Filantropijas procesi Latvijas teritorijā ir aizsākušies ar kristīgās baznīcas normu piemērošanu par ziedojumiem baznīcas un draudzes vajadzībām, sākot no 12. gs. beigām. Ziedojumam tika piemēroti 10 % no ienākumiem. Nozīmīgākais ziedojums, kas tika veikts ar ietekmi uz mūsdienu izglītību un zinātni, ir Rīgas Politehniskā institūta (sākotnēji Rīgas Politehnikums) nodibināšana 1862. gadā. No kopīgiem pilsētas iedzīvotāju solidaritātes projektiem nozīmīga ir Vērmanes dārza veidošanās vēsture, kad 1813. gadā tika dibināta “Priekšpilsētas apstādījumu komiteja”, kurā katrs rīdzinieks, kas pilsētas kasē iemaksāja vienu rubli, varēja iestādīt kociņu Vērmanes dārzā. Parks ar laiku ieguva nosaukumu “Vērmanes dārzs”, jo Anna Ģertrūde Vērmane veica vislielāko ziedojumu, kā arī atstāja norādi savā testamentā par ziedojumu 2 000 rubļu apmērā.

Latviešu filantropijas pirmsākumi ir meklējami cariskās Krievijas laikā 19. gs. vidū. To veicināja jaunlatviešu kustība un Rīgas Latviešu biedrības (RLB) dibināšana 16.08.1868.

RLB varēja uzsākt savu mērķu realizēšanu, sanākot kopā turīgiem uzņēmējiem, inteliģences pārstāvjiem, lai palīdzētu trūkumcietējiem un veicinātu garīgu izaugsmi. Pastāvēšanas laikā tika realizēti vairāki vērienīgi projekti: rīkoti Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, pētnieks Kārlis Mīlenbahs uzsāka darbu pie latviešu valodas vārdnīcas. RLB nodibināja pirmo latviešu teātri, Kārlis Bergs un Henrijs Visendorfs ar ziedojumiem atbalstīja Krišjāņa Barona savākto dainu krājumu izdošanu. Populāri bija arī ziedojumi graudā un pro bono (augstu vērtētu ekspertu bezatlīdzības konsultācijas).

Vislielāko ieguldījumu latviešu akadēmiskās inteliģences veidošanā un attīstībā deva RLB stipendijas centīgiem latviešu studentiem, lai varētu studēt Pēterburgas, Maskavas, Tērbatas un citās Krievijas universitātēs. Šīs stipendijas nebija mūsdienu termina “stipendija” izpratnē, bet gan aizdevumi, kas, pabeidzot studijas, noteiktā laika posmā bija jāatgriež RLB, lai šos līdzekļus ieguldītu citos filantropijas projektos. Savās atskaitēs RLB min, ka laika posmā no 1878. līdz 1903. gadam ir izmaksājusi 880 studentiem 33 000 Krievijas rubļu stipendijās, kas mūsdienu ekvivalentā ir 391 000 eiro. Jaunlatviešu un RLB par ziedojumiem realizētie projekti ir devuši pamatu latviešu akadēmiskās inteliģences, mākslinieku, mūziķu un sabiedrisko darbinieku izaugsmei.

20. gs. sākumā ievērojamākais latviešu filantrops bija uzņēmējs Augusts Dombrovskis, kurš dibināja skolas un bērnudārzu. A. Dombrovskis sniedza palīdzību latviešu rakstniekiem, mūziķiem un māksliniekiem ar atturības biedrības “Ziemeļblāzma” atbalstu, nodrošinot pansiju atsevišķā namā. Ar savu un domubiedru ziedojumiem 1904. gadā tika iekopts plašs parks 5 ha apmērā. Mūsdienās kultūras pils “Ziemeļblāzma” ir atjaunota un tajā notiek aktīva kultūras dzīve.

Līdz ar Latvijas valsts (1918) un Latvijas Universitātes (LU, 1919) nodibināšanu latviešu filantropijas vēstures pirmais posms noslēdzās.

