Ik gadu Darba svÄtki tiek atzÄ«mÄti 80 pasaules valstÄ«s, un Å”ajÄ dienÄ arÄ« tiek aktualizÄti mÅ«sdienu darba ÅÄmÄjiem nozÄ«mÄ«gi jautÄjumi. DaÄ¼Ä valstu oficiÄlÄ brÄ«vdiena ir cits datums (ne 1. maijs).
Ik gadu Darba svÄtki tiek atzÄ«mÄti 80 pasaules valstÄ«s, un Å”ajÄ dienÄ arÄ« tiek aktualizÄti mÅ«sdienu darba ÅÄmÄjiem nozÄ«mÄ«gi jautÄjumi. DaÄ¼Ä valstu oficiÄlÄ brÄ«vdiena ir cits datums (ne 1. maijs).
1886. gadÄ Amerikas OrganizÄto arodbiedrÄ«bu un savienÄ«bu federÄcija (American Federation of Organized Trades and Labor Unions) pieprasÄ«ja strÄdniekiem astoÅu stundu darba dienu, kas stÄtos spÄkÄ 1886. gada 1. maijÄ. Å Ä« prasÄ«ba pÄrvÄrtÄs vispÄrÄjÄ streikÄ ÄikÄgÄ un sadursmÄs ar policiju, kurÄs bija vairÄki bojÄ gÄjuÅ”ie. AstoÅu stundu darba diena tika panÄkta, un pirmo reizi 1. maiju kÄ starptautisko strÄdnieku vienotÄ«bas un solidaritÄtes dienu atzÄ«mÄja 1890. gadÄ pÄc tÄs izsludinÄÅ”anas pirmajÄ starptautiskajÄ sociÄlistisko partiju kongresÄ EiropÄ, ParÄ«zÄ, 1889. gada 14. jÅ«lijÄ. ArÄ« citÄm valstÄ«m ir savi izŔķiroÅ”i vÄstures notikumi saistÄ«bÄ ar strÄdnieku iestÄÅ”anos par savÄm tiesÄ«bÄm, kas tiek pieminÄti nacionÄlÄ mÄrogÄ darba svÄtku dienÄ.
1. maijÄ daudzÄs valstÄ«s notiek demonstrÄcijas ar protesta saukļiem par zemajÄm algÄm un neapmierinoÅ”iem darba apstÄkļiem, valdÄ«bas Ä«stenotajiem taupÄ«bas pasÄkumiem vai augsto bezdarba lÄ«meni. DemonstrÄciju apmÄrs un tematika variÄ atŔķirÄ«bÄ no konkrÄtÄ gada aktualitÄtÄm un samilzuÅ”ajÄm problÄmÄm. Å ajos pasÄkumos mÄdz arÄ« izcelties nemieri un sadursmes ar policiju.
AukstÄ kara laikÄ lielÄkajÄ daÄ¼Ä Eiropas sociÄlistisko valstu diena tika svinÄta kÄ strÄdnieku starptautiskÄs solidaritÄtes diena. LÄ«dz 20. gs 60. gadu vidum tÄ tika atzÄ«mÄta ar parÄdÄm, kurÄs demonstrÄja ne vien industriÄlos valsts sasniegumus, bet arÄ« jaunÄkos ieroÄus. StrÄdnieki nesa plakÄtus ar politiskiem saukļiem, slavas vÄrdiem komunistiskajiem režīmiem un to lÄ«deriem. LielÄkÄs svinÄ«bas notika Padomju SavienÄ«bas republiku galvaspilsÄtÄs ar komunistiskÄs partijas augstÄko amatpersonu klÄtbÅ«tni. PÄc Padomju SavienÄ«bas sabrukuma tÄs bijuÅ”ajÄs republikÄs 1. maijs palika kÄ oficiÄla brÄ«vdiena, taÄu visbiežÄk valstis vairs neiesaistÄs masu pasÄkumu organizÄÅ”anÄ. VÄl vairÄk ā tÄ kÄ dalÄ«ba strÄdnieku svÄtkos bija obligÄta un demonstrÄcijas bija pompozs propagandas instruments, Å”o brÄ«vdienu ļaudis atzÄ«mÄ atturÄ«gi. TomÄr KrievijÄ kopÅ” 2014. gada ir atjaunota Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) tradÄ«cija ar vÄrienÄ«gu cilvÄku pulcÄÅ”anos SarkanajÄ laukumÄ MaskavÄ.
