Statistiskā darbība Latvijā sākās Krievijas Impērijas statistikas sistēmas ietvaros. Tika veidoti Latvijas teritorijā esošo guberņu statistikas izdevumi, piemēram, jau 1834. gadā bija zināmi dvēseļu revīzijas dati Kurzemes guberņā – ziņas par guberņas iedzīvotāju skaitu un sastāvu. 1863. gadā Kurzemes guberņā notika pirmā eksperimentālā tautas skaitīšana, 1881. gadā – otrā tautas skaitīšana. 1897. gadā Latvijas teritorijā notika 1. Viskrievijas tautas skaitīšana. Tomēr tikai 20. gs. sākumā Latvijā sāka darboties pirmie profesionālie statistiķi. Ievērojamākais statistiķis šajā laikā bija Marģers Skujenieks, kura grāmatā “Nacionālais jautājums Latvijā” (1913) tika apkopotas ziņas par Latvijas teritorijas platību, iedzīvotāju skaitu un nacionālo sastāvu.

Pēc neatkarīgās Latvijas valsts izveidošanas 01.09.1919. tika dibināta Valsts statistikas pārvalde, kuras uzdevums bija apkopot statistiskas ziņas par dažādām sabiedrības darbības sfērām. Pirmā tautas skaitīšana un lauksaimniecības skaitīšana tika veikta 1920. gada vasarā, turpmākās 1925., 1930. un 1935. gadā. 1921. gadā iznāca pirmā “Latvijas statistikas gadagrāmata”, kas ietvēra datus par demogrāfisko situāciju Latvijā pēc kara un vispārēju juku gadiem. Turpmāk ik gadu statistikas dati tika publicēti šajā izdevumā (pēdējais iznāca 1939. gadā).

Statistikas datu apkopošanai padomju okupācijas laikā pastāvēja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Statistikas pārvalde, vēlāk tika dibināts arī Statistikas institūts. Padomju okupācijas periodā statistikai bija raksturīga slepenība. Statistikas dati tika nosūtīti amatpersonām tikai dienesta lietošanai. Šie izdevumi iznāca tikai krievu valodā. Dienesta lietošanai apkopotajā statistikā atsevišķu uzņēmumu informācijas konfidencialitāte nebija jāgarantē. Padomju okupācijas laikā notika četras tautas skaitīšanas: 1959., 1970., 1979., 1989. gadā. Šo tautas skaitīšanu dati galvenokārt tika lietoti plānošanas mērķiem. Tie nebija pieejami iedzīvotājiem un vispārējās lietošanas publikācijās. 1987. gadā LPSR Statistikas pārvaldi pārdēvēja par Valsts statistikas komiteju.

Pēc neatkarības atjaunošanas kopš 1992. gada tiek veidota jauna statistikas sistēma datu vākšanā, apstrādē un publicēšanā atbilstoši valsts pārejai uz tirgus ekonomikas apstākļiem un integrācijai Eiropas statistikas sistēmā. 1998. gadā Valsts statistikas komiteju pārdēvēja par Centrālo statistikas pārvaldi (CSP). Kopš 08.1998. CSP vada Aija Žīgure.

Statistikas vākšanu un sagatavošanu regulē Statistikas likums (2015) un saistošie Ministru kabineta noteikumi. Likums nosaka, ka oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmu veido statistikas iestādes un Statistikas padome. Statistikas datus vāc saskaņā ar oficiālo statistiskas programmu, kuru katram gadam apstiprina Ministru kabinets. Atbilstoši šai programmai oficiālo statistiku Latvijā sagatavo un publicē arī Latvijas Banka (maksājumu bilances statistika), Veselības ministrija (veselības statistika), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (pašvaldību statistika) un citas iestādes. Oficiālās statistikas sistēmas vadošā iestāde ir CSP, kas piedalās Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu projektu, metodoloģijas, metožu, klasifikācijas, standartu, kā arī citu dokumentu izstrādē un īsteno attīstības sadarbību statistikas jomā.

CSP ir Eiropas statistikas sistēmas sastāvdaļa. Tā ir partnerības sistēma, kurā ietilpst EUROSTAT, valstu statistikas iestādes un citas organizācijas, kas dalībvalstīs sagatavo Eiropas Savienības darbībai nepieciešamo statistiku. Tāpēc Latvijas statistikas iestāžu darbību regulē arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Eiropas statistiku. Kā ANO Statistikas komisijas dalībniece CSP piedalās starptautiskās statistikas sistēmas pilnveidošanā un nodrošina statistisko informāciju ANO un tās aģentūru un reģionālo komisiju vajadzībām. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts statusā CSP nodrošina datu sniegšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījumu un publikāciju vajadzībām. Kopš 2000. gada datu vākšanā arvien vairāk tiek izmantotas modernās tehnoloģijas. Lielākā daļa uzņēmumu statistikas veidlapas aizpilda elektroniski, un pakāpeniski arī iedzīvoāju aptaujas notiek telefoniski vai aizpildot anketu internetā. Daļa iedzīvotāju interviju vēl arvien notiek klātienē, izmantojot datoru.

