Raimonds Neimanis bijis daudzpusīgs latviešu sportists, kurš ar panākumiem spēlēja bendiju, hokeju, futbolu; bijis viens no labākajiem Latvijas bendija vārtsargiem 20. gs. 30. gados.

Dzimis ostas velkoņu kapteiņa Johana Augusta Neimaņa un mājsaimnieces Emīlijas Karolīnes Neimanes (dz. Girgensone) ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar māti un māsu atradās bēgļu gaitās Krievijas Impērijas Tālajos Austrumos – Blagoveščenskā (tagad – Amūras apgabalā, Krievijā). 20. gs. 20. gadu sākumā R. Neimanis atgriezās Latvijā.

Mācījās Rīgas pilsētas 3. pamatskolā, pēc tam – 1927.–1931. gadā – Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. 1933.–1944. gadā (ar pārtraukumiem) studēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļā. Studentu korporācijas “Beveronija” biedrs.

No 1935. gada dienēja obligātajā karadienestā Latvijas armijā, 6. Rīgas kājnieku pulkā; pabeidza instruktoru rotas kursu un virsnieka vietnieku kursus. 30. gados strādāja par ierēdni Valsts Elektrotehniskās fabrikas (VEF) kantorī.

Jau tikko sācis aktīva sportista gaitas, 20. gs. 30. gadu sākumā kļuva par vienu no labākajiem bendija vārtsargiem Latvijā. 1930./1931. gadā sezonā preses sporta apskatos slavēts kā jaunais Rīgas Futbola kluba (RFK) bendija komandas vārtsargs. Turpmākajās divās sezonās kļuva par Latvijas bendija meistaru jeb čempionu Rīgas Latvijas Sporta biedrības (LSB) komandas sastāvā (1931/1932, 1932/1933).

R. Neimanis bija Latvijas bendija izlases kandidāts un rezerves vārtsargs; spēlēja Rīgas bendija izlasē. Pēc 1932./1933. gada sezonas valsts meistarsacīkstes bendijā pārstāja aizvadīt, tā vietu pilnībā ieņēma hokejs, un R. Neimanis sporta gaitās pilnībā pārorientējās uz hokeju un futbolu. Kad padomju okupācijas laikā atsāka aizvadīt bendija sacensības, 1940./1941. gada sezonas Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) bendija čempionātā R. Neimanis startēja VEF komandas sastāvā.

Jau līdztekus bendijam R. Neimanis piedalījās hokeja sacensībās. Ne mazāk kā trīs sezonas sargāja LSB hokeja komandas vārtus (1932/1933–1934/1935). Hokejā īpaši veiksmīga R. Neimanim bija 1933./1934. gada sezona, kuras gaitā viņš bija iekļauts Latvijas hokeja izlases kandidātu sarakstā un saņēma sporta preses atzinīgu novērtējumu. Turklāt šīs sezonas noslēgumā R. Neimanis kā otrais vārtsargs tika iekļauts “kombinētās” komandas (nosacīti – izlases) sastāvā. Bija viens no četriem labākajiem hokeja vārtsargiem valstī, kurš 1935. gada rudenī kandidēja dalībai 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, taču dalību hokeja sacensībās pārtrauca.

20. gs. 30.–40. gados spēlēja futbolu dažādās pozīcijās, biežāk kā centra uzbrucējs un vārtsargs. Latvijā notikušajos futbola turnīros startēja Rīgas vienībās RFK, “Universitātes sports” (US), LSB un VEF. Valsts futbola meistarsacīkstēs no LSB uz VEF pārreģistrējās 1936. gada beigās, taču jau iepriekš ierēdņu sporta turnīros spēlēja VEF futbola vienībā. 1944. gadā saņēma apbalvojumu kā ilggadējs VEF futbola komandas spēlētājs. 20. gs. 30. gados studentu korporāciju futbola turnīros startēja “Beveronijas” komandā.

R. Neimanis piedalījās arī citu sporta veidu sacensībās, t. sk. startēja LSB basketbola un handbola komandu sastāvā. Pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitās un trimdā spēlēja basketbolu, handbolu, volejbolu, galda tenisu.

1944. gada februārī iesaukts Latviešu leģionā; mobilizācijas datums – 22.02.1944. Kļuva par virsnieka vietnieku 3. robežapsardzības pulkā. 1944. gada augustā frontē Vidzemē ievainots un septembrī izvests uz Vāciju. Līdz 1945. gada janvārim hospitālī Glogavā (tagad – Glogova Polijā). Turpmāk līdz kara beigām militāro vienību sastāvā Dancigā (tagad – Gdaņska Polijā), Berentā (tagad – Koscežina Polijā) u. c., kā arī Dānijas teritorijā – Kopenhāgenā un Korsērā. Pēdējā dienesta vienība – 15. divīzijas Veselības atjaunošanas rota.

Pēc kara nonāca karagūstekņu nometnēs Dānijā, Rietumvācijā, Beļģijā, t. sk. Neiengammē (pie Hamburgas, Rietumvācijā) un Zedelgemā (pie Ostendes, Beļģijā). 1946. gada martā atbrīvots no karagūstekņu nometnes; turpmāk dažādās bēgļu nometnēs Rietumvācijā. 20. gs. 40. gadu otrajā pusē izceļoja uz Lielbritāniju, dzīvoja Bredfordā. 50. gados pārcēlās uz Kanādu, kur līdz pat aiziešanai pensijā 1978. gadā strādāja mazumtirdzniecības uzņēmumā “Hudsons’s Bay Company” (HBC).