Darba svÄtki kÄ viena no valstiski nozÄ«mÄ«gÄkajÄm brÄ«vdienÄm joprojÄm ir Korejas Tautas DemokrÄtiskajÄ RepublikÄ (KTDR), Ķīnas Tautas RepublikÄ (ĶTR) un KubÄ. CilvÄki dodas ielu demonstrÄcijÄs, paužot atbalstu valdÄ«bai. Viens no pasaulÄ lielÄkajiem stadioniem, kas atrodas KTDR galvaspilsÄtÄ, ir nodÄvÄts par 1. maija stadionu.
VÄcijÄ 1. maijs tika pasludinÄts par oficiÄlu brÄ«vdienu 1933. gadÄ ā pÄc tam, kad NacionÄlsociÄlistiskÄ vÄcu strÄdnieku partija (Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei) nÄca pie varas Ädolfa Hitlera (Adolf Hitler) vadÄ«bÄ. Darba svÄtkiem vajadzÄja simbolizÄt jaunatklÄto vienotÄ«bu starp strÄdniekiem un valsti. ArÄ« pÄc OtrÄ pasaules kara 1. maijs palika kÄ valsts brÄ«vdiena RietumvÄcijÄ un AustrumvÄcijÄ. MÅ«sdienu VÄcijÄ demonstrÄcijas organizÄ neatkarÄ«gas strÄdnieku organizÄcijas un politiskÄs partijas. AtseviŔķos gados BerlÄ«nÄ, LeipcigÄ ir izvÄrtuÅ”Äs vardarbÄ«gas sadursmes starp galÄji kreisÄs un galÄji labÄjÄs politikas atbalstÄ«tÄjiem.
ItÄlijÄ, RomÄ, notiek ikgadÄjais skatÄ«tÄju plaÅ”i apmeklÄts koncerts ar populÄru mÅ«ziÄ·u piedalīŔanos. Koncerts tiek pÄrraidÄ«ts tieÅ”raidÄ ItÄlijas sabiedriskajÄ TV programmÄ.
FrancijÄ Darba svÄtki ir oficiÄla brÄ«vdiena. ArodbiedrÄ«bas organizÄ demonstrÄcijas un gÄjienus, lai iestÄtos par strÄdnieku tiesÄ«bÄm. TradicionÄli 1. maijÄ draugiem un Ä£imenei dÄvina maijpuÄ·Ä«tes.
BosnijÄ un HercegovinÄ, HorvÄtijÄ, SerbijÄ un ZiemeļmaÄ·edonijÄ Darba svÄtki bieži tiek atzÄ«mÄti ar Ä£imeni un draugiem. TÄ ir diena atpÅ«tai un piknikam.
UngÄrijÄ lÄ«dztekus Darba dienai kÄ oficiÄlai brÄ«vdienai 1. maijs arÄ« iezÄ«mÄ gadskÄrtu kopÅ” valsts pievienoÅ”anÄs Eiropas SavienÄ«bai (European Union; tÄpat arÄ« pÄrÄjÄs deviÅÄs valstÄ«s, kas pievienojÄs 2004. gadÄ). Notiek brÄ«vdabas aktivitÄtes, gadatirgi. KreisÄ spÄrna partijas un arodbiedrÄ«bas organizÄ Darba svÄtku gÄjienus.
Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s sÄkotnÄji Darba svÄtkus atzÄ«mÄja 1. maijÄ, taÄu kopÅ” 20. gs. 40. gadu beigÄm āpirmajÄ septembra pirmdienÄ. IespÄjams, AukstÄ kara apstÄkļos Å”Äda izmaiÅas veiktas tÄpÄc, ka 1. maiju kÄ vienu no galvenajÄm svÄtku dienÄm svinÄja komunistiskajÄs un sociÄlistiskajÄs valstÄ«s. Septembra pirmÄ pirmdiena iezÄ«mÄ vasaras beigas, kad noslÄdzas atvaļinÄjumi un skolÄni, studenti atgriežas mÄcÄ«bu iestÄdÄs. TradÄ«ciju piekritÄji pÄc Ŕī datuma izvairÄs vilkt baltas (vasaras) krÄsas apÄ£Ärbu.
