AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 24. maijā
Klāss Vāvere

Grems Pārsonss

(Gram Parsons, pilnā vārdā Ingrems Sesils Pārsonss, Ingram Cecil Parsons, līdz 1959. gadam Ingrems Sesils Konors III, Ingram Cecil Connor III; 05.11.1946. Vinterheivenā, Floridas pavalstī, Amerikas Savienotās Valstis, ASV–19.09.1973. Mohaves tuksnesī, Kalifornijas pavalstī, ASV)
amerikāņu mūziķis un dziesmu autors, viens no kantriroka žanra pamatlicējiem

Saistītie šķirkļi

  • Emilū Herisa
  • kantrimūzika
  • laikmetīgā folkmūzika
  • The Byrds
  • The Rolling Stones
Grems Pārsonss. ASV, 1970. gads.

Grems Pārsonss. ASV, 1970. gads.

Avots: Gems/Redferns/Gettyimages, 85509118.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Radošā un profesionālā darbība
  • 3.
    Novērtējums un ietekme uz mūzikas attīstību
  • 4.
    Ievērojamākās Grema Pārsonsa izpildītās dziesmas•
  • 5.
    Albumi
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Radošā un profesionālā darbība
  • 3.
    Novērtējums un ietekme uz mūzikas attīstību
  • 4.
    Ievērojamākās Grema Pārsonsa izpildītās dziesmas•
  • 5.
    Albumi

Mūzikā izmantoja arī soula un R&B elementus (pats savu stilu dēvēja par Cosmic American music, ‘kosmisko amerikāņu mūziku’). Muzicējis grupās The International Submarine Band, The Byrds un The Flying Burrito Brothers, izdevis solo ierakstus.

Dzimis un audzis pārtikušā ģimenē ar noslieci uz depresiju un alkoholismu (tēvs izdarīja pašnāvību, māte nomira, saindējoties ar alkoholu, arī pašam piemita pašdestruktīvas tieksmes). Deviņu gadu vecumā apmeklētais Elvisa Preslija (Elvis Presley) koncerts atmodināja interesi par mūziku, no pusaudža vecuma spēlēja rokenrola un folka grupās.

Radošā un profesionālā darbība

1966. gadā, pametis nesen uzsāktās teoloģijas studijas Hārvarda Universitātē (Harvard University), G. Pārsonss nodibināja grupu The International Submarine Band (bija tās galvenais vokālists un ritma ģitārists), kas vispirms spēlēja folku un psihedēlisko roku, bet vēlāk pievērsās meinstrīma apritē par mākslinieciski neaktuālu uzskatītajai kantrimūzikai. International Submarine Band vienīgajā albumā Safe at Home (1968) līdzās pazīstamām kantri un rokenrola dziesmām bija četri G. Pārsonsa sacerējumi, taču tā iznākšanas brīdī viņš no grupas jau bija aizgājis, lai kļūtu par rokgrupas Byrds dalībnieku.

Byrds arī agrāk bija eksperimentējuši ar kantri, taču G. Pārsonsa ietekmē žanru apguva padziļināti, un ierakstīja albumu Sweetheart of the Rodeo (1968), kas sākotnēji gan kantri, gan roka apritē tika uzņemts ar neizpratni, bet vēlāk bieži novērtēts kā viens no pirmajiem pilnvērtīgajiem kantriroka paraugiem un iedvesmojis daudzus sekotājus. Kaut arī Sweetheart of the Rodeo tapšanā noteicošā loma bija tieši G. Pārsonsam (tajā ir arī viņa pazīstamākā dziesma Hickory Wind), ierobežojošu līgumsaistību dēļ vairākos skaņdarbos viņa vokāls tika aizstāts ar citu grupas dalībnieku dziedājumu, bet pats G. Pārsonss neilgi pēc albuma pabeigšanas grupu atstāja. Kā formālo šķiršanās iemeslu mūziķis minēja politiski motivētus iebildumus pret Byrds koncertiem Dienvidāfrikas Republikā, taču vairāki līdzgaitnieki uzskata, ka viņš tobrīd karjeras iespējas saistījis ar nesen iepazītajiem The Rolling Stones mūziķiem.

Kantriroka stilistiku G. Pārsonss tālāk pilnveidoja kopā ar Krisu Hilmanu (Chris Hillman – vēl viens bijušais Byrds mūziķis) izveidotā grupā The Flying Burrito Brothers, taču tās darbību apgrūtināja G. Pārsonsa bohēmiskais dzīvesveids, kā dēļ pēc diviem kritikas atzinīgi novērtētiem, bet komerciāli neveiksmīgiem albumiem mūziķis no grupas bija spiests šķirties.

Šajā laikā G. Pārsonsam izveidojās cieša draudzība ar Rolling Stones ģitāristu Kītu Ričardsu (Keith Richards), kurš viņa vadībā iepazina kantrimūzikas pamatus un turpmāk Rolling Stones repertuārā regulāri iekļāva kantri ietekmē radītus skaņdarbus (savukārt Flying Burrito Brothers otrajā albumā Burrito Deluxe, 1970, iekļauts Rolling Stones dziesmas Wild Horses pirmpublicējums). 1971. gada vasarā G. Pārsonss mitinājās K. Ričardsa rezidencē Dienvidfrancijā, taču, pretēji bieži izplatītam pieņēmumam, tur tapušā Rolling Stones albuma Exile on Main St. (1972) ierakstīšanā nepiedalījās.

Dzīves pēdējos gados G. Pārsonss ieskaņoja divus solo albumus GP (1973) un Grievous Angel (1974), kuros viņa pavadītājgrupas kodolu veidoja mūziķi, kas spēlējuši daudzos E. Preslija ierakstos, savukārt vokālā partnere bija Emilū Herisa (Emmylou Harris) – vēlāk ievērojama kantri dziedātāja. Šiem albumiem nepiemita novitāte, kas raksturīga G. Pārsonsa ierakstiem ar Byrds un Flying Burrito Brothers, taču viņam raksturīgā kantri un rokenrola izjūta, kā arī dziesmu autora un vokālista dotības tajos atklājas spilgtāk nekā jebkurā citā darbā.

G. Pārsonss gāja bojā 26 gadu vecumā, īsi pēc Grevious Angel pabeigšanas pārdozējot narkotikas.

Novērtējums un ietekme uz mūzikas attīstību

Kaut G. Pārsonsa profesionālā darbība bija īslaicīga, turklāt dzīves laikā mūziķis palika plašai publikai nepazīstams, viņš sniedzis nozīmīgu ieguldījumu kantri un rokmūzikas māksliniecisko pamatu paplašināšanā, kā arī abu žanru apvienošanā. 20. gs. 50. gados kantri bija viens no rokenrola muzikālajiem pirmavotiem, taču hipiju laika ASV tika uzskatīta ar vecmodīgu, anahroniska dzīvesveida vērtības pārstāvošu mūziku. Par spīti šiem aizspriedumiem G. Pārsonss kantri estētiku konsekventi popularizēja rokmūzikas vidē, tā liekot pamatus turpmāk straujai kantriroka attīstībai, kas kulminēja 70. gados ar tādu mūziķu kā Linda Ronstata (Linda Ronstadt), The Eagles, Poco un citu panākumiem.

Pēc G. Pārsonsa nāves viņa mūzika iemantojusi daudz plašāku ievērību, bet viņa iedibinātās tradīcijas turpinās daudzu mākslinieku (Raiens Adamss, Ryan Adams; Band of Horses; Nora Džounsa, Norah Jones; Elviss Kostello, Elvis Costello; The First Aid Kit; My Morning Jacket; Niko Keisa, Neco Case; Wilco, u. c.) jaunradē un alternatīvā kantri stilistikā. Īpaši nopelni mūziķa radošā mantojuma popularizēšanā ir viņa kādreizējai audzēknei E. Herisai, kura daudz izpildījusi G. Pārsonsa dziesmas un sacerējusi vairākus viņam veltītus skaņdarbus. 1999. gadā nāca klajā E. Herisas producēts albums Return of the Grievous Angel, kurā G. Pārsonsa dziesmas izpilda dažādu žanru mākslinieki (Beks, Beck; Cowboy Junkies; Deivids Krosbijs, David Crosby; Šerila Krova, Sheryl Crow; Evans Dando, Evan Dando; Stīvs Ērls, Steve Earle; The Mavericks; The Pretenders; Lusinda Viljamsa, Lucinda Williams, Whiskeytown, u. c.).

Gremam Pārsonsam veltīta ekspozīcija Kantrimūzikas slavas zālē un muzejā Našvilā, Tenesī pavalstī, ASV, 11.2018.

Gremam Pārsonsam veltīta ekspozīcija Kantrimūzikas slavas zālē un muzejā Našvilā, Tenesī pavalstī, ASV, 11.2018.

Fotogrāfs Klāss Vāvere.

Ievērojamākās Grema Pārsonsa izpildītās dziesmas•

$1000 Dollar Wedding; A Song for You; Brass Buttons; Dark End of the Street* (Čipss Momans, Chips Moman/Dens Penns, Dan Penn); Hearts on Fire (Volters Īgans, Walter Egan/Toms Gidera, Tom Guidera); Hickory Wind** (G. Pārsonss/Bobs Bjukenens, Bob Buchanan); High Fashion Queen* (G. Pārsonss/K. Hilmans); Hot Burrito #1* (G. Pārsonss/Kriss Etridžs, Chris Ethridge); Hot Burrito #2* (G. Pārsonss/K. Etridžs); In My Hour of Darkness (G. Pārsonss/E. Herisa); Love Hurts (Budlozs Braients, Boudleaux Bryant); Luxury Liner***; One Hundred Years From Now**; Ooh Las Vegas (G. Pārsonss/Riks Grečs, Rick Grech); Return of the Grievous Angel (G. Pārsonss/Toms Brauns, Tom Brown); She (G. Pārsonss/K. Etridžs); Sin City* (G. Pārsonss/K. Hilmans); Still Feeling Blue; Streets of Baltimore (Tompals Gleizers, Tompall Glaser/Harlens Hovards, Harlan Howard); The New Soft Shoe; Wild Horses* (M. Džegers/K. Ričardss)

* ar Flying Burrito Brothers

** ar The Byrds

*** ar International Submarine Band

• ja nav norādīts cits autors, sacerējis G. Pārsonss

 

Albumi

Safe at Home (LHI, 1968)*; Sweetheart of the Rodeo** (Columbia, 1968); The Gilded Palace of Sin*** (A&M, 1969); Burrito Deluxe*** (A&M, 1970); GP (Reprise, 1973); Grievous Angel (Reprise, 1974)

* ar International Submarine Band

** ar The Byrds

*** ar  Flying Burrito Brothers

Multivide

Grems Pārsonss. ASV, 1970. gads.

Grems Pārsonss. ASV, 1970. gads.

Avots: Gems/Redferns/Gettyimages, 85509118.

The Flying Burrito Brothers. ASV, 1969. gads.

The Flying Burrito Brothers. ASV, 1969. gads.

 Fotogrāfs Jim McCrary. Avots: Redferns/Gettyimages, 85234613.

Gremam Pārsonsam veltīta ekspozīcija Kantrimūzikas slavas zālē un muzejā Našvilā, Tenesī pavalstī, ASV, 11.2018.

Gremam Pārsonsam veltīta ekspozīcija Kantrimūzikas slavas zālē un muzejā Našvilā, Tenesī pavalstī, ASV, 11.2018.

Fotogrāfs Klāss Vāvere.

Grema Pārsonsa albums GP (1973).

Grema Pārsonsa albums GP (1973).

Fotogrāfs Klāss Vāvere.

Grema Pārsonsa albums Grievous Angel (1974).

Grema Pārsonsa albums Grievous Angel (1974).

Fotogrāfs Klāss Vāvere.

Grems Pārsonss. ASV, 1970. gads.

Avots: Gems/Redferns/Gettyimages, 85509118.

Saistītie šķirkļi:
  • Grems Pārsonss
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Emilū Herisa
  • kantrimūzika
  • laikmetīgā folkmūzika
  • The Byrds
  • The Rolling Stones

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Debesu gabaliņi: Grema Pārsonsa mantojums, Pieces of the Sky: The Legacy of Gram Parsons, Americansongwriter.com, 18.05.2012.
  • 20 labākās Grema Pārsonsa dziesmas; 20 Best Gram Parsons Songs, Uncut.co.uk, 26.06.2015.
  • Grems Pārsonss – 10 labākās dziesmas, Gram Parsons – 10 of the best, Theguardian.com, 29.07.2015.
  • Grema Pārsonsa tīmekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Alterman, L., Parsons knows..., Melody Maker, 07.04.1973.
  • Campion, C., Space Cowboy, Mojo, March 2013.
  • Currin, G. H., Cry One Mre Time, Mojo, October 2023.
  • Hoskyns, B., Gram Parsons: The Good Ol’ Boy, Mojo, July, 1998.
  • Mehr, B., Roger McGuinn, The Mojo Interview, Mojo, April 2017.
  • Mehr, B., Chris Hillman, The Mojo Interview, Mojo, November 2017.
  • Rees, D. and L. Crampton, Q Encyclopedia of Rock Stars, 2nd edn., London, New York, Stuttgart, Moscow, 1999.
  • Walker, J., Gram Parsons. God’s Own Singer, London, Soundcheck Books, 2011.

Klāss Vāvere "Grems Pārsonss". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/7964-Grems-P%C4%81rsonss (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/7964-Grems-P%C4%81rsonss

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana