Reizēm tas lietots arī šajā vietā un laikā radītās tradicionālās populārās mūzikas žanriskai apzīmēšanai, tāpat par Skārda pannu aleju saukta arī visa ASV populārās mūzikas industrija; reizēm tā dēvē arī citu pilsētu rajonus ar augstu mūzikas industrijas struktūru koncentrāciju (piemēram, Denmārkstrītu Londonā, Anglijā).

19. gs. nogalē vispārējs labklājības pieaugums ASV veicināja pieprasījumu pēc dažādām izklaides iespējām. Populārās mūzikas patēriņam bija divas formas – profesionālu mākslinieku priekšnesuma (pārsvarā minstreļu un vodeviļas izrāžu) apmeklējums vai mājas muzicēšana (gandrīz katras vidusšķiras ģimenes īpašumā bija klavieres). Galvenais mūzikas izplatīšanas formāts pirms radio un gramofona ienākšanas sadzīvē bija drukāti skaņdarbu nošu izdevumi – taču, ja agrāk šie izdevumi pārsvarā bija veltīti baznīcas himnām, operu ārijām un klasiskās mūzikas skaņdarbiem, tagad vairums lielāko izdevēju koncentrējās uz populāru dziesmu repertuāru.

Par lielāko mūzikas biznesa centru kļuva Ņujorkas 28. iela. Pirmie izdevēji šeit sāka darboties 19. gs. 80. gados, bet jau nākamajā desmitgadē gandrīz visos ielas namos – īpaši Brodveja tuvumā, kur koncentrējās daudzi muzikālie teātri – atradās mūzikas izdevniecības un veikali. Izdevēji veica tirgus izpēti, noskaidrojot, kādas dziesmas publika vēlas dzirdēt, un deva attiecīgus uzdevumus autoriem, kuri uz ekskluzivitātes līguma pamata nodrošināja to repertuāru. Vairums šo autoru bija Austrumeiropas ebreju imigranti vai to pēcteči, kuri ebreju un Eiropas tautu mūzikas melodijas un intonācijas apvienoja ar afroamerikāņu blūza un džeza elementiem un aktuālo deju ritmiku, tā radot daudzus vairāku paaudžu iecienītus skaņdarbus, kas pieskaitāmi populārās mūzikas kanonam un t. s. Lielajai amerikāņu dziesmu grāmatai (Great American Songbook). Ievērojamais komponists Kouls Porters (Cole Porter, nebija ebreju izcelsmes) 20. gs. 20. gados pat teica, ka atklājis panākumu formulu – esot jāraksta “ebreju dziesmas”.

Nozīmīga pozīcija Skārda pannu alejas biznesa ķēdē bija t. s. dziesmu bīdītāji (song pluggers) – izdevēju algoti mūziķi, kuri veikalos, bāros, mūzikas salonos un naktsklubos reklāmas nolūkos atskaņoja jaunākos skaņdarbus, kā arī piedāvāja tos populāriem izpildītājiem un muzikālo teātru īpašniekiem.

Nosaukuma "Skārda pannu aleja" izcelsme nav viennozīmīgi skaidra, taču izplatītākais pieņēmums to saista ar žurnālistu un dziesmu autoru Monro Rozenfeldu (Monroe Rosenfeld), kurš no mūzikas veikalu logiem dārdošo klavieru skaņu haosu vairākās publikācijās 20. gs. sākumā salīdzināja ar skārda pannu dauzīšanu.

Par vienu no pirmajiem slavenajiem Skārda pannu alejas autoriem kļuva Čārlzs K. Heriss (Charles K. Harris). Nebūdams apmierināts ar izdevēju piedāvāto samaksu, viņš nodibināja savu izdevniecību, kuras pirmais hits After the Ball (1892) tika pārdots rekordlielā piecu miljonu tirāžā. Šo panākumu atkārtot Č. K. Herisam neizdevās, taču viņa iedibinātajam paša vadītas izdevniecības precedentam sekoja arī citi mūziķi.

Ievērojams mūzikas un tekstu autors bija Ērvings Berlins (Irving Berlin) – Krievijā dzimis ebrejs, kurš vispirms strādāja par “dziesmu bīdītāju”. 1911. gadā lielus panākumus guva viņa dziesma Alexander’s Ragtime Band. Vēlāk Ē. Berlins nodibināja savu izdevniecību, izveidoja teātri Brodvejā, sacerēja mūziklus un mūziku Holivudas filmām, kā arī daudzas dziesmas, ko dziedājuši dažādu paaudžu un žanru izpildītāji: Puttin’ on the Ritz; White Christmas; God Bless America; I’ve Got My Love to Keep Me Warm un citi.