19. gs. beigas un 20. gs. sākums iezīmējās ar aktīvu celtniecības procesu, kas deva iespēju latviešiem kļūt turīgiem relatīvi īsā laika posmā. Vens no piemēriem ir LU līdz šim lielākais mecenāts Kristaps Morbergs, kas savu turību ieguva, pateicoties celtniecības projektiem. Savu testamentu savulaik K. Morbergs ir mainījis trīs reizes: 1911. gadā visu mantu novēlējis RLB, bet, ja tā izbeidz darbību, tad Rīgas pilsēta saņemtu šo dāsno testamentāro novēlējumu. Bet tieši sešus gadus pēc LU nodibināšanas K. Morbergs veica būtiskus labojumus testamentā, par savu universālmantinieci ieceļot LU, ar nosacījumu, ka viņa sievai Augustei Morbergai ir izmaksājama kompensācija no viena mantotā nama īres peļņas līdz viņas mūža galam. Testamentārā novēlējuma mērķis bija atbalstīt trūcīgus un centīgus studentus un dažādus pētniecības projektus un bibliotēku. LU ar K. Morberga dāsno ziedojumu no 1929. gada līdz 01.07.1939. stipendijās LU 81 studentam un jaunajam pētniekam izmaksāja 149 201 latu, kas ir 800 000 eiro, aprēķinot pēc mūsdienu ekvivalenta. K. Morberga stipendija piecu gadu garumā 7 000 latu apmērā, pēc mūsdienu ekvivalenta 35 000 eiro, piemēram, deva iespēju pabeigt studijas Rietumeiropas arhīvos tautsaimniecības pētniekam Edgaram Dunsdorfam. Pateicoties šai stipendijai, E. Dunsdorfs īsi pirms Otrā Pasaules kara beigām aizstāvēja doktora disertāciju un vēlāk kļuva par vienu no 20. gs. nozīmīgākajiem latviešu vēsturniekiem. Tas ir apliecinājums, ka mecenātu ziedojumi izciliem pētniekiem ir ar nozīmīgu pievienoto vērtību.

Kā viena no visas Latvijas iedzīvotāju solidaritātes ziedošanas kampaņām bija ziedojumu vākšana Brīvības pieminekļa celtniecībai. 1927. gadā dibinātā Brīvības pieminekļa komiteja, kas darbojās 13 apriņķos, astoņu gadu laikā ziedojumos savāca 3 miljonus latu, kas pēc mūsdienu ekvivalenta ir 15 miljoni eiro. Ziedot varēja, iegādājoties īpašas ziedojumu zīmes dažādos apmēros. Bija paredzētas ziedojumu zīmes arī skolēniem 50 santīmu apmērā. Pateicoties Latvijas iedzīvotāju dāsnajiem ziedojumiem, Brīvības pieminekli atklāja 18.11.1935. Savukārt no 1998. līdz 2007. gadam darbojās Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds, ko dibināja pēc trimdas latviešu iniciatīvas.

Otra iespaidīga ziedojumu vākšanas kampaņa bija saistīta ar valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa un LU vadības iniciatīvu, lai iegādātos augstas kvalitātes ērģeles, kas atrodas LU Lielajā aulā. Kampaņas ilgums bija 112 dienas, no 09.09.1935. līdz 21.02.1936. Ziedojumos pieņēma naudas līdzekļus, pro bono un ziedojumus graudā, noorganizējot trīs labdarības koncertus, no kuriem visi ienākumi tika novirzīti ziedojumu kampaņas mērķim. Valsts prezidents pasludināja šo kampaņu par līdzziedojuma kampaņu. Par katru ziedoto latu no Latvijas sabiedrības puses Latvijas valsts novirzīja ziedojuma kampaņas mērķim otru latu. Kopējais ziedojumu apjoms bija 25 000 latu, pēc mūsdienu ekvivalenta – 177 500 eiro. 2013. gadā ziedojumus LU ērģeļu atjaunošanai veica 365 privātpersonas un uzņēmumi, kopā saziedojot 41 765 eiro.

Vēl viena valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa iniciatīva bija Draudzīgā aicinājuma kampaņa, kas tika iedibināta 28.01.1935. Kampaņas mērķis bija ziedojumi graudā. Tas bija aicinājums bijušajiem skolu absolventiem ziedot grāmatas un gleznas savām skolām. Starpkaru periodā tika saziedotas vairāk nekā pusotra miljona grāmatu un gleznu. Draudzīgā aicinājuma kampaņu atjaunoja 1994. gadā.

Starpkaru periodā sabiedrība arvien vairāk iesaistījās dažādos labdarības projektos, dibināja organizācijas. Piemēram, ar latviešu baptistu draudžu atbalstu tika nodibināta “Pestīšanas armija”, kas apsaimniekoja mītni, kurā varēja uzturēties līdz 160 bezpajumtniekiem, organizēja ēdināšanu trūcīgajiem un sniedza sociālo palīdzību. Jaunatnes Kristīgā savienība savu darbību fokusēja uz jaunatnes audzināšanu, organizēja sporta aktivitātes, sniedza atbalstu Latvijas