AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 10. jūlijā
Klinta Ločmele

Darba svētki

(angļu Labor day, International workers’ day, vācu Tag der Arbeit, Internationaler Tag der Arbeit, franču FĆŖte du travail, JournĆ©e internationale des travailleurs, krievu ŠŸŃ€Š°Š·Š“Š½ŠøŠŗ Ń‚Ń€ŃƒŠ“Š°, Š”ŠµŠ½ŃŒ Š¼ŠµŠ¶Š“ŃƒŠ½Š°Ń€Š¾Š“Š½Š¾Š¹ солиГарности Ń‚Ń€ŃƒŠ“ŃŃ‰ŠøŃ…ŃŃ), arÄ« starptautiskā strādnieku diena
vēsturiska strādnieku kustÄ«bas atzÄ«mēŔanas diena par sasniegumiem cīņā par savām tiesÄ«bām

Saistītie Ŕķirkļi

  • svētku, atceres un atzÄ«mējamās dienas Latvijā
  • Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukÅ”anas diena
1. maija protesti Hamburgā. Vācija, 2014. gads.

1. maija protesti Hamburgā. Vācija, 2014. gads.

Avots: Gettyimages, 489058121.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    IzcelÅ”anās, atzÄ«mēŔanas tradÄ«cijas, atŔķirÄ«bas dažādos reÄ£ionos
  • 3.
    AtzÄ«mēŔanas tradÄ«cijas Latvijā
  • 4.
    Svētku dienas nozīme un ietekme uz sabiedrību
  • Multivide 6
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    IzcelÅ”anās, atzÄ«mēŔanas tradÄ«cijas, atŔķirÄ«bas dažādos reÄ£ionos
  • 3.
    AtzÄ«mēŔanas tradÄ«cijas Latvijā
  • 4.
    Svētku dienas nozīme un ietekme uz sabiedrību
Kopsavilkums

Ik gadu Darba svētki tiek atzÄ«mēti 80 pasaules valstÄ«s, un Å”ajā dienā arÄ« tiek aktualizēti mÅ«sdienu darba ņēmējiem nozÄ«mÄ«gi jautājumi. Daļā valstu oficiālā brÄ«vdiena ir cits datums (ne 1. maijs).

IzcelÅ”anās, atzÄ«mēŔanas tradÄ«cijas, atŔķirÄ«bas dažādos reÄ£ionos

1886. gadā Amerikas Organizēto arodbiedrÄ«bu un savienÄ«bu federācija (American Federation of Organized Trades and Labor Unions) pieprasÄ«ja strādniekiem astoņu stundu darba dienu, kas stātos spēkā 1886. gada 1. maijā. Å Ä« prasÄ«ba pārvērtās vispārējā streikā Čikāgā un sadursmēs ar policiju, kurās bija vairāki bojā gājuÅ”ie. Astoņu stundu darba diena tika panākta, un pirmo reizi 1. maiju kā starptautisko strādnieku vienotÄ«bas un solidaritātes dienu atzÄ«mēja 1890. gadā pēc tās izsludināŔanas pirmajā starptautiskajā sociālistisko partiju kongresā Eiropā, ParÄ«zē, 1889. gada 14. jÅ«lijā. ArÄ« citām valstÄ«m ir savi izŔķiroÅ”i vēstures notikumi saistÄ«bā ar strādnieku iestāŔanos par savām tiesÄ«bām, kas tiek pieminēti nacionālā mērogā darba svētku dienā.

1. maijā daudzās valstÄ«s notiek demonstrācijas ar protesta saukļiem par zemajām algām un neapmierinoÅ”iem darba apstākļiem, valdÄ«bas Ä«stenotajiem taupÄ«bas pasākumiem vai augsto bezdarba lÄ«meni. Demonstrāciju apmērs un tematika variē atŔķirÄ«bā no konkrētā gada aktualitātēm un samilzuÅ”ajām problēmām. Å ajos pasākumos mēdz arÄ« izcelties nemieri un sadursmes ar policiju.

Aukstā kara laikā lielākajā daļā Eiropas sociālistisko valstu diena tika svinēta kā strādnieku starptautiskās solidaritātes diena. LÄ«dz 20. gs 60. gadu vidum tā tika atzÄ«mēta ar parādēm, kurās demonstrēja ne vien industriālos valsts sasniegumus, bet arÄ« jaunākos ieročus. Strādnieki nesa plakātus ar politiskiem saukļiem, slavas vārdiem komunistiskajiem režīmiem un to lÄ«deriem. Lielākās svinÄ«bas notika Padomju SavienÄ«bas republiku galvaspilsētās ar komunistiskās partijas augstāko amatpersonu klātbÅ«tni. Pēc Padomju SavienÄ«bas sabrukuma tās bijuÅ”ajās republikās 1. maijs palika kā oficiāla brÄ«vdiena, taču visbiežāk valstis vairs neiesaistās masu pasākumu organizēŔanā. Vēl vairāk ā€“ tā kā dalÄ«ba strādnieku svētkos bija obligāta un demonstrācijas bija pompozs propagandas instruments, Å”o brÄ«vdienu ļaudis atzÄ«mē atturÄ«gi. Tomēr Krievijā kopÅ” 2014. gada ir atjaunota Padomju Sociālistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) tradÄ«cija ar vērienÄ«gu cilvēku pulcēŔanos Sarkanajā laukumā Maskavā.

Darba svētki kā viena no valstiski nozīmīgākajām brīvdienām joprojām ir Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (KTDR), Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR) un Kubā. Cilvēki dodas ielu demonstrācijās, paužot atbalstu valdībai. Viens no pasaulē lielākajiem stadioniem, kas atrodas KTDR galvaspilsētā, ir nodēvēts par 1. maija stadionu.

Vācijā 1. maijs tika pasludināts par oficiālu brÄ«vdienu 1933. gadā ā€“ pēc tam, kad Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija (Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei) nāca pie varas Ādolfa Hitlera (Adolf Hitler) vadÄ«bā. Darba svētkiem vajadzēja simbolizēt jaunatklāto vienotÄ«bu starp strādniekiem un valsti. ArÄ« pēc Otrā pasaules kara 1. maijs palika kā valsts brÄ«vdiena Rietumvācijā un Austrumvācijā. MÅ«sdienu Vācijā demonstrācijas organizē neatkarÄ«gas strādnieku organizācijas un politiskās partijas. AtseviŔķos gados BerlÄ«nē, Leipcigā ir izvērtuŔās vardarbÄ«gas sadursmes starp galēji kreisās un galēji labējās politikas atbalstÄ«tājiem.

Itālijā, Romā, notiek ikgadējais skatÄ«tāju plaÅ”i apmeklēts koncerts ar populāru mÅ«ziÄ·u piedalīŔanos. Koncerts tiek pārraidÄ«ts tieÅ”raidē Itālijas sabiedriskajā TV programmā.

Francijā Darba svētki ir oficiāla brīvdiena. Arodbiedrības organizē demonstrācijas un gājienus, lai iestātos par strādnieku tiesībām. Tradicionāli 1. maijā draugiem un ģimenei dāvina maijpuķītes.

Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Serbijā un Ziemeļmaķedonijā Darba svētki bieži tiek atzīmēti ar ģimeni un draugiem. Tā ir diena atpūtai un piknikam.

Ungārijā lÄ«dztekus Darba dienai kā oficiālai brÄ«vdienai 1. maijs arÄ« iezÄ«mē gadskārtu kopÅ” valsts pievienoÅ”anās Eiropas SavienÄ«bai (European Union; tāpat arÄ« pārējās deviņās valstÄ«s, kas pievienojās 2004. gadā). Notiek brÄ«vdabas aktivitātes, gadatirgi. Kreisā spārna partijas un arodbiedrÄ«bas organizē Darba svētku gājienus.

Amerikas Savienotajās ValstÄ«s sākotnēji Darba svētkus atzÄ«mēja 1. maijā, taču kopÅ” 20. gs. 40. gadu beigām ā€“pirmajā septembra pirmdienā. Iespējams, Aukstā kara apstākļos Ŕāda izmaiņas veiktas tāpēc, ka 1. maiju kā vienu no galvenajām svētku dienām svinēja komunistiskajās un sociālistiskajās valstÄ«s. Septembra pirmā pirmdiena iezÄ«mē vasaras beigas, kad noslēdzas atvaļinājumi un skolēni, studenti atgriežas mācÄ«bu iestādēs. TradÄ«ciju piekritēji pēc Ŕī datuma izvairās vilkt baltas (vasaras) krāsas apģērbu.