Dziesmu, muzikālā teātra un vēlāk arī kino mūzikas autors Džeroms Kerns (Jerome Kern) nāca no Vācijas un Bohēmijas ebreju emigrantu dzimtas un guva lielu ievērību ar mūziklu “Izrāžu kuģis” (Show Boat, 1927), bet mūsdienās vislabāk pazīstams ar tādām dziesmām kā Ol’ Man River; A Fine Romance; Smoke Gets in Your Eyes un citām.

Džordžs Gēršvins (George Gershwin) bija ASV dzimis Krievijas un Lietuvas ebreju pēctecis, kurš pusaudža vecumā pameta skolu un sāka strādāt par “dziesmu bīdītāju”. 20. gs. otrajā desmitgadē atzinību sāka gūt viņa paša sacerētas dziesmas, bet 1924. gadā Dž. Gēršvins sarakstīja skaņdarbu klavierēm un džeza grupai (adaptēts arī stīgu orķestrim un simfoniskajam orķestrim) Rhapsody in Blue, kurā džezs sintezēts ar klasisko mūziku. Karjeras turpinājumā Dž. Gēršvins kļuva par vienu no 20. gs. ievērojamākiem amerikāņu komponistiem, kura pazīstamākais darbs ir opera “Porgijs un Besa” (Porgy and Bess, 1935).

K. Porters kļuva slavens 20. gs. 20. gadu sākumā, dzīvojot Parīzē (Francijā), bet pēc atgriešanās ASV bija pats veiksmīgākais Skārda pannu alejas vēlīnā perioda autors un viens no vadošajiem mūziklu komponistiem. Viņa pazīstamākais mūzikls ir “Skūpsti mani, Keit” (Kiss Me, Kate, 1948), sacerējis arī daudzus hitus, ko izpildījuši Bings Krosbijs (Bing Crosby); Frenks Sinatra (Franks Sinatra); Ella Ficdžeralda (Ella Fitzgerald); Billija Holideja (Billie Holiday) un citi ievērojami vokālisti: I Get a Kick Out of You; I’ve Got You Under My Skin; Night and Day; Well, Did You Evah!; Begin the Beguine; Love for Sale; Let’s Do It un citi.

Citi ievērojami autori, kuri bijuši saistīti ar Skārda pannu aleju: Hogijs Kārmaikls (Hoagy Carmichael); Lorenss Hārts (Lorenz Hart); Džonijs Mersers (Johnny Mercer); Ričards Rodžerss (Richard Rodgers) un citi.

Kaut mūzikas izdevniecības 28. ielā darbojās arī vēlāk, agrāko ietekmi Skārda pannu aleja zaudēja 20. gs. 20. gadu beigās līdz ar Lielās depresijas sākumu un skaņu ierakstu un atskaņošanas tehnoloģiju, kā arī skaņu kino attīstību, kas principiāli mainīja mūzikas patēriņa paradumus.

Savukārt Skārda pannu alejas profesionāļu iedibinātā tradicionālās popmūzikas stilistika ASV un citu valstu populārajā mūzikā dominēja līdz pat rokenrola modes sākumam 50. gados, kad mūzikas industrija piedzīvoja orientācijas maiņu uz pusaudžu auditoriju, kuras vajadzības pilnvērtīgāk spēja apkalpot jauna biznesmeņu un autoru paaudze (tās pārstāvji koncentrējās t. s. Brilla namā, Brill Building, pārdesmit minūšu gājiena attālumā no 28. ielas).

Bez nozīmīga muzikālā mantojuma, kura aktualitāte, pateicoties daudzu populāru izpildītāju (Rods Stjuarts, Rod Stewart; Lēdija Gaga, Lady Gaga; Maikls Bublē, Michael Bublé, u. c.) interesei par Lielo amerikāņu dziesmu grāmatu, nav zudusi arī 21. gs., Skārda pannu alejas vēsturiskā nozīme saistīta ar mūzikas industrijas pamatu radīšanu, dažādu tirgus izpētes un mārketinga paņēmienu ieviešanu ikdienas praksē, kā arī industrijas interešu pārstāvniecības un aizstāvības organizāciju izveidi. Pēc 28. ielas izdevēju un autoru iniciatīvas 1914. gadā tika nodibināta Amerikas komponistu, autoru un izdevēju biedrība ASCAP (American Society of Composers, Authors, and Publishers) – arī mūsdienās vadošā mūzikas autortiesību organizācija ASV.