ArÄ« KanÄdÄ darba svÄtkus atzÄ«mÄ pirmajÄ septembra pirmdienÄ. Dienas izcelÅ”anÄs KanÄdÄ saistÄma ar 1872. gada decembri, kad tika rÄ«kots Toronto TipogrÄfijas savienÄ«bas (Toronto Typographical Union) streiks. ArÄ« mÅ«sdienÄs arodbiedrÄ«bas organizÄ kopÄ«gas parÄdes, taÄu daļai kanÄdieÅ”u tÄ ir vienkÄrÅ”i pÄdÄjÄ vasaras nedÄļas nogale ceļoÅ”anai un atpÅ«tai.
AustrÄlijÄ pirmÄ demonstrÄcija par astoÅu stundu darba dienu notika MelburnÄ 1856. gadÄ. AkmeÅkaļi un celtnieki pÄrtrauca darbu un devÄs gÄjienÄ, pieprasot astoÅu stundu darba dienu, ko arÄ« izdevÄs sasniegt, saglabÄjot atalgojumu. Darba svÄtki AustrÄlijÄ ir oficiÄla brÄ«vdiena, taÄu datumi atŔķiras dažÄdÄs pavalstÄ«s.
ĶīnÄ Darba svÄtki 20. gs. 90. gados tika pagarinÄti lÄ«dz trim brÄ«vdienÄm, taÄu kopÅ” 2008. gada ā tÄ ir tikai viena brÄ«va diena. To parasti papildina ar divÄm citÄm blakus esoÅ”ajÄm dienÄm, kas tiek atstrÄdÄtas iepriekÅ”ÄjÄ vai nÄkamÄ nedÄļas nogalÄ.
ES nenosaka oficiÄlÄs brÄ«vdienas tÄs dalÄ«bvalstÄ«m. TaÄu Eiropas Komisija (European Commission) nosaka oficiÄlÄs brÄ«vdienas tÄs darbiniekiem dažÄdÄs ES institÅ«cijÄs. Darba svÄtki 1. maijÄ ir iekļauti starp Ŕīm brÄ«vdienÄm. Par statistiku atbildÄ«gÄ Eiropas Komisijas institÅ«cija āEurostatā publicÄ datu vizualizÄcijas un informÄciju par nodarbinÄtÄ«bas situÄciju ES un Eiropas BrÄ«vÄs tirdzniecÄ«bas asociÄcijas (European Free Trade Association) valstÄ«s.
Pirmo reizi Latvijas teritorijÄ Darba svÄtku pasÄkumi notika 1893. gadÄ LiepÄjÄ. 19. un 20. gs. mijÄ Darba svÄtki vairÄk tika atzÄ«mÄti rÅ«pniecÄ«bas pilsÄtÄs: RÄ«gÄ, LiepÄjÄ, DaugavpilÄ«. 1905. gadÄ āBaltijas VÄstnesisā ziÅoja, ka 30. aprÄ«lÄ« gandrÄ«z visÄs fabrikÄs darbus beidza starp pulksten 11.00 un 12.00 dienÄ, strÄdnieki pasludinÄja, ka darbu atsÄks tikai 3. maijÄ. KuÄ£u strÄdnieki sarÄ«koja streiku. Miers un kÄrtÄ«ba netika traucÄti. 1919. gada 1. maijÄ RÄ«gÄ un daudzviet citur lielinieku kontrolÄtajÄ Latvijas teritorijÄ notika ievÄrojamas Darba svÄtku svinÄ«bas, lai izrÄdÄ«tu atbalstu komunistiskajÄm idejÄm. RÄ«gÄ sÄtas, Äku fasÄdes un pat Rolanda statuja RÄtslaukumÄ tika nokrÄsotas sarkanas. PilsÄtÄ tika izvietotas Ä«paÅ”as figÅ«ras ā mÄkslas objekti. GalvenÄ svinÄ«bu vieta bija EsplanÄde (KomunÄru laukums), kurÄ uzbÅ«vÄja Romana Sutas un Oto Skulmes veidotu āDarba simboluā ā 15 m augstu finiera piramÄ«du. SvinÄ«bÄs piedalÄ«jÄs desmitiem tÅ«kstoÅ”u cilvÄku. StrÄdnieki bija brÄ«dinÄti, ka citÄdi tie zaudÄs pÄrtikas kartÄ«tes. Dienas noslÄgumÄ DaugavmalÄ un BastejkalnÄ notika uguÅoÅ”ana.
PÄc Latvijas NeatkarÄ«bas kara 20. gs. 20. gados sociÄldemokrÄti un citi kreisi politiski noskaÅotie katru gadu atzÄ«mÄja 1. maiju kÄ Darba svÄtkus. RÄ«gÄ un citÄs Latvijas pilsÄtÄs notika gÄjieni un sapulces par strÄdniecÄ«bu un 1. maija nozÄ«mi. Å ie pasÄkumi nebaudÄ«ja sabiedrÄ«bas vairÄkuma atbalstu. PasÄkumu apmÄru ilustrÄ piemÄrs no Daugavpils 1925. gadÄ ā sociÄldemokrÄtu sapulcÄ piedalÄ«juÅ”ies 300 dalÄ«bnieki, bet vakarÄ mazinieku sapulcÄ ā 150 klausÄ«tÄji. SaldÅ« togad sociÄldemokrÄtu gÄjienÄ devÄs 40 cilvÄki. RÄ«gÄ sociÄldemokrÄtu gÄjiens bija pulcÄjis ap 8000 dalÄ«bnieku. Å ajos pasÄkumos uzstÄjÄs vietÄjie sociÄldemokrÄti, atseviŔķi Saeimas locekļi. Notika arÄ« atseviŔķu uzÅÄmumu strÄdnieku vakari ar paÅ”u strÄdnieku veidotiem priekÅ”nesumiem un viesmÄksliniekiem.
Ik gadu Darba svÄtki bija potenciÄls nekÄrtÄ«bu cÄlonis. Notika gan sadursmes ar policiju, apÅ”audes, huligÄniski konflikti starp dažÄdu politisko virzienu aktÄ«vistiem. NelegÄli daudzviet tika izlikti sarkanie karogi.
TÄ kÄ kopÅ” 1923. gada 1. maija LatvijÄ atzÄ«mÄja Satversmes sapulces sasaukÅ”anas dienu, prese 2. maijÄ vÄstÄ«ja par Å”o abu pasÄkumu norisi un dalÄ«bnieku skaitu, sadursmÄm, ja tÄdas bija.
KÄrļa UlmaÅa autoritÄrÄ režīma laikÄ 1935. gada 8. oktobrÄ« 1. maijs tika svÄ«trots no svinamo dienu saraksta. TÄ vietÄ valdÄ«ba sÄka rÄ«kot Darba svÄtkus dažÄdos vasaras datumos. PÄc Latvijas okupÄcijas 1. maijs atkal kļuva par svinamu dienu 1941. gadÄ ā ar nosaukumu āStarptautiskÄ proletariÄta solidaritÄtes dienaā. 1941. gada 1. maijÄ uz Latvijas (un pÄc tam arÄ« visas Padomju SavienÄ«bas) kinoekrÄniem tika rÄdÄ«ta 40 minūŔu gara dokumentÄlÄ propagandas filma āPretim sauleiā. VÄcu okupÄcijas laikÄ 1. maiju sauca par Darba svÄtkiem. PÄc atkÄrtotas padomju okupÄcijas 1941. gada nosaukumÄ vÄrds āproletariÄtaā tika aizstÄts ar ādarbaļaužuā.
