AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 25. jūlijā
Klāss Vāvere

Džeimss Brauns

(James Brown, pilnā vārdā Džeimss Džozefs Brauns, James Joseph Brown; 03.05.1933. Bārnvelā, Dienvidkarolīnas pavalstī, Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV–25.12.2006. Atlantā, Džordžijas pavalstī, ASV)
amerikāņu dziedātājs, dziesmu autors, dejotājs

Saistītie šķirkļi

  • disko
  • džezs
  • Džimijs Hendrikss
  • gospelis
  • hiphops
  • Maikls Džeksons
  • Mailzs Deiviss
  • Prinss
  • ritmblūzs
  • Sly and the Family Stone
  • soulmūzika
Džeimss Brauns. ASV, ap 1973. gadu.

Džeimss Brauns. ASV, ap 1973. gadu.

Avots: Echoes/Redferns/Getty Images, 84887782.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā darbība
  • 3.
    Ietekme
  • 4.
    Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums
  • 5.
    Ievērojamākās Džeimsa Brauna sacerētās (ja nav minēts cits autors) un izpildītās dziesmas
  • 6.
    Ievērojamākie albumi
  • Multivide 3
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā darbība
  • 3.
    Ietekme
  • 4.
    Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums
  • 5.
    Ievērojamākās Džeimsa Brauna sacerētās (ja nav minēts cits autors) un izpildītās dziesmas
  • 6.
    Ievērojamākie albumi

Viens no soula un fanka žanru pamatlicējiem ar lielu ietekmi uz 20. gs. populāro mūziku, kā arī 60. gadu pilsoņtiesību kustību un afroamerikāņu nacionālo pašapziņu; muzicējis arī džeza, ritmblūza un disko žanros. 50. gadus ilgas profesionālās darbības laikā izcēlās ar ļoti ekspresīvu uzstāšanās manieri, emocionāli sakāpinātu vokālo izpildījumu un akrobātiski virtuozu dejošanas tehniku. Viņu dēvēja par “Soula krustēvu” (Godfather of Soul), “Soula brāli Nr. 1” (Soul Brother Number 1), “Misteru Dinamītu” (Mr. Dynamite) un “Vissmagāk strādājošo vīru šovbiznesā” (The Hardest Working Man in Show Business). Uzstājās un ierakstījās ar vokālo grupu The Famous Flames un instrumentālām grupām James Brown Orchestra, The J.B.’s un Soul G’s.

Profesionālā darbība

Dzimis un audzis lielā nabadzībā; bērnībā iemācījās spēlēt vairākus mūzikas instrumentus. 16 gadu vecumā tika notiesāts par automašīnu apzagšanu un trīs gadus pavadīja ieslodzījumā, kur nodibināja gospeļkvartetu. Pēc ieslodzījuma pievienojās gospeļgrupai The Flames (vēlāk The Famous Flames), ar ko 1956. gadā ierakstīja (Dž. Brauns dziedāja solo) pirmo hitu Please, Please, Please. Dž. Brauna un Reja Čārlza (Ray Charles) turpmākie centieni, gospeļmūziku apvienojot ar ritmblūza ritmiku, juteklisku dziedājumu un laicīgiem, erotiskiem mājieniem piesātinātiem tekstiem, ļāva rasties soulmūzikai.

1963. gadā R. Čārlza albums Live at Apollo, kurā dzirdama uzstāšanās teātrī Apollo Hārlemā, Ņujorkā, kļuva par vienu no pirmajiem soula ierakstiem, kas guvuši plašu ievērību starprasu publikā, un kopā ar virkni nākamajos gados sekojušu hitu (Out of Sight; I Got You (I Feel Good) – abi 1964; Papa’s Got a Brand New Bag, 1965, Grammy balva kā Labākajam ritmblūza ierakstam; It’s a Man’s Man’s Man’s World, 1966) izvirzīja viņu starp afroamerikāņu mūzikas lielākajām autoritātēm.

60. gadu 2. pusē Dž. Brauns, ievērojami vienkāršojot mūzikas harmonisko un melodisko uzbūvi, un priekšplānā izvirzot  komplicētas, džeza, Āfrikas un Latīņamerikas mūzikas ietekmētas ritma struktūras ar netradicionāliem ritmiskajiem akcentiem, gandrīz vienpersoniski radīja vēlāk plašu izplatību guvušo fankmūzikas žanru – par tā pirmo slaveno skaņdarbu nereti minēts Dž. Brauna Papa’s Got a Brand New Bag. Arī daudzi citi viņa ieskaņojumi ir hrestomātiski fanka paraugi ar plašu ietekmi uz citiem žanriem (džezs, souls, roks, disko), bet jo īpaši uz hiphopa dzimšanu un attīstību. Šajā laikā Dž. Brauns piedalījās arī ASV pilsoņtiesību kustībā, iestājās par izglītības nepieciešamību melnādainajiem bērniem un sacerēja virkni dziesmu (Don’t Be a Drop-Out, 1966; Say It Loud – I’m Black and I’m Proud, 1968, u. c.), kas aicināja uz afroamerikāņu vienotību, sociālu un politisku identifikāciju.

Kaut arī Dž. Brauna nozīmīgāko sasniegumu laiks bija 20. gs. 60. un 70. gados, un vēlāk viņa radošo darbību regulāri aizēnoja dažādi likumpārkāpumi (narkotiku lietošana, nereģistrētu ieroču glabāšana, auto vadīšana reibumā, bēgšana no policijas, varmācība ģimenē, nodokļu parādi u. c.), profesionālo karjeru viņš turpināja līdz pat nāvei 73 gadu vecumā. 2006. gadā koncertēja arī Latvijā.

Ietekme

Dž. Brauna muzikālā ietekme kopš 20. gs. 60. gadiem izpaužas visdažādāko žanru un paaudžu mākslinieku jaunradē (Mailzs Deiviss, Miles Davis, Džimijs Hendrikss, Jimi Hendrix; Maikls Džeksons, Michael Jackson; Kendriks Lamārs, Kendrick Lamar; Led Zeppelin; Parliament-Funkadelic; Prinss, Prince; Public Enemy; Red Hot Chili Peppers; Run D.M.C.; Sly and the Family Stone u. c.), viņa šovmeņa talants un deju soļi būtiski iespaidojuši Mika Džegera (Mick Jagger), M. Džeksona, Prinsa u. c. priekšnesuma manieri, savukārt viņa ierakstu sempli arī 21. gs. izmantoti daudzos hiphopa un R&B ierakstos.

Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums

Dž. Braunam piešķirtas trīs Grammy balvas (t. sk. arī par mūža ieguldījumu, 1982), viņš kā viens no pirmajiem uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1986) un Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 2000).

Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) minēti trīs Dž. Brauna darbi: Live at the Apollo; Sex Machine un 1991. gadā izdotā četru CD antoloģija Star Time.

Ogastas pilsētā Džordžijas pavalstī, kur aizritējusi mūziķa dzīves lielākā daļa, 2005. gadā atklāts viņam veltīts piemineklis.

Ievērojamākās Džeimsa Brauna sacerētās (ja nav minēts cits autors) un izpildītās dziesmas

Cold Sweat*; Funky Drummer; Funky President (People It’s Bad); Get Up (I Feel Like Being a) Sex Machine**; Hot Pants (She Got to Use What She Got to Get What She Wants); I Got Ants In My Pants; I Got You (I Feel Good); It’s a Man’s, Man’s, Man’s World***; Living in America•; Make It Funky∆; Mother Popcorn (You Got to Have a Mother for Me)*; Papa’s Got a Brand New Bag; Please, Please, Please∆*; Say It Loud – I’m Black and I’m Proud*; Soul Power; Super Bad; Talkin’ Loud and Sayin’ Nothing∆*; Try Me

 * līdzautorība ar Alfrēdu Ellisu (Alfred Ellis)

** līdzautorība ar Bobiju Bērdu (Bobby Byrd) un Ronu Lenhofu (Ron Lenhoff)

*** līdzautorība ar Betiju Džīnu Ņūsomu (Betty Jean Newsome)

∆ līdzautorība ar Čārlzu Bobitu (Charles Bobbitt)

∆* līdzautorība ar B. Bērdu

• autori ir Dans Hārtmans (Dan Hartman) un Čārlijs Midnaits (Charlie Midnight)