ArÄ« Kanādā darba svētkus atzÄ«mē pirmajā septembra pirmdienā. Dienas izcelÅ”anās Kanādā saistāma ar 1872. gada decembri, kad tika rÄ«kots Toronto Tipogrāfijas savienÄ«bas (Toronto Typographical Union) streiks. ArÄ« mÅ«sdienās arodbiedrÄ«bas organizē kopÄ«gas parādes, taču daļai kanādieÅ”u tā ir vienkārÅ”i pēdējā vasaras nedēļas nogale ceļoÅ”anai un atpÅ«tai.

Austrālijā pirmā demonstrācija par astoņu stundu darba dienu notika Melburnā 1856. gadā. Akmeņkaļi un celtnieki pārtrauca darbu un devās gājienā, pieprasot astoņu stundu darba dienu, ko arÄ« izdevās sasniegt, saglabājot atalgojumu. Darba svētki Austrālijā ir oficiāla brÄ«vdiena, taču datumi atŔķiras dažādās pavalstÄ«s.

Ķīnā Darba svētki 20. gs. 90. gados tika pagarināti lÄ«dz trim brÄ«vdienām, taču kopÅ” 2008. gada – tā ir tikai viena brÄ«va diena. To parasti papildina ar divām citām blakus esoÅ”ajām dienām, kas tiek atstrādātas iepriekŔējā vai nākamā nedēļas nogalē.

ES nenosaka oficiālās brÄ«vdienas tās dalÄ«bvalstÄ«m. Taču Eiropas Komisija (European Commission) nosaka oficiālās brÄ«vdienas tās darbiniekiem dažādās ES institÅ«cijās. Darba svētki 1. maijā ir iekļauti starp Ŕīm brÄ«vdienām. Par statistiku atbildÄ«gā Eiropas Komisijas institÅ«cija ā€œEurostatā€ publicē datu vizualizācijas un informāciju par nodarbinātÄ«bas situāciju ES un Eiropas BrÄ«vās tirdzniecÄ«bas asociācijas (European Free Trade Association) valstÄ«s.

AtzÄ«mēŔanas tradÄ«cijas Latvijā

Pirmo reizi Latvijas teritorijā Darba svētku pasākumi notika 1893. gadā Liepājā. 19. un 20. gs. mijā Darba svētki vairāk tika atzÄ«mēti rÅ«pniecÄ«bas pilsētās: RÄ«gā, Liepājā, DaugavpilÄ«. 1905. gadā ā€œBaltijas Vēstnesisā€ ziņoja, ka 30. aprÄ«lÄ« gandrÄ«z visās fabrikās darbus beidza starp pulksten 11.00 un 12.00 dienā, strādnieki pasludināja, ka darbu atsāks tikai 3. maijā. KuÄ£u strādnieki sarÄ«koja streiku. Miers un kārtÄ«ba netika traucēti. 1919. gada 1. maijā RÄ«gā un daudzviet citur lielinieku kontrolētajā Latvijas teritorijā notika ievērojamas Darba svētku svinÄ«bas, lai izrādÄ«tu atbalstu komunistiskajām idejām. RÄ«gā sētas, ēku fasādes un pat Rolanda statuja Rātslaukumā tika nokrāsotas sarkanas. Pilsētā tika izvietotas Ä«paÅ”as figÅ«ras ā€“ mākslas objekti. Galvenā svinÄ«bu vieta bija Esplanāde (Komunāru laukums), kurā uzbÅ«vēja Romana Sutas un Oto Skulmes veidotu ā€œDarba simboluā€ – 15 m augstu finiera piramÄ«du. SvinÄ«bās piedalÄ«jās desmitiem tÅ«kstoÅ”u cilvēku. Strādnieki bija brÄ«dināti, ka citādi tie zaudēs pārtikas kartÄ«tes. Dienas noslēgumā Daugavmalā un Bastejkalnā notika uguņoÅ”ana.

