Latvijas armijas kara ierēdnis Fricis Boršteins ilgstoši dienēja Latvijas armijā, pildot administratīvus un saimnieciskus pienākumus, 1933.‒1934. gadā īslaicīgi pildīja Kara muzeja pārziņa amatu.

Dzimis kalpa Jāņa un Lavīzes (dzimusi Turka) Buršmaņu ģimenē. Kristīts Kursīšu luterāņu draudzē. 20. gadu sākumā deklarēja savu piederību Saldus un Ezeres pagastam, 1946. gadā – Sātiņu pagastam (ticams, ka ģimene mainīja dzīvesvietas saistībā ar darba devēja maiņu). 09.1907.‒07.1912. mācījās un beidza Kursīšu Izglītības ministrijas skolu, mācījās un beidza Saldus pilsētas elementārskolu. 15.05.1920. Latvijas armijas virspavēlnieka štābā izturēja zināšanu pārbaudījumu, iegūstot tiesības tikt paaugstinātam par kara laika ierēdni. 08.1924.‒06.1925. mācījās un beidza Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības vakara pieaugušo vidusskolu, 09.1925.‒05.1932. studēja tautsaimniecību Latvijas Universitātē (studijas nebeidza). No 1930. gada rudens līdz 1931. gada jūnijam mācījās un beidza armijas administratīvo virsnieku kursus.

26.12.1922. precējies ar pasta ierēdni Ernu Upenieci, meita Vija Ilga (precējusies Vilka).

Pirmā pasaules kara laikā 28.05.1915. Ventspilī mobilizēts Krievijas armijā. Nosūtīts uz Maskavu, kur 10.06.1915. iedalīts 1. rezerves telegrāfa bataljonā, telegrāfa-telefonu instruktoru mācību klasē. Pēc apmācības noslēguma 05.12.1915. komandēts uz Tiflisu (tagad Tbilisi Gruzijā), no turienes – uz Aleksandropoli (tagad Gjumri Armēnijā), tur 28.12. iedalīts 1. rezerves sakaru bataljona telegrāfa rotā, nodaļas komandieris un matemātikas pasniedzējs sapieru mācību klasē. 14.01.1916. paaugstināts par jefreitoru, 14.02.1916. – par jaunāko unteroficieri. Pēc paša lūguma nosūtīts uz aktīvo armiju un 14.07.1916. iedalīts 5. Kaukāza sapieru bataljona 5. telegrāfa rotā. 14.08.1916. paaugstināts par vecāko unteroficieri un iecelts par feldfēbeļa vietas izpildītāju. Kaujās ar turkiem divas reizes ievainots. 28.05.1917. saistībā ar gūto ievainojumu sekām iecelts par 5. telegrāfa rotas rakstvedi, bet 14.06.1917. pārvietots tādā pašā amatā uz 5. Kaukāza sapieru bataljona kanceleju, 14.07. apstiprināts par bataljona saimniecības daļas vecāko rakstvedi. 18.09.1917. saslimšanas dēļ evakuēts uz hospitāli Trapezundā (tagad Trabzona Turcijā), no turienes uz Batumi, kur 13.12.1917. ārstu komisija piešķīra divu mēnešu atvaļinājumu veselības uzlabošanai. Karaspēka daļā neatgriezās saistībā ar vispārēju armijas sabrukumu lielinieku režīma apstākļos. Dzīvoja Padomju Krievijā, no kuras Latvijā atgriezās 20.03.1919. un uzreiz tika mobilizēts Padomju Latvijas armijā, 01.04.1919. iedalīts 10. Padomju Latvijas strēlnieku pulkā, 5. rotas rakstvedis. Pēc armijas atkāpšanās no Rīgas 28.05.1919. pie Cēsīm dezertēja un pārgāja frontes līniju. Saslimis un līdz 10.06.1919. palika Raunas pagastā.

Pēc izveseļošanās 14.06.1919. brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Ziemeļlatvijas brigādes Raunas iecirkņa komandantūrā, vecākais rakstvedis. 20.06.‒01.07.1919. piedalījies kaujās ar vācu landesvēra un Dzelzs divīzijas vienībām Cēsu kaujās (mobilizācijas organizācija Raunas pagastā, dokumentācijas izglābšana, atkāpjoties no Raunas). 01.07.1919. pārvietots vecākā rakstveža amatā uz Cēsu komandantūru, 15.08.1919. – uz Augškurzemes rajona komandantūras Inspekcijas daļu Jelgavā (08.1919. komandantūra konfliktēja ar pilsētā esošajiem vācu karavīriem, pēc tam evakuējās uz Rīgu, Jelgavā atgriežoties pēc Pāvela Bermonta (Павел Рафаилович Бермондт-Авалов) armijas padzīšanas 11.1919). 15.06.1920. Augškurzemes rajona komandantūra pārdēvēta par Vidzemes-Zemgales rajona komandantūru, 01.07.1920. paaugstināts par kara laika ierēdni, 01.08. iecelts par komandantūras darbvedi. 01.11.1920. pārvietots dienestā uz Instruktoru bataljonu, no 16.12.1920. bataljona saimniecības daļas darbvedis, no 21.06.1921. arī bataljona saimniecības priekšnieks, atstājot darbveža amatā. 10.02.1922. bataljona izformēšanas dēļ atkomandēts uz Galvenā štāba virsnieku papildi (rezervi), 25.02.1922. iedalīts Aviācijas divizionā, no 01.03.1922. diviziona saimniecības nozares darbvedis. 1922. gada sākumā pārdēvēts par VI šķiras kara ierēdni, 07.1922. paaugstināts par V šķiras kara ierēdni. 10.08.1922. iecelts par Galvenā štāba Administratīvās daļas saimniecības nodaļas darbvedi (21.09.1929. Galvenais štābs pārdēvēts par Armijas štābu). IV šķiras kara ierēdnis (21.06.1926.). 10.08.‒16.09.1929., 05.07.‒11.08.1930. Latvijas Kara muzeja pārziņa amata pagaidu izpildītājs. 22.02.1932. pārdēvēts par administratīvo virsleitnantu, 17.11.1933. – paaugstināts par administratīvo kapteini-leitnantu. 19.12.1933.‒17.04.1934. Latvijas Kara muzeja pārziņa amata pagaidu izpildītājs. 15.09.1934.‒28.04.1936. arī Armijas štāba bibliotēkas pārzinis, neatbrīvojot no tiešajiem darbveža pienākumiem. 01.04.1936. Armijas štāba Administratīvā daļa pārdēvēta par Ierindas daļu. 08.09.1937. pēc paša vēlēšanās atvaļināts no armijas ar tiesībām valkāt karavīra ietērpu. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā līdz 1944. gadam nodarbojās ar dārzkopību. Darbojās studentu korporācijā Tervetia.

1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1944.‒1945. gadā bijis strādnieks. Pēc kara ar ģimeni dzīvoja Vircburgas bēgļu nometnēs. 08.1949. izceļoja uz ASV, dzīvoja Pensilvānijas pavalstī, strādāja par mašīnu operatoru uzņēmumā DeWalt Company. Miris slimnīcā pēc īsas slimības.

Pēc Latvijas Kara muzeja pārziņa Eduarda Jansona negaidītās nāves Armijas štāba administratīvais virsnieks F. Boršteins tika uz četriem mēnešiem piekomandēts Latvijas Kara muzejam viņa pienākumu pagaidu izpildīšanai līdz jaunā muzeja pārziņa iecelšanai. F. Boršteins jau iepriekš bija aizvietojis E. Jansonu viņa prombūtnes laikā, tādējādi kopumā F. Boršteins pildīja muzeja pārziņa pienākumus apmēram pusgadu. Ievērojot E. Jansona ilglaicīgā darbā muzejā ieviesto kārtību, F. Boršteins vadīja muzeju savas administrēšanas laikā, turpinot arī starptautisko sadarbību.

Par nopelniem Pirmā pasaules kara kaujās ar Osmaņu impērijas armiju apbalvots ar Krievijas Svētā Jura krustiem (III, IV šķira), par dienesta nopelniem Latvijas armijā ‒ ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira), Beļģijas Leopolda II ordeni (V šķira).