Ievērojamākie albumi

Please, Please, Please (King, 1958); Try Me! (King, 1959); Tell Me What You’re Gonna Do (King, 1961); Night Train (King, 1961); Jump Around (King, 1962); Live at the Apollo* (King, 1963); Prisoner of Love (King, 1963); Pure Dynamite! Live at the Royal* (King, 1964); Out of Sight (King, 1964); Papa’s Got a Brand New Bag (King, 1965); I Got You (I Feel Good) (King, 1966); Live at the Garden* (King, 1967); Cold Sweat (King, 1967); Live at the Apollo, Vol. II (King, 1968); Thinking About Little Willie John and a Few Nice Things (King, 1968); Say It Loud – I’m Black and I’m Proud (King, 1969); Gettin’ Down to It (King, 1969); It’s a Mother (King, 1969); Soul on Top (King, 1970); Sex Machine* (King, 1970); Hot Pants (Polydor, 1971); Revolution of the Mind* (Polydor 1971); There It Is (Polydor, 1972); Get on the Good Foot (Polydor, 1972); Black Caesar** (Polydor, 1973); The Payback (Polydor, 1973); Hell (Polydor, 1974); Get Up Offa That Thing (Polydor, 1976); Hot (Polydor, 1976); The Original Disco Man (Universal, 1979); Gravity (Scotti Brothers, 1986)

 * koncertieraksti

** mūzika tāda paša nosaukuma spēlfilmai

Džeimsa Brauna koncertalbums Live at the Apollo (1963).

Džeimsa Brauna koncertalbums Live at the Apollo (1963).

Fotogrāfs Klāss Vāvere.  

Multivide

Džeimss Brauns. ASV, ap 1973. gadu.

Džeimss Brauns. ASV, ap 1973. gadu.

Avots: Echoes/Redferns/Getty Images, 84887782.

Džeimsa Brauna uzstāšanās. ASV, 1982. gads.

Džeimsa Brauna uzstāšanās. ASV, 1982. gads.

Avots: Siemoneit/ullstein bild via Getty Images, 548819741.

Džeimsa Brauna koncertalbums Live at the Apollo (1963).

Džeimsa Brauna koncertalbums Live at the Apollo (1963).

Fotogrāfs Klāss Vāvere.  

Džeimss Brauns. ASV, ap 1973. gadu.

Avots: Echoes/Redferns/Getty Images, 84887782.

Saistītie šķirkļi:
  • Džeimss Brauns
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • disko
  • džezs
  • Džimijs Hendrikss
  • gospelis
  • hiphops
  • Maikls Džeksons
  • Mailzs Deiviss
  • Prinss
  • ritmblūzs
  • Sly and the Family Stone
  • soulmūzika

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Pareles, J., “73 gadu vecumā miris “Soula krusttēvs” Džeimss Brauns, James Brown, the “Godfather of Soul”, Dies at 73, The New York Times, 26.12.2006.
  • Džeimsa Brauna tīmekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Bradley, L., James Brown. How to Buy, Mojo, July 2004.
  • Chick, S., 'Papa Don't Take No Mess', Mojo, September 2024.
  • Guralnick, P., Sweet Soul Music: Rhythm & Blues and the Southern Dream of Freedom, 2nd edn., Boston, New York, London, Little, Brown & Company, 1999.
  • Harrison, I., March 1966. James Brown Hits London!, Mojo, April 2023.
  • Hoskyns, B., James Brown: The Prisoner, Mojo, August 1998.
  • Hurtt, M., James Brown. The Mojo Interview, Mojo, August 2004.
  • Hurtt, M., Soul Brother Number One, Mojo, March 2007.
  • Kahn, A., 10 Questions for James Brown, Mojo, February 2001.
  • Larkin, C. (ed.), The Encyclopedia of Popular Music, 5th edn., London, Omnibus Press, 2007.
  • Maycock, J., Death or Glory, Mojo, July 2003.
  • Wilson, L., Bad to the Bone, Mojo, September 2011.

Klāss Vāvere "Džeimss Brauns". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/7748-D%C5%BEeimss-Brauns (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/7748-D%C5%BEeimss-Brauns

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana