F. Gordona izdotās grāmatas iekļaujas publicistikas žanrā. Autora izteiksmei raksturīgs atklāts tiešums un precizitāte, prasme sociāli politiskās parādības aplūkot plašās kopsakarībās, kā arī empātijas spēja. Viens no asākajiem sacerējumiem ir grāmata “Lokanums un spīts. Nekrievu likteņgaitas mūsdienu Maskavijā”, kas ar pseidonīmu Alberts Sābris izdota 1974. gadā apgādā “Grāmatu Draugs”. Tās sākumā ironiski un pat ciniski skaudri atklāts okupācijas režīma nodarītais ļaunums Padomju Latvijā – sovjetizētais un rusificētais domāšanas veids un pasaules uztvere, vērtību zudums, izkropļotā vēstures izpratne. Turpmākajās grāmatas daļās raksturotas citas PSRS dzīvojošās tautas un viņu likteņi okupācijas režīma ietekmē. Šī darba tematiskās aptveres un atklātības dēļ trimdas vidē F. Gordons ieguva apzīmējumu “latviešu Solžeņicins”.
1979.–1980. gadā laikrakstā “Laiks” turpinājumos publicēts publicistiskas ievirzes romāns “Mijkrēslis mikrorajonā”, kurā autors pārradījis savu pieredzi, dzīvojot Padomju Latvijā, viņa vārdiem runājot, “vēlīnā Hruščova” un “agrīnā Brežņeva” laikos. Katru šī asprātīgā un kritiskā romāna daļu ievada Vizmas Belševicas un Eižena Vēvera dzejas citāti.
1990. gadā F. Gordons sarakstīja grāmatu ar provokatīvu nosaukumu – “Latvieši un žīdi spīlēs starp Vāciju un Krieviju”, ko tajā pašā gadā Vaiva Puķīte un Jānis Straubergs no manuskripta pārtulkojuši angļu valodā – “Latvians and Jews between Germany and Russia”. Grāmata izdota Stokholmas latviešu apgādā “Memento”. Latviešu oriģinālā tā publicēta divas reizes – 1994. un 2001. gadā. Izmantojot vēsturiskus faktus, salīdzinošu pieeju un savu personisko pieredzi, autors vispusīgi parādījis latviešu un ebreju attiecību līkločus divu okupācijas režīmu ietekmē. Kopainas veidojumā nozīmīgs ir gan pētnieciskais materiāls par ebreju vēsturi Latvijā, gan vērojumi par ebreju tēla veidošanos latviešu tautas priekšstatos, folklorā un literatūrā, tāpat arī uzmanīga iedziļināšanās sociāli politiskajos iemeslos, kas abas tautas nostatījušas vienu pret otru. Gan šajā, gan visās citās publikācijās autors konsekventi lieto etnonīmu “žīds”, noraidot tā iespējamo negatīvo konotāciju.
F. Gordona publicistiskie raksti bija regulāri lasāmi trimdas periodikā, bet daļa no tiem apkopoti izlasēs. Krājums “Dienas un nedienas” iznāca apgādā “Memento”. Tajā ietverti raksti, kas tapuši laikā no 1977.–1987. gadam. 2011. gadā ar Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas līdzfinansējumu un Ineses Vaideres atbalstu izdota rakstu izlase “Publicistika”, kurā iekļauti darbi, kas tapuši 21. gs. sākumā. F. Gordona raksti veltīti ne tikai Latvijas un tuvāko kaimiņzemju, bet arī visas pasaules sociāli politiskajām norisēm. Tie liecina par autora erudīciju, enciklopēdiskām zināšanām Rietumu un Austrumu vēstures, politikas, kultūras jomās, spēju skaidri saskatīt un bez aplinkiem raksturot kādu politisku vai kultūras situāciju, ietverot plašu kontekstuālu fonu.