Liela nozīme lobēšanā ir biznesa asociācijām (Ārvalstu investoru padome Latvijā, Finanšu nozares asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera u. c.) un arodbiedrībām. Trīspusējā sociālā dialoga partneris no darba devēju puses (Latvijas Darba devēju konfederācija) 2018. gadā izskatīja vairāk nekā 1000 tiesību aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu, sniedza 358 atzinumus jomās, kas skar uzņēmējdarbības vidi un uzņēmumu konkurētspēju. 315 atzinumi saskaņoti bez iebildumiem, pilnīgi vai daļēji ņemti vērā.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) arī ir viena no aktīvākajām lobējošajām organizācijām. LPS kā savas galvenās lobēšanas formas nosauc rakstisku viedokļu paušanu par likumprojektu kopumā vai atsevišķiem priekšlikumiem, piedalīšanos Saeimas komisiju un apakškomisiju sēdēs, deputātu uzaicināšanu uz LPS komiteju sēdēm, konferencēm un kongresiem, deputātu uzaicināšanu iepazīties ar konkrētu pašvaldību darbu, sabiedroto atrašanu un kopīga viedokļa paušanu komisijās, tikšanos ar Saeimas frakcijām un Prezidiju. Līdzīgi ir arī citu lobētāju izmantotie likumīgie lobēšanas paņēmieni. Tomēr kopumā nevalstiskajām organizācijām bieži trūkst kapacitātes, piemēram, profesionālu darbinieku, lai sagatavotu argumentus un savlaicīgi iesaistītos lobēšanā.
Lobēšana kā uzņēmējdarbības nozare un profesija Latvijā ir salīdzinoši maz attīstīta. Nedaudzi uzņēmumi (“BPS PR”, “Deep White”, “Mediju tilts”, “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”, “VA Government” u. c.) norāda lobēšanu vai klientu pārstāvniecību attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām kā vienu no pakalpojumiem. 2012. gadā vairākas fiziskas personas un uzņēmumi nodibināja Latvijas Lobētāju asociāciju. Asociācija pieņēma ētikas kodeksu, kas ietvēra pienākumus lobētājam saskarsmē ar amatpersonām atklāt savu identitāti, kā arī sava klienta identitāti un lobēšanas mērķi, sniegt informāciju, kas ir patiesa un ar faktiem pierādāma. Kodekss aizliedza apzināti maldināt vai rīkoties ar viltu, izpaust konfidenciālu informāciju, pārstāvēt noteiktā jautājumā pretējas vai nesavienojamas intereses, nostādīt valsts un pašvaldības amatpersonas interešu konflikta situācijā. Pēdējos gados asociācija nav bijusi aktīva publiskajā telpā.
Likums neaizliedz bijušajām valsts amatpersonām kļūt par lobētājiem tūlīt pēc amata atstāšanas (piemēram, 2011. gadā bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs kļuva par Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu), un tas var būt likumīgi arī amata pildīšanas laikā (piemēram, Saeimas deputāts drīkst ieņemt amatu biedrībā, kas nodarbojas ar lobēšanu).