1990. gada 3. oktobrÄ« AugstÄkÄ Padome pieÅÄma likumu par svÄtku un atceres dienÄm, pasludinot 1. maiju par svÄtku dienu ar nosaukumu ā Darba svÄtki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukÅ”anas diena. KopÅ” 2004. gada 1. maijÄ atzÄ«mÄ arÄ« Latvijas uzÅemÅ”anu ES.
Padomju gados svÄtku gÄjienu pompozitÄti veicinÄja lozungi, pÅ«tÄju orÄ·estru dalÄ«ba, iesaistÄ«ts liels skaits cilvÄku ar mÄrÄ·i demonstrÄt PSRS varenÄ«bu. PÄc neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas LatvijÄ nav Ä«paÅ”u, sabiedrÄ«bu vienojoÅ”u Darba svÄtku atzÄ«mÄÅ”anas tradÄ«ciju. Nenotiek arÄ« lielas protesta akcijas, jo Darba svÄtki lielÄ sabiedrÄ«bas daÄ¼Ä tiek uzskatÄ«ti par okupÄcijas laika izpausmi. 1. maiju kÄ Darba svÄtkus atzÄ«mÄ kreisi orientÄto politiÄ·u grupas un viÅu atbalstÄ«tÄji. PiemÄram, 1993. gadÄ gÄjienÄ 11. novembra KrastmalÄ RÄ«gÄ un stundu ilgajÄ mÄ«tiÅÄ, ko organizÄja Latvijas StrÄdnieku neatkarÄ«go arodbiedrÄ«bu asociÄcija, piedalÄ«jÄs ap 2000 dalÄ«bnieku. VÄlÄÅ”anu apvienÄ«bas āLÄ«dztiesÄ«baā deputÄtu kandidÄti aicinÄja klÄtesoÅ”os, kuriem ir balsstiesÄ«bas Saeimas vÄlÄÅ”anÄs, domÄt, par ko atdot savu balsi, izskanÄja arÄ« atbalsts AlfrÄdam Rubikam. VÄlÄkos gados Darba svÄtku atzÄ«mÄÅ”ana notika GrÄ«ziÅkalnÄ, pie 1905. gada revolucionÄru atceres pieminekļa. To organizÄja kustÄ«ba āLÄ«dztiesÄ«baā, NeatkarÄ«go arodbiedrÄ«bu savienÄ«ba un Latvijas CilvÄktiesÄ«bu komiteja, lai protestÄtu pret to, kÄ tiek risinÄti sociÄlie jautÄjumi un nepilsoÅu problÄma. VÄl 1997. gadÄ pasÄkumÄ tika publiski lietota bijuÅ”Äs PSRS simbolika, karogi un atklÄtnÄ«tes.
ArÄ« vÄlÄkos gados RÄ«gÄ mÄ«tiÅus rÄ«koja sociÄlisti un sociÄldemokrÄti. PiemÄram, 2008. gadÄ GrÄ«ziÅkalnÄ pie 1905. gada pieminekļa pulcÄjÄs 150 cilvÄku, uzstÄjÄs AlfrÄds Rubiks, kritizÄjot politisko eliti. SavukÄrt Latvijas SociÄldemokrÄtiskÄs strÄdnieku partijas apmÄram 20 biedri un atbalstÄ«tÄji nolika rozes un neļķes pie RaiÅa pieminekļa.
2019. gadÄ nacionÄlÄ apvienÄ«ba āVisu Latvijai!ā-āTÄvzemei un brÄ«vÄ«baiā/LNNK nÄca klajÄ ar priekÅ”likumu no svÄtku dienu saraksta svÄ«trot 1. maiju, to iekļaut atceres un atzÄ«mÄjamo dienu lokÄ, savukÄrt 11. novembri no atceres un atzÄ«mÄjamo dienu saraksta pÄrcelt uz svÄtku dienu rindu, tÄdÄjÄdi LÄÄplÄÅ”a dienu nosakot par brÄ«vdienu, vienlaikus atsakoties no brÄ«vdienas 1. maijÄ. Latvijas BrÄ«vo arodbiedrÄ«bu savienÄ«ba Å”Ädai iecerei iebilda.
