Pirmais latviešu tautības profesionālas oriģinālmūzikas komponists. Dziesmas “Dievs, svētī Latviju” – sākumā tautas himnas, vēlāk Latvijas valsts himnas – vārdu un mūzikas autors. Jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks un viens no nacionālās atmodas ievadītājiem, spilgts publicists – aizstāvējis latviešu tautas godu un tiesības, izceldams nacionālās īpatnības.

Vectēvs Tenis, Brāļu draudzes aktīvists, bija namdaris, tāpēc uzvārdu došanā amata nosaukums vāciskots par uzvārdu Baumann (no vācu bauen 'celt', 'būvēt'). Tēvs Jākobs, māte lībiete, dzimusi Anne Feldmane. Ģimene no 1836. gada dzīvojusi Limbažu tuvumā – nomnieki Pilsmuižas Lemškalnos. Te uzaudzis Baumaņu Kārlis, sestais dēls 12 bērnu ģimenē, citu vidū visspilgtāk paudis garīgās intereses.

Mācījās Limbažu draudzesskolā (1846–1848), pilsētas vācu elementārskolā (1848–1850), Limbažu apriņķskolā (1850–1852). 1853. gadā iestājās Vidzemes Skolotāju seminārā Valkā, ko teicami absolvēja (1856). Īsu laiku bija skolotāja palīgs Valmieras draudzesskolā. Nodoms iestāties Tērbatas Universitātē (tagad Tartu Universitāte, Tartu Ülikool), neīstenojās, un 1858. gadā Baumaņu Kārlis devās uz Pēterburgu. Tur ieguva mājskolotāja diplomu, strādāja Svētās Annas bāriņu namā un Svētās Annas skolā (1858–1859). Mājskolotāja vieta augsta Tautas apgaismošanas ministrijas ierēdņa Nikolaja Rēbindera (Николай Ребиндер) ģimenē (1859–1860) pavēra iespēju pašizglītībai plašajā mājas bibliotēkā un sakarus ar Pēterburgas izglītības darbinieku eliti. 1860. gadā Baumaņu Kārlis ieguva ģimnāzijas skolotāja tiesības, ap 1865. gadu uzsāka privātas klavierspēles studijas pie konservatorijas profesora Franča Černija (Franz Czerny), apguva mūzikas teoriju pie V. Tomasa, kā arī kompozīciju pie čehu diriģenta un komponista Voiteha Hlavāča (Voitӗch Hlaváč), kurš iepazīstināja arī ar čehu tautasdziesmām un nacionālajiem centieniem.

Labi atalgotais vācu valodas, zīmēšanas u. c. priekšmetu skolotāja darbs prestižās Pēterburgas mācību iestādēs – 22 gadi elitārajā Reformātu skolā (no 1860. gada), Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā (Смольный институт благородных девиц, no 1870. gada) un citur – nodrošināja labu materiālo un sabiedrisko stāvokli. Viņa plašais dzīvoklis 60. un 70. gados bija radikālās latviešu inteliģences pulcēšanās un diskusiju vieta, iebraukušo latviešu salons un pajumte. Tur tikušies Baumaņu Kārļa tuvākie domubiedri Auseklis, Kažoku Dāvis, Jurjānu Andrejs – satīrisko krājumu “Dunduri” (1875–79) veidotāji, un viņu vidū arī šo krājumu izdevējs Pēteris Gūtmanis, kā arī līdzstrādnieks un finansētājs Baumaņu Kārlis. “Dunduri” turpināja “Pēterburgas Avīžu”, kuru līdzstrādnieks Baumaņu Kārlis bija pirms tam, satīras tradīcijas, vērsās pret “kaunīgajiem latviešiem”, popularizēja jēdzienu “kārklu vācietis”, šaustīja t. s. bizmaņus – konservatīvos aristokrātus, kuri aizgājušo laiku vārdā joprojām nēsāja parūku ar bizi. “Dunduru” turpinājums bija Baumaņu Kārļa satīriskā, cenzūras aizliegtā luga “No tumsības caur dūmiem pie gaismas”.

1860./70. gadu mijā Baumaņu Kārlis sāka veidot latviešu tautasdziesmu apdares (to kopskaits ap 50), kā arī oriģināldziesmas, un līdz 1875. gadam tapušas gandrīz visas kompozīcijas (visvairāk ar Ausekļa vārdiem). Viņš kļuva par Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas locekli (1870–1871) un runasvīru (1871–1873). Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku (1873) repertuāram Baumaņu Kārlis iesūtīja dziesmas no sava krājuma “Līgo”, no tām programmā tika uzņemtas “Daugavas zvejnieku dziesma” (F. Brīvzemnieks) un “Tēvijas dziesma” (Lapas Mārtiņš), bet “Dievs, svētī Latviju” cenzūras dēļ izskanēja tikai svētku atklāšanas aktā. Tomēr tika uztverta kā tautas himna.

Uzskatīdams, ka Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku goda mielastā notikusi latviešu tautasdziesmu noniecināšana, Baumaņu Kārlis 1873. gadā Pēterburgā komponēja un izdeva publicistisku duetu “Latvju tautas dziesmu liktens”, kurā asiem vārdiem apsūdzēja vācbaltiešu ideologus latviešu garamantu vajāšanā. Šis skaņdarbs, kā arī Baumaņu Kārļa kritika par svešu melodiju iekļaušanu Jāņa Cimzes “Dziesmu rotas” latviešu tautasdziesmu daļā izraisīja idejisko pretinieku asus uzbrukumus dziesmu krājumam “Līgo” (tā izdevums pēc Krievijas Iekšlietu ministrijas pavēles un gubernatora rīkojuma tika konfiscēts un Daugavmalā publiski sadedzināts), kā arī gadu ilgu ļoti asu polemiku laikrakstos jautājumā, vai latviešiem ir savas tautasdziesmas un vai latvieši ir tauta, – polemiku, kas izvērtās par vācbaltiešu konservatīvo aprindu un jaunlatviešu principiālu ideoloģisku cīņu. Šaurākā nozīmē šī polemika stimulēja latviešu folkloristikas veidošanos.

Baumaņu Kārļa pāri par 200 dziesmas ar tautas atmodas dzejnieku un paša vārdiem pieder pie tautiskā romantisma, taču arī sniedzās pāri tā ietvariem. Tās idealizē latvju senatni, bet asi izceļ arī sociāli kritisko tematiku, vēršas pret Baltijas baronu ideoloģiju un tās latviešu līdzskrējējiem, aicina cienīt dzimto valodu, tiekties pēc izglītības.

Viņa kompozīcijas iznāca paša finansētos izdevumos Pēterburgā: kora un solo dziesmu krājums trīs burtnīcās “Austra” (1874), vīru kora dziesmu krājums “Līgo” (1. daļa, 1874), četru kordziesmu burtnīca Ata Kronvalda piemiņai Mortuos plango (1875). Nepublicēts palika kopā ar Ausekli darinātais vokālo ansambļu krājums “Dziesmu vītols” trīs burtnīcās (1877) un “Līgo” otrā daļa.

Jaunlatviešu kustības pretinieku denuncēts un priekšlaicīgi pensionēts, Baumaņu Kārlis 1882. gadā pārcēlās uz dzīvi Limbažos, bija viens no turienes Saviesīgās biedrības dibinātājiem (1884), bibliotēkas izveidotājiem, izglītojošu un muzikālu vakaru rīkotājiem (1886–1899), izdevis Īsto Baltijas kalendāru ar savām apcerēm un kuplejām. Pieredzējis 1905. gada revolūcijas manifestantus dziedam viņa “Dievs, svētī Latviju”.

