Latvijas Universitātes bibliotēkas (LUB) Misiņa bibliotēka ir ir vēsturiska bibliotēka, kuras kodolu veido pazīstamā latviešu grāmatu krājēja Jāņa Misiņa 1925. gadā Rīgas pilsētai pārdotā grāmatu un preses izdevumu krātuve. Vēlākajos gados krājums izveidots par vienu no pilnīgākajām un apjomīgākajām Latvijas vēsturisko izdevumu un rokrakstu bibliotēkām, kuras fondos glabājas ievērojams skaits nozīmīgu un retu izdevumu. Mūsdienās vēsturiskā bibliotēka ir iekļauta LUB kā atsevišķa struktūrvienība.

Misiņa bibliotēkai gadu gaitā ir mainījušies nosaukumi: Jāņa Misiņa bibliotēka (1885–1925), Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēka (1925–1946), Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka (1946–1954), Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas J. Misiņa Latviešu literatūras nodaļa (1954–1992), Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēka (1992–30.09.2009.), Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēka (01.10.2009.–15.10.2024.), Latvijas Universitātes bibliotēkas Misiņa bibliotēka (kopš 16.10.2024.).

Misiņa bibliotēkas darbības pamatmērķis ir komplektēt un saglabāt:

• visus Latvijā izdotos iespieddarbus jebkurā valodā; iespieddarbus, kas uzrakstīti latviešu valodā un izdoti jebkurā pasaules vietā;
• iespieddarbus, kas uzrakstīti par Latviju un latviešiem jebkurā valodā un izdoti jebkurā pasaules vietā, arī latviešu autoru darbu tulkojumus svešvalodās;
• papildināt latviešu rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku, kultūras un sabiedrisko darbinieku u.c. rokrakstu krājumu, ko veido dažādi personīgie dokumenti, vēstules, manuskripti, fotogrāfijas, piemiņas lietas un citas personas un laikmeta liecības.

Misiņa bibliotēkas uzdevumi ir:

• nodrošināt lietotājus ar informācijas resursiem un pakalpojumiem, kas atbilstoši digitālo tehnoloģiju iespējām ir ātri un ērti pieejami ikvienam;
• attīstīt un sniegt lietotāju vajadzībām atbilstošus informācijas un pētniecības atbalsta pakalpojumus;
• sniegt atbalstu Latvijas Universitātes (LU) studiju un zinātniskās darbības procesiem;
• organizēt izstādes, publiskus pasākumus un veidot digitālus informācijas resursus u. c. bibliotēkas fiziskā krājuma izmantošanas veicināšanai.

Misiņa bibliotēka sniedz pakalpojumus bibliotēkas lietotājiem un nodrošina bibliotēkas pakalpojumu pieejamību. Misiņa bibliotēkā darbojas trīs lasītavas: Misiņa lasītava, Astrīdes un Ivara Ivasku lasītava un Visvalža Lāča lasītava.

Misiņa bibliotēka ir LUB struktūrvienība un ir pakļauta LUB direktoram un direktora vietniekam. Misiņa bibliotēkas funkcijas, vispārīgos darbības principus, tiesības un pienākumus nosaka Bibliotēku likums, Obligāto eksemplāru likums un citi Latvijas Republikas un LU normatīvie akti, kas attiecas uz LUB darbības jomām.

Misiņa bibliotēka ir dibināta 1885. gada 19. septembrī (pēc jaunā stila), kad Jānis Misiņš saņēma Vidzemes gubernatora atļauju atvērt bibliotēku Tirzas pagasta Krācēs. Krājumā ap šo laiku bija 782 dažāda satura grāmatas 500 sējumos (kopsējumos).