SÄkotnÄji pasaulÄ Darba svÄtki ietvÄra lielu sociÄlo nozÄ«mi un doÅ”anos demonstrÄcijÄs, lai cÄ«nÄ«tos par darbinieku tiesÄ«bÄm. TomÄr komunistiskie un sociÄlistiskie režīmi Å”ai dienai radÄ«ja negatÄ«vu konotÄciju. IespÄjams, tas ir viens no iemesliem, kÄpÄc daÄ¼Ä valstu Darba svÄtkos vairs nenotiek pasÄkumi uzmanÄ«bas pievÄrÅ”anai strÄdnieku tiesÄ«bÄm un darba apstÄkļiem. Otrs iemesls varÄtu bÅ«t strÄdnieku darba apstÄkļu uzlaboÅ”anÄs. TÄdÄjÄdi svÄtku dienas norise laika gaitÄ mainÄ«jÄs ā protestus, demonstrÄcijas ar skaļiem lozungiem un prasÄ«bÄm risinÄt problÄmas nomainÄ«ja miermÄ«lÄ«gas parÄdes, zuda to politiskais asums, tÄ vietÄ vairÄk ienÄkot svinÄÅ”anas elementam.
NedemokrÄtiskajÄs komunistiskajÄs valstÄ«s (piemÄram, Padomju SavienÄ«ba, Ķīnas Tautas Republika, KTDR) Darba svÄtkos noteiktÄm sabiedrÄ«bas grupÄm bija aktÄ«vi jÄpiedalÄs. Å ie svÄtki simbolizÄja režīmu un ideoloÄ£iju, bet ir zaudÄjuÅ”i savu sÄkotnÄjo bÅ«tÄ«bu ā iestÄÅ”anos par strÄdÄjoÅ”o darba apstÄkļu uzlaboÅ”anu. ArÄ« okupÄtajÄ LatvijÄ 1. maijs bija politiski svÄtki, kas, tÄpat kÄ visÄ Padomju SavienÄ«bÄ, norisinÄjÄs pÄc vienota scenÄrija un saskaÅÄ ar PSRS radÄ«tajÄm ideoloÄ£iskajÄm tradÄ«cijÄm. Iesaistot dažÄdu nozaru darbiniekus plaÅ”Ä masu pasÄkumÄ, varas mÄrÄ·is bija demonstrÄt sabiedrÄ«bas un pastÄvoÅ”Ä režīma saskaÅu, valsts spÄku un attÄ«stÄ«bu. Darba svÄtki tika atzÄ«mÄti visos lÄ«meÅos ā lai gan vÄrienÄ«gÄkie notikumi notika RÄ«gÄ, arÄ« citÄs apdzÄ«votÄs vietÄs tika plÄnota svÄtku programma, kas sastÄvÄja, piemÄram, no svinÄ«ga referÄta par starptautiskajiem darbļaužu svÄtkiem, koncerta un dejÄm kultÅ«ras namÄ vai darbļaužu mÄ«tiÅa un tematiska kino skatīŔanÄs.
CilvÄkiem ir atŔķirÄ«ga pieredze un atmiÅas par to, cik (ne)obligÄta bija dalÄ«ba gÄjienos un citos 1. maija pasÄkumos un kÄda bija proporcija starp pienÄkumu un patiesu prieku tajos piedalÄ«ties. 1989. gada 1. maija gÄjienÄ jau bija iespÄja publiski nest Latvijas karogu, kÄ to ar saviļÅojumu darÄ«juÅ”i rÅ«pnÄ«cas VEF darbinieki.
Padomju gados 1. maijs tika iedzÄ«vinÄts fabriku, kolhozu nosaukumos (piemÄram, apavu ražotne ā1.maijsā RÄ«gÄ, kolhozi VaidavÄ, PalsmanÄ, MÄrsragÄ un citur). MÅ«sdienÄs LatvijÄ 1. maija ielas ir vismaz 13 apdzÄ«votÄs vietÄs, VarakļÄnos un SkrundÄ ir 1. maija laukums, savukÄrt OgrÄ ā 1. maija gatve.
Klinta LoÄmele "Darba svÄtki". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/86974-Darba-sv%C4%93tki (skatÄ«ts 22.11.2026)