Baumaņu Kārlis licis pamatus latviešu oriģinālmūzikai. Bijis pirmais latviešu solo un kora dziesmu autors. Par spīti formas trūkumiem tās bijušas publicistiski aktuālas un ierosinošas. Laika pārbaudi izturējušas “Tēvijas dziesma” (Lapas Mārtiņš), “Daugavas zvejnieku dziesma” (Fricis Brīvzemnieks), “Latviski lai atskan dziesmas” (Lapas Mārtiņš), kā arī it sevišķi “Trimpula” (“Kā Daugava vaida”, Auseklis), kas savulaik folklorizējusies, tās melodija kā zīme izmantota latviešu simfoniskajā mūzikā. Lai arī daudzas dziesmas tehniski nepilnīgas, Ādolfs Alunāns teicis, ka to mūzika, pavadīdama dedzīgu tautisku tekstu, ir iepotējusi daža latvieša sirdī neizdzēšamu mīlestību uz savu tautu un tēviju.

Baumaņu Kārļa darbība un publicistika patriotiski iedvesmojusi vairākas paaudzes. Par izcilo pedagoģisko darbību Pēterburgā saņēmis Svētās Annas ordeni (Императорский орден Святой Анны), III šķira, un Svētā Staņislava ordeni (poļu Order Świętego Stanisława, krievu Императорский и Царский Орден Святого Станислава), II šķira. Atklāts kapa piemineklis Limbažu Jūras ielas kapos (tēlnieks Gustavs Šķilters, 1920), piemiņas zīme pie dzimtajiem “Indriķiem” (tēlnieks Vilnis Titāns, 1988), piemineklis Limbažu centrā, Baumaņu Kārļa laukumā (tēlnieki Zigrīda Rapa un Juris Rapa, 1998), ar piemiņas zīmi papildināta Dziesmu svētku memoriālā siena Rīgā Viesturdārzā (tēlnieks Jānis Strupulis, 2003). Limbažos bijušais Tirgus laukums pārdēvēts Baumaņu Kārļa vārdā (1935).

CD*, Latvijas Republikas valsts himna “Dievs, svētī Latviju!” = The national anthem of the Republic of Latvia “God, bless Latvia!” Atskaņojuma veidi: simfoniskais orķestris, in B (2:03); simfoniskais orķestris un koris, in B (2:11): simfoniskais orķestris un koris, in F (2:03); pūtēju orķestris, in B (2:03); pūtēju orķestris un koris, in F (2:12); jauktais koris, in B (1:55); sieviešu koris, in B (1:55); vīru koris, in B (1:55); vienbalsīgs koris (1:48); klavieres, in B(1:48); klavieres un koris, in B (2:01); klavieres un koris, in F (2:01); ērģeles, in B (2:20); ērģeles un koris, in B (2:20); ērģeles un koris, in F (2:20). Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris; Valsts koris “Latvija”; Māris Sirmais, mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents; Imants Resnis, Imants Kokars, diriģenti; Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris; Pēteris Rudzītis, diriģents; Aivars Kalējs, ērģeles; Ventis Zilberts, klavieres. Musica Baltica (bez nr.), Rīga, 2004. gads

LP**, “Dievs, svētī Latviju”. Latvijas Nacionālās operas vīru koris. VOX, 3079***, Rīga, ap 1935. gadu

LP, “Kā Daugava vaida”. Prezidiju konventa vīru koris Teodora Kalniņa vadībā. Bellaccord-Electro, Rīga

LP, “Dievs, svētī Latviju”. Reitera koris, Stokholmas Filharmonijas orķestris (Konsertföreningens orkester) Teodora Reitera vadībā. Latvian Music, LM K2, Stokholma, 1988. gads

LP, Latvijas Republikas valsts himna “Dievs, svētī Latviju”. Latvijas Radio Teodora Kalniņa koris, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Valsts simfoniskais orķestris, diriģents Sigvards Kļava. “Melodija", C1030505 007, Rīga, 1990. gads

CD, Dziesmu svētki. “Dievs, svētī Latviju”. XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku kopkoris. Maestro REC, LRCD 021, Rīga, 1998. gads

* kompaktdisks

** vinilplate

*** kompaktdiska, vinilplates numurs, ko devis izdevējs