nes: LatvieÅ”u 15. SS divÄ«zijas Januma kaujas grupas neticamais ceļojums 1945. gada aprÄ«lÄ«ā (Escape from Berlin: The Incredible Journey of the Latvian 15th SS Janums Battle Group April 1945) atvÄrÅ”ana un vÄsturnieku diskusija par latvieÅ”u virsnieku lomu, nozÄ«mi, motivÄciju un darbÄ«bu OtrÄ pasaules kara laikÄ.
2. Ventspils kÄjnieku pulka kapteinis Vilis Janums. PrÄga, 1928. gads.
Viļa Januma Ä£imene. No labÄs: Vilis Janums, meita Velta, kundze LÄ«na Januma un dÄls Linards. RÄ«ga, 1944. gads.
4. Vidzemes latvieÅ”u strÄlnieku pulka virsnieki. SÄž no kreisÄs: leitnants GraudiÅÅ”, virsleitnants ZariÅÅ”, leitnants KadiÄ·is, Å”tÄba-kapteinis Zvirbulis. AizmugurÄ stÄv leitnants Vilis Janums. AlÅ«ksne, 1918. gada janvÄris.
2. Ventspils kÄjnieku pulka LožmetÄju rotas karavÄ«ru grupa, vidÅ« uz celma sÄž virsleitnants Vilis Janums. LiepÄja, 1921. gada aprÄ«lis.
Kapteinis Vilis Janums (no labÄs) ÄehoslovÄkijas kara akadÄmijÄ. PrÄgas tuvumÄ, 1929. gada septembris.
AugstÄkÄs kara skolas kursanti taktiskÄs mÄcÄ«bÄs CÄsu apkÄrtnÄ. TuvplÄnÄ pulkvežleitnants Vilis Janums. 1934. gads.
No kreisÄs: LatvieÅ”u leÄ£iona 15. divÄ«zijas 33. pulka komandieris pulkvedis Vilis Janums, Ä£enerÄlis RÅ«dolfs Bangerskis un 15. divÄ«zijas kÄjnieku priekÅ”nieks virspulkvedis Arturs Silgailis. Bardovo-Kudeveras pozÄ«cijas, 1944. gada jÅ«nijs.
LatvieÅ”u leÄ£iona 15. divÄ«zijas 33. pulka komandieris pulkvedis Vilis Janums apbalvo savus vÄ«rus Kalpinas muiÅ¾Ä VÄcijÄ. 25.03.1945.
LatvieÅ”u leÄ£iona 15. divÄ«zijas 33. pulks pÄrgÄjienÄ pie Meklenburgas. Pie koka stÄv pulkvedis Vilis Janums. 1945. gads.
LatvieÅ”u leÄ£iona 15. divÄ«zijas 33. pulka karavÄ«ri pirms padoÅ”anÄs gÅ«stÄ. VÄcija. 1945. gada aprīļa beigas.
33. grenadieru pulka karavÄ«ri pirms padoÅ”anÄs amerikÄÅu gÅ«stÄ pie Å vÄrinas. 1945. gada 2. maijs.
CentrÄ no kreisÄs: Daugavas Vanagu priekÅ”nieks Vilis Janums saÅem karogu no pulkveža ArvÄ«da KrÄ«pena. Augustdorfa, VÄcija, 1952. gada 2. vai 3. augusts.
No kreisÄs: majors Vilis HÄzners, plkvedis Vilis Janums un K. Gulbis pie ieejas bijuÅ”Äs ZÄdelgemas karagÅ«stekÅu nometnÄ. Beļģija, 1954. gads.
Pulkveža Viļa Januma un viÅa sievas LÄ«nas Janumas kaps LauheidÄ, VÄcijÄ. 1992. gads.
Äriks JÄkabsons "Vilis Janums". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/278005-Vilis-Janums (skatÄ«ts 07.11.2026)