1991. gadā tika atjaunota ikgadējā publikācija “Latvijas statistikas gadagrāmata”, kas iznāk katru gadu. Statistikas jomas labā prakse nosaka, ka oficiālā statistika ir pieejama visiem datu lietotājiem vienlaicīgi, kā arī formātā, kas ļauj datus viegli un ērti atkal izmantot. Tāpēc mūsdienās oficiālā statistika tiek plaši un detalizēti publicēta brīvpieejas datubāzē internetā, bet publikāciju skaits arvien sarūk. Publicējot oficiālo statistiku, tiek garantēta respondentu (iedzīvotāju, uzņēmumu u. c.) sniegtās individuālās informācijas konfidencialitāte. Pētījumu veikšanai pēc pamatota pieprasījuma zinātniekiem tiek sniegta piekļuve anonimizētiem individuāliem datiem, vienlaicīgi nodrošinot gan datu kopas augstu analītisko potenciālu, gan privātuma aizsardzību.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas notikušas divas tautas skaitīšanas – 2000. gadā un 2011. gadā –, kuru dati pieejami gan statistiķiem un zinātniekiem, gan ikvienam iedzīvotājam.

Statistikas zinātniskie pamati tiek veidoti un apgūti Latvijas augstskolās. Augstskolu galvenais uzdevums ir statistikas teorijas apguve. Parasti statistika (vai vismaz datu analīze) ir vispārizglītojošs studiju kurss studiju programmās ekonomikā un vadībzinātnē.

2013. gadā Rīgas Stradiņa universitātē izveidota Medicīnas fakultātes Statistikas laboratorija, lai sekmētu studējošo un docētāju zinātnisko darbību un sniegtu ar medicīnas statistikas datu apstrādi saistītus pakalpojumus juridiskām personām. Laboratorija piedāvā studējošajiem konsultācijas par medicīnas pētījumu metodoloģiju, datu ievadi, datu apstrādes programmu lietošanu, datu statistiskās apstrādes metodēm, analīzi, rezultātu interpretāciju un grafisko attēlošanu.

1999. gadā nodibināta biedrība “Latvijas Statistiķu asociācija”. Galvenais biedrības mērķis ir veicināt statistikas zinātnes un izglītības attīstību Latvijā un sekmēt statistikas zinātnes atklājumu īstenošanu praktiskā darbā. Biedrības uzdevumi ir statistiskās informācijas vākšanas un analīzes pilnveidošana, statistikas zinātnes atziņu paplašināšana, nozares terminoloģijas veidošana.

Statistikas padome ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai veicinātu oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas attīstību, sniegtu statistikas iestādēm rekomendācijas par oficiciālās statistikas nodrošināšanas sistēmu, veicinātu sadarbību starp statistikas iestādēm, respondentiem un oficiālās statistikas lietotājiem, kā arī sniegtu viedokli par oficiālās statistikas programmas projektu.

Nozīmīgākie 20. gs. pirmās puses statistiķi ir M. Skujenieks, Aleksandrs Maldups, Valdemārs Salnais.

Padomju okupācijas laikā zināmākie statistikas teorētiķi bija Rūdolfs Lindenbergs (varbūtību teorija un matemātiskā statistika), Eduards Šīrons (sarakstījis pirmo mācību līdzekli statistikā latviešu valodā “Vispārējā statistikas teorija”), Oļģerts Krastiņš (matemātiskā statistika), Inta Ciemiņa, Edvīns un Ilmārs Vanagi, Gunārs Baltiņš, Bruno Mežgailis, Modris Šmulders, O. Bērzkalns.

Jaunākajai statistiķu paaudzei pieder Juris Krūmiņš, Inta Ciemiņa, Atis Bērziņš, Zigrīda Goša, Inta Krūmiņa, Ausma Orlovska. Ar statistiku bija saistīts demogrāfs Pēteris Zvidriņš. Mūsdienās sevi par statistiķiem dēvē arī ekonomisti un matemātiskās statistikas speciālisti. Matemātiskās statistikas speciālistes ir matemātiķe Inese Bula un ekonomiste Biruta Sloka.