1892. gadā J. Misiņš bibliotēku un sietuvi pārcēla uz Lejasciemu (Valkas apriņķis). Lai papildinātu un uzturētu krājumu, 1906. gada pavasarī bibliotēku pārvietoja uz Rīgu, kur Kārļa ielā 27 (tagad 13. janvāra iela) viņš iekārtoja bibliotēku, grāmattirgotavu un sietuvi. 1919. gada sākumā bibliotēku izvietoja Skolas ielā 25. 1925. gada 7. decembrī tika parakstīts līgums starp J. Misiņu un Rīgas pilsētas valdi par bibliotēkas nodošanu Rīgas pilsētas īpašumā. Līgums noteica, ka J. Misiņš pārdod, atdod un nodod Rīgas pilsētai viņam piederošo privātbibliotēkas grāmatkrājumu, saņemot vienreizēju izmaksu 20 000 zelta latu apmērā, mūža renti 6000 zelta latu apmērā gadā un piecistabu dzīvokli jeb 200 latus mēnesī. Pēc J. Misiņa nāves mūža rente pusapmērā un trīsistabu dzīvoklis jeb 120 lati mēnesī jāsaņem J. Misiņa sievai Annai Misiņai līdz viņas nāvei. Līgumā iekļautie principiāla rakstura noteikumi paredzēja, ka bibliotēkai jābūt brīvbibliotēkai ar nosaukumu “Rīgas pilsētas J. Misiņa bibliotēka”, tā nav pievienojama kādai citai bibliotēkai, bet pienācīgi jāierīko kā zinātniski publiska bibliotēka pilsētas centrā ar ne mazāk kā vienu kopīgu lasāmu zāli, un, ja iespējams, bibliotēka jānodrošina ar visu Latvijā iznākošo iespieddarbu obligāto eksemplāru.

Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēku Torņa ielā 3 atklāja 1928. gada 2. martā. Bibliotēka kļuva par ievērojamu kultūras centru.

1940. gada augustā Latvijas okupācijas apstākļos Galvenā literatūras pārvalde piesūtīja bibliotēkai no fonda izņemamo grāmatu sarakstus, kam sekoja vairāki arī 1941. gadā. 1941. gada 3. aprīlī Misiņa bibliotēka kā zinātniska tipa bibliotēka ar 65 000 sējumiem no Rīgas pilsētas valdes pakļautības pārgāja LPSR Izglītības tautas komisariāta pārziņā. 1941.–1944. gadā Misiņa bibliotēka atradās Valsts (Zemes) bibliotēkas saimnieciskā pakļautībā. Padomju okupācijas, nacistiskās Vācijas okupācijas un kara gados, pateicoties K. Egles un visu darbinieku darbam, bibliotēkas krājumi palika neskarti un nosargāti no izvešanas uz Vāciju. 1945. gadā tika saņemti Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Ministru padome Literatūras un izdevniecību galvenās pārvaldes izdotie “novecojušo” izdevumu saraksti, kas prasīja izņemt gandrīz visu Latvijas Republikas laikā izdoto, izgriezt no grāmatām konkrētu autoru sarakstītus priekšvārdus, pēcvārdus utt. 1945. gada vasarā bibliotēku pārvietoja uz Skolas ielu 3, kurā Misiņa bibliotēka atradās līdz 1992. gadam.

1954. gada 5. februārī, kad LPSR Ministru padome izdeva rīkojumu apvienot Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēku un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālo bibliotēku, Misiņa bibliotēka ieguva oficiālo nosaukumu – LPSR ZA Fundamentālās bibliotēkas J. Misiņa Latviešu literatūras nodaļa. Saskaņā ar LPSR pastāvējušo bibliotēku kategoriju sistēmu, Misiņa bibliotēka no trešās kategorijas tika pielīdzināta bibliotēku otrajai kategorijai, un tika izveidots fondu sadalījums trīs atsevišķos fondos – arhīva, operatīvais un neprofilā literatūra svešvalodās. 1981. gadā Misiņa bibliotēka tika pielīdzināta bibliotēku pirmajai kategorijai.

1992. gadā, pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, reorganizējot Zinātņu akadēmiju, Fundamentālā bibliotēka kļuva par Latvijas Akadēmisko bibliotēku (LAB) un Misiņa bibliotēka kā atsevišķa struktūrvienība – bibliotēka bibliotēkā – Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēka.

Pēc LPSR Zinātņu akadēmijas lūguma institūts “Komunālprojekts” 1985. gadā veica ēkas Skolas ielā 3 apsekošanu un secināja, ka ēka pārslodzes dēļ atrodas kritiskā stāvoklī, un kapitālremonts neatrisinātu visas problēmas. Latvijas PSR radošo darbinieku savienību valžu plēnumā 1988. gada 3. novembrī izskanēja ierosinājums, ka vispiemērotākā ēka Misiņa bibliotēkai būtu Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) Partijas vēstures institūta jaunceltne Rūpniecības ielā 10. LPSR Zinātņu akadēmijas Prezidijs un partijas komiteja pieņēma lēmumu lūgt LKP CK, LPSR Ministru padomi un Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes Izpildkomiteju nodot Misiņa bibliotēkai Partijas vēstures arhīva jaunceļamo ēku.

1988. gada 19. decembrī LPSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas direktors Juris Kokts un bibliotēkas Partijas pirmorganizācijas sekretārs Ventis Vītols rakstīja vēstuli LKP CK pirmajam sekretāram Jānim Vagrim, Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam Vilnim Edvīnam Bresim un Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājam Alfrēdam Rubikam, vēstulei pievienojot LPSR Zinātņu akadēmijas Prezidija un partijas komitejas lēmumu. Plaši iesaistījās Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs Imants Ziedonis, akadēmiķi Jānis Kalniņš, Jānis Stradiņš un ļoti daudzi sabiedrības pārstāvji ar atbalsta vēstulēm un publikācijām. Pateicoties sabiedrības atbalstam, bibliotēka ieguva ēku Rūpniecības ielā 10, kur 1993. gada 8. martā sāka uzņemt lasītājus jaunās, plašās telpās. Misiņa bibliotēkas krājums bija izaudzis līdz 800 000 vienībām. 1994. gadā paralēli kartīšu katalogam bibliotēkā sāka izmantot tiešsaistes elektronisko katalogu.

2009. gada 1. oktobrī ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas Akadēmisko bibliotēku nodeva LU, un tās nosaukums kļuva Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka.

2024. gada 16. oktobrī LU iekšējās konsolidācijas procesā reorganizēja LUB un Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku un izveidoja jaunu LU iestādi – LUB. Misiņa bibliotēka kļuva par Latvijas Universitātes bibliotēkas Misiņa bibliotēku.

Sākotnēji visu krājumu pārvaldīja viens pats J. Misiņš, reizēm pieaicinot kādu palīgu, piemēram, Pēteri Ērmani. Sākot ar 1925. gadu, darbinieku skaits katru gadu mainījās, variējoties no 7 līdz 18. 2026. gada sākumā Misiņa bibliotēkā strādā 7 darbinieki. No darbiniekiem minami – K. Egle, Maija Redliha, Hermīne Vēvere, Milija Andersone, Elfrīda Boše, Elza Tomsone, Emīlija Tiltiņa, M. Laukgale, A. Zandmanis, Aina Zībiņa, Rudīte Preisa, Arta Poriete, A. Šmite, Elga Ļustika, Velga Kince, Maija Krekle, Dagnija Ivbule, Inguna Mīlgrāve, G. Jaunmuktāne, Vita Aišpure un daudzi citi, kuri bibliotēkā nostrādājuši garus gadus. 

2026. gada sākumā bibliotēkas grāmatu un periodikas krājums ir sadalīts arhīva un aktīvajā (agrāk – operatīvais) fondā. Arhīva fondā glabājas viens eksemplārs no katra iespieddarba (obligātais eksemplārs), kas paredzēts īpaši saudzīgai glabāšanai. To paredzēts izsniegt lietošanai lasītavā pētījumiem tikai gadījumā, ja otra eksemplāra nav. Aktīvajā fondā glabājas katra iespieddarba otrais vai trešais eksemplārs, kas paredzēts izsniegšanai arī mājas abonementā.

Misiņa bibliotēkas krājums no 782 grāmatām 500 sējumos (kopsējumos) 1890. gadā izaudzis līdz vairāk nekā 1,5 miljoniem grāmatu, periodisko izdevumu un sīkiespieddarbu un vairāk nekā vienu miljonu rokrakstu lielu krājumu (2025. gada 1. decembrī).

Jau ar 1932. gadu Misiņa bibliotēka sāka saņemt t. s. obligāto preses eksemplāru, t. i., pa vienam eksemplāram no visiem Latvijā iespiestajiem drukas izdevumiem. No 1959. gada septembra Misiņa bibliotēka sāka saņemt LPSR bezmaksas obligāto grāmatas eksemplāru. 50. gadu beigās starptautiskās grāmatu apmaiņas ceļā vai kā dāvinājumu Misiņa bibliotēka sāka saņemt ārzemēs izdotus iespieddarbus latviešu valodā, tie lielākoties nokļuva specfondā, bet 1987. gadā sākās specfonda pārskatīšana un pakāpeniska fondu sapludināšana. 2026. gada sākumā Misiņa bibliotēka saņem divus obligātos eksemplārus no katra Latvijā iespiestā drukas izdevuma.

Misiņa bibliotēkas krājumu veido grāmatas, periodiskie izdevumi (laikraksti, žurnāli un turpinājumizdevumi), sīkiespieddarbi un rokraksti. Starp retākajiem izdevumiem minami Georga Manceļa (Georg Manzel) “Latvietis” (Lettus, das ist Wortbuch..., 1637), Ernsta Glika (Johann Ernst Glück) latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevums (1689), Liborija Depkina (Liborius Depkin) “Jāņa Stakela gaudu dziesma” (1703), “Līvlandes zemes likumi” (Lieffländische Landes-Ordnungen, 1705), “Jauna un veca latviešu laiku un notikušu lietu grāmata” (1762–1798) u. c.; no žurnāliem – “Latviešu Ārste” (1768), “Latviska Gada grāmata” (1797–1798) u. c.; no laikrakstiem – “Latviešu Avīzes” (1822–1915) u. c.

Bibliotēkas krājumā sīkiespieddarbi ir izdalīti atsevišķi, tie ir – kalendāri, kuros maz teksta (kabatas, sienas, pārliekamie, noplēšamie, tabeļkalendāri), mācību u. c. iestāžu prospekti, mācību programmas, izstāžu katalogi, dažādu organizāciju un biedrību statūti, teātru un koncertu programmas, mākslinieku zīmētas afišas, pastkartes u. tml.

Rokrakstu krājumā glabājas vietējo un trimdas latviešu rakstnieku, valodnieku, literatūrzinātnieku, folkloristu, komponistu, skolotāju, mākslinieku, zinātnieku, kultūras un sabiedrisko darbinieku u. c. fondi, ko veido dažādi personīgie dokumenti, vēstules, manuskripti, piezīmes, fotogrāfijas, notis, grafikas darbi, piemiņas lietas un citas personas un laikmeta liecības. Vecākā rokrakstu kolekcija iegūta no Latviešu draugu biedrības materiāliem, tajā ietilpst senu latviešu grāmatu un vārdnīcu manuskripti, to noraksti un citi materiāli vācu, latīņu un latviešu valodā no 17., 18. un 19. gs. Pie lielākajiem rokrakstu fondiem minami Latviešu draugu biedrības, K. Egles, J. Misiņa, Teodora Zeiferta, Matīsa Kaudzītes, Reiņa Kaudzītes, Anša Gulbja, Alfrēda Gobas, Artūra Ozola, Alfrēda Bīlmaņa, Jāņa Andrupa, Pētera Aigara, Ulda Ģērmaņa, Jāņa Liepiņa, Jura Soikana, Eduarda Berklava, Veltas Tomas, Mildas Grīnfeldes, Sigizmunda Timšāna, Mavrika Vulfsona, Astrīdes Ivaskas, I. Ziedoņa un daudzi citi fondi.

Par godu Misiņa bibliotēkas 100. gadadienai mākslinieks Juris Riņķis radīja grāmatzīmi un piemiņas plakātu, mākslinieks Gunārs Strupulis – piemiņas medaļu.