Izdevuma pastāvēšanas īss vēsturisks pārskats FAZ priekštece Frankfurter Zeitung t. s. Veimāras republikā pirmā publicēja Alfrēda Dēblina (Alfred Döblin) romānu “Berlīne, Aleksandra laukums” (Berlin Alexanderplatz, 1929). Laikraksta līdzstrādnieku vidū bija arī ievērojamā socioloģe Elizabete Noelle-Neimane (Elisabeth Noelle-Neumann), padomju spiegs Japānā Rihards Zorge (Richard Sorge), daži sociālistiski noskaņoti un daudzi ebreju žurnālisti. Frankfurter Zeitung konsekventi atbalstīja demokrātiski republikānisko iekārtu. Pēc nacistu nākšanas pie varas tam Jozefa Gēbelsa (Paul Joseph Goebbels) ierosmē izņēmuma kārtā ļāva vēl desmit gadus iznākt ierobežotas brīvības apstākļos, līdz slēdza ar personisku Ādolfa Hitlera (Adolf Hitler) lēmumu. 20.–30. gados Frankfurter Zeitung korespondents Rīgā bija latviešu izcelmes vācbaltiešu žurnālists un rakstnieks Oskars Grosbergs. Tikai 1942. gadā avīze pārgāja no fraktūras uz antīkvu. FAZ savos izdošanas datos apakštitulā oriģināliem fraktūras burtiem norāda, ka ir Frankfurter Zeitung nosaukuma tiesību pārmantotāja, un arī FAZ galviņu kopš avīzes iznākšanas veido tie paši burti, tikai vēlāk sašaurināti.
Sākumā avīzes līdzstrādnieku individuālo sadarbību ar Trešā reiha režīmu parasti noklusēja, taču netika ciesta nostalģija pēc nacistu varas. Laikrakstam raksturīgā totalitārisma kritika izpaudās arī iespaidīgās karikatūrās. Ekonomikas nodaļā arvien dominējusi skepse pret supranacionālu Eiropas integrāciju, labklājības valsts izplešanos, neierobežotu ārējā parāda un valsts daļas pieaugumu ekonomikā. Vienlaikus FAZ bija pirmā no lielajām vācu avīzēm, kuras politikas sadaļā par pašsaprotamu kļuva Vācijas piesaiste Rietumiem (Westbindung), orientācija uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) ārējā un drošības politikā. Kultūras sadaļā vienmēr valdījis uzskats, ka daiļliteratūra un vispār māksla ir autonoma estētiskā joma, kas nav jāpakļauj politiskām vai citām sociālām vajadzībām, bet vispirms jāuztver kultūras un mākslas perspektīvā. Šajā sadaļā aizsāktās un izvērstās debates vairākkārt ietekmējušas Vācijas politisko kultūru un kalpojušas par atskaites punktiem kultūras nozarēs un humanitārajās zinātnēs, sevišķi vēsturē (piemēram, t. s. vēsturnieku strīds (Historikerstreit) 80. gadu beigās). No pilsētai veltītās vietējās sadaļas Zeitung für Frankfurt avīzē ar laiku izauga reģionālā sadaļa Rhein-Main-Zeitung, kura pirmā konservatīvajā laikrakstā iekļāva alternatīvo subkultūru, popmūziku un roku.
Jau 1952. gada beigās FAZ sasniedza rentabilitātes griestus. No sākotnējiem 14 redaktoriem un korespondentiem (1949) avīze nostiprinājās līdz vairāk nekā 100 (1955). Pirmais ārzemju korespondents tika akreditēts Vašingtonā (1954), tad arī Londonā, Parīzē, Romā (1955) un Maskavā (1956). No 1958. gada ik nedēļu iznāk dabas un zinātnes tematiskā lappuse un vēlāk pielikums. 1960. gadā FAZ jau bija lielākā redakcija un iekšzemes un ārzemju korespondentu tīkls tā laika vācu presē. Londonā, angļu avīzes Financial Times namā, rezidēja trīs FAZ ekonomikas nodaļas korespondenti, pamatojoties uz abu laikrakstu vienošanos par savstarpēju redakcijas materiāla apmaiņu. Sestdienas izdevumā pamazām izveidojās ļoti plaša darba sludinājumu sadaļa, pārsniedzot ievērojami vairāk nekā 100 (1960) un vēlāk pat vairāk nekā 220 lappuses.
1960. gadā pirmoreiz nāca klajā ikgadējais izdevums Sie redigieren und schreiben (‘viņi rediģē un raksta’, tagad papildināts ar “veido”: Sie redigieren, schreiben und gestalten) ar redakcijas radošo darbinieku fotoportretiem, autobiogrāfijām un viņu lietotajiem autora vārda saīsinājumiem.
60. gados ieņēmumu īpatsvars bija divas trešdaļas no sludinājumiem un reklāmas un viena trešdaļa no laikraksta tiešās pārdošanas, tostarp 80 % no abonentiem. Redaktori saņēma visaugstāko atalgojumu Vācijā, un no 70. gadiem katrs no viņiem bija nodrošināts ar dienesta auto, žurnālistiem bija arī augstākie honorāri. Kopš 1985. gada iznāk iknedēļas humanitāro zinātņu pielikums. Mediju uzņēmuma apgrozījums pieauga no 285,9 miljoniem (1983) līdz 435 miljoniem vācu marku (1988), un FAZ GmbH bija daļas citos preses izdevumos, grāmatu apgādos, radio, televīzijās u. tml. mediju industrijās.
Fotouzņēmumus un sevišķi krāsas presē ilgi uzskatīja par mazākas nopietnības pazīmi, tāpēc FAZ bija pēdējā no Vācijas nacionālas izplatības avīzēm, kurā 01.2003. ieviesa krāsainās fotogrāfijas, no 05.10.2007. ik iznākšanas dienu – lielo daudzkrāsu foto arī 1. lappusē. Melnbaltās fotogrāfijas avīze ievietoja no 1. numura, taču tradicionāli (ar ļoti retiem izņēmumiem 50. gados) līdz pat Berlīnes mūra krišanai 11.1989. ne 1. lappusē, kas kalpoja par FAZ intelektuālisma un nopietnības firmas zīmi. Attēlu redaktora amatu ieviesa tikai 1988. gadā. Nedēļas nogales pielikums Bilder und Zeiten (‘attēli un laiki’, kopš 1952. gada) labākai melnbaltā foto kvalitātei tika drukāts dobspiedē uz glancēta papīra (1959–2001), pēc atjaunošanas 2006. gadā to slēdza 2012. gadā. 1980. gadā šim pievienojās žurnālveida pielikums FAZ-Magazin (līdz 1999. gadam). 2012. gadā notika pēdējā lielā avīzes dizaina reforma, ko kārtējo reizi pavadīja konservatīvu lasītāju protesti. Vienu gadu izdeva lielformāta mēneša pielikumu Frankfurter Allgemeine Magazin (2013).
No 90. gadu sākuma FAZ sporta redakcija regulāri atzīta par labāko Vācijā, taču FAZ savu tīmekļa vietni “Faz.net” atvēra un attīsta tikai no 08.01.2001. (pēdējā no Vācijas nacionālās izplatības kvalitātes avīzēm). Galvenokārt dramatiskā darba sludinājumu krituma dēļ (par 30 % 2001. gadā un 2002. gadā vēl par 50 %) sākās mediju uzņēmuma strukturālā krīze, ko iezīmēja arī tirāžas kritums. Krīzi izdevās apturēt ar avīzes apjoma un ievērojamu redakcijas personāla samazināšanu un atteikšanos no daļām ārpus FAZ pamatbiznesa.
2009. gadā pamatdarbā redakcijā joprojām nodarbināja 60 iekšzemes un 40 ārzemju korespondentus, svarīgākajās vietās atsevišķi katrai avīzes sadaļai (politika, ekonomika, kultūra). 2019. gadā mediju uzņēmumā strādāja 1998 darbinieki, no kuriem 350 bija FAZ redaktori un žurnālisti un 90 iekšzemes un ārzemju korespondenti, daudzi ar doktora zinātnisko grādu. Šis redakcionālais personāls sagatavoja arī nedēļas žurnālu Frankfurter Allgemeine Woche un ceturkšņa žurnālu Frankfurter Allgemeine Quarterly.