Pēc Latvijas NeatkarÄ«bas kara 20. gs. 20. gados sociāldemokrāti un citi kreisi politiski noskaņotie katru gadu atzÄ«mēja 1. maiju kā Darba svētkus. RÄ«gā un citās Latvijas pilsētās notika gājieni un sapulces par strādniecÄ«bu un 1. maija nozÄ«mi. Å ie pasākumi nebaudÄ«ja sabiedrÄ«bas vairākuma atbalstu. Pasākumu apmēru ilustrē piemērs no Daugavpils 1925. gadā ā€“ sociāldemokrātu sapulcē piedalÄ«juÅ”ies 300 dalÄ«bnieki, bet vakarā mazinieku sapulcē – 150 klausÄ«tāji. SaldÅ« togad sociāldemokrātu gājienā devās 40 cilvēki. RÄ«gā sociāldemokrātu gājiens bija pulcējis ap 8000 dalÄ«bnieku. Å ajos pasākumos uzstājās vietējie sociāldemokrāti, atseviŔķi Saeimas locekļi. Notika arÄ« atseviŔķu uzņēmumu strādnieku vakari ar paÅ”u strādnieku veidotiem priekÅ”nesumiem un viesmāksliniekiem. 

Ik gadu Darba svētki bija potenciāls nekārtÄ«bu cēlonis. Notika gan sadursmes ar policiju, apÅ”audes, huligāniski konflikti starp dažādu politisko virzienu aktÄ«vistiem. Nelegāli daudzviet tika izlikti sarkanie karogi. 

Tā kā kopÅ” 1923. gada 1. maija Latvijā atzÄ«mēja Satversmes sapulces sasaukÅ”anas dienu, prese 2. maijā vēstÄ«ja par Å”o abu pasākumu norisi un dalÄ«bnieku skaitu, sadursmēm, ja tādas bija.

Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā 1935. gada 8. oktobrÄ« 1. maijs tika svÄ«trots no svinamo dienu saraksta. Tā vietā valdÄ«ba sāka rÄ«kot Darba svētkus dažādos vasaras datumos. Pēc Latvijas okupācijas 1. maijs atkal kļuva par svinamu dienu 1941. gadā ā€“ ar nosaukumu ā€œStarptautiskā proletariāta solidaritātes dienaā€. 1941. gada 1. maijā uz Latvijas (un pēc tam arÄ« visas Padomju SavienÄ«bas) kinoekrāniem tika rādÄ«ta 40 minūŔu gara dokumentālā propagandas filma ā€œPretim sauleiā€. Vācu okupācijas laikā 1. maiju sauca par Darba svētkiem. Pēc atkārtotas padomju okupācijas 1941. gada nosaukumā vārds ā€œproletariātaā€ tika aizstāts ar ā€œdarbaļaužuā€.

1990. gada 3. oktobrÄ« Augstākā Padome pieņēma likumu par svētku un atceres dienām, pasludinot 1. maiju par svētku dienu ar nosaukumu – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukÅ”anas diena. KopÅ” 2004. gada 1. maijā atzÄ«mē arÄ« Latvijas uzņemÅ”anu ES.

Padomju gados svētku gājienu pompozitāti veicināja lozungi, pÅ«tēju orÄ·estru dalÄ«ba, iesaistÄ«ts liels skaits cilvēku ar mērÄ·i demonstrēt PSRS varenÄ«bu. Pēc neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas Latvijā nav Ä«paÅ”u, sabiedrÄ«bu vienojoÅ”u Darba svētku atzÄ«mēŔanas tradÄ«ciju. Nenotiek arÄ« lielas protesta akcijas, jo Darba svētki lielā sabiedrÄ«bas daļā tiek uzskatÄ«ti par okupācijas laika izpausmi. 1. maiju kā Darba svētkus atzÄ«mē kreisi orientēto politiÄ·u grupas un viņu atbalstÄ«tāji. Piemēram, 1993. gadā gājienā 11. novembra Krastmalā RÄ«gā un stundu ilgajā mÄ«tiņā, ko organizēja Latvijas Strādnieku neatkarÄ«go arodbiedrÄ«bu asociācija, piedalÄ«jās ap 2000 dalÄ«bnieku. VēlēŔanu apvienÄ«bas ā€œLÄ«dztiesÄ«baā€ deputātu kandidāti aicināja klātesoÅ”os, kuriem ir balsstiesÄ«bas Saeimas vēlēŔanās, domāt, par ko atdot savu balsi, izskanēja arÄ« atbalsts Alfrēdam Rubikam. Vēlākos gados Darba svētku atzÄ«mēŔana notika GrÄ«ziņkalnā, pie 1905. gada revolucionāru atceres pieminekļa. To organizēja kustÄ«ba ā€œLÄ«dztiesÄ«baā€, NeatkarÄ«go arodbiedrÄ«bu savienÄ«ba un Latvijas CilvēktiesÄ«bu komiteja, lai protestētu pret to, kā tiek risināti sociālie jautājumi un nepilsoņu problēma. Vēl 1997. gadā pasākumā tika publiski lietota bijuŔās PSRS simbolika, karogi un atklātnÄ«tes.

ArÄ« vēlākos gados RÄ«gā mÄ«tiņus rÄ«koja sociālisti un sociāldemokrāti. Piemēram, 2008. gadā GrÄ«ziņkalnā pie 1905. gada pieminekļa pulcējās 150 cilvēku, uzstājās Alfrēds Rubiks, kritizējot politisko eliti. Savukārt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas apmēram 20 biedri un atbalstÄ«tāji nolika rozes un neļķes pie Raiņa pieminekļa.

2019. gadā nacionālā apvienÄ«ba ā€œVisu Latvijai!ā€-ā€œTēvzemei un brÄ«vÄ«baiā€/LNNK nāca klajā ar priekÅ”likumu no svētku dienu saraksta svÄ«trot 1. maiju, to iekļaut atceres un atzÄ«mējamo dienu lokā, savukārt 11. novembri no atceres un atzÄ«mējamo dienu saraksta pārcelt uz svētku dienu rindu, tādējādi LāčplēŔa dienu nosakot par brÄ«vdienu, vienlaikus atsakoties no brÄ«vdienas 1. maijā. Latvijas BrÄ«vo arodbiedrÄ«bu savienÄ«ba Ŕādai iecerei iebilda. 

Svētku dienas nozīme un ietekme uz sabiedrību

Sākotnēji pasaulē Darba svētki ietvēra lielu sociālo nozÄ«mi un doÅ”anos demonstrācijās, lai cÄ«nÄ«tos par darbinieku tiesÄ«bām. Tomēr komunistiskie un sociālistiskie režīmi Å”ai dienai radÄ«ja negatÄ«vu konotāciju. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc daļā valstu Darba svētkos vairs nenotiek pasākumi uzmanÄ«bas pievērÅ”anai strādnieku tiesÄ«bām un darba apstākļiem. Otrs iemesls varētu bÅ«t strādnieku darba apstākļu uzlaboÅ”anās. Tādējādi svētku dienas norise laika gaitā mainÄ«jās ā€“ protestus, demonstrācijas ar skaļiem lozungiem un prasÄ«bām risināt problēmas nomainÄ«ja miermÄ«lÄ«gas parādes, zuda to politiskais asums, tā vietā vairāk ienākot svinēŔanas elementam.

Nedemokrātiskajās komunistiskajās valstÄ«s (piemēram, Padomju SavienÄ«ba, Ķīnas Tautas Republika, KTDR) Darba svētkos noteiktām sabiedrÄ«bas grupām bija aktÄ«vi jāpiedalās. Å ie svētki simbolizēja režīmu un ideoloÄ£iju, bet ir zaudējuÅ”i savu sākotnējo bÅ«tÄ«bu – iestāŔanos par strādājoÅ”o darba apstākļu uzlaboÅ”anu. ArÄ« okupētajā Latvijā 1. maijs bija politiski svētki, kas, tāpat kā visā Padomju SavienÄ«bā, norisinājās pēc vienota scenārija un saskaņā ar PSRS radÄ«tajām ideoloÄ£iskajām tradÄ«cijām. Iesaistot dažādu nozaru darbiniekus plaŔā masu pasākumā, varas mērÄ·is bija demonstrēt sabiedrÄ«bas un pastāvoŔā režīma saskaņu, valsts spēku un attÄ«stÄ«bu. Darba svētki tika atzÄ«mēti visos lÄ«meņos ā€“ lai gan vērienÄ«gākie notikumi notika RÄ«gā, arÄ« citās apdzÄ«votās vietās tika plānota svētku programma, kas sastāvēja, piemēram, no svinÄ«ga referāta par starptautiskajiem darbļaužu svētkiem, koncerta un dejām kultÅ«ras namā vai darbļaužu mÄ«tiņa un tematiska kino skatīŔanās.

Cilvēkiem ir atŔķirÄ«ga pieredze un atmiņas par to, cik (ne)obligāta bija dalÄ«ba gājienos un citos 1. maija pasākumos un kāda bija proporcija starp pienākumu un patiesu prieku tajos piedalÄ«ties. 1989. gada 1. maija gājienā jau bija iespēja publiski nest Latvijas karogu, kā to ar saviļņojumu darÄ«juÅ”i rÅ«pnÄ«cas VEF darbinieki.

Padomju gados 1. maijs tika iedzÄ«vināts fabriku, kolhozu nosaukumos (piemēram, apavu ražotne ā€œ1.maijsā€ RÄ«gā, kolhozi Vaidavā, Palsmanē, Mērsragā un citur). MÅ«sdienās Latvijā 1. maija ielas ir vismaz 13 apdzÄ«votās vietās, Varakļānos un Skrundā ir 1. maija laukums, savukārt Ogrē – 1. maija gatve.

Multivide

1. maija protesti Hamburgā. Vācija, 2014. gads.

1. maija protesti Hamburgā. Vācija, 2014. gads.

Avots: Gettyimages, 489058121.

1. maija demonstrācija Savienības laukumā. Ņujorka, 01.05.1913.

1. maija demonstrācija Savienības laukumā. Ņujorka, 01.05.1913.

Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

1. maija gājiens Grīziņkalnā. Rīga, 01.05.1932.

1. maija gājiens Grīziņkalnā. Rīga, 01.05.1932.

Fotogrāfs Voldemārs Šmidbergs. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

1. maija mÄ«tiņŔ GrÄ«ziņkalnā. RÄ«ga, 01.05.1932.

1. maija mÄ«tiņŔ GrÄ«ziņkalnā. RÄ«ga, 01.05.1932.

Fotogrāfs Voldemārs Šmidbergs. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

1. maija parāde Sarkanajā laukumā Maskavā. 01.05.1960.

1. maija parāde Sarkanajā laukumā Maskavā. 01.05.1960.

Avots: Gettyimages, 515488372.

Darba svētku demonstrācija Tulūzā. Francija, 01.05.2019.

Darba svētku demonstrācija Tulūzā. Francija, 01.05.2019.

Fotogrāfs Alain Pitton. Avots: NurPhoto via Getty Images, 1140692313.

1. maija protesti Hamburgā. Vācija, 2014. gads.

Avots: Gettyimages, 489058121.

Saistītie Ŕķirkļi:
  • Darba svētki
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • svētku, atceres un atzÄ«mējamās dienas Latvijā
  • Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukÅ”anas diena

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Balčus, A., Lai dzÄ«vo 1. maijs! Foto kvartāls, 2011.
  • Kalaus, N., 1. maiju pasaulē svin raibi, LSM.lv, 2014.
  • Ločmele, K., Procevska, O., Zelče, V. Svētki, atceres dienas un to rituāli Krievijā: Padomju pieredze, tās transformācija un Å”odiena: Uzvaras svētki Krievijā un Latvijā, RÄ«ga, 2011.
  • Projekts ā€œDundagas vēstureā€, Pirmā maija svinÄ«bas Dundagā (1954), 2018.
  • Rothman, L., The Bloody Story of How May Day Became a Holiday for Workers, Time Magazine, 2017.
  • Å iliņŔ, J., Kā pirms 100 gadiem 1. maiju svinēja Stučkas Padomju Latvijā, LSM.lv, 2019.

Ieteicamā literatūra

  • Skangale, L., Latvijas valsts svētku, atceres un atzÄ«mējamās dienas, RÄ«ga, Zvaigzne ABC, 2008.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Klinta Ločmele "Darba svētki". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/86974-Darba-sv%C4%93tki (skatīts 22.11.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/86974-Darba-sv%C4%93tki

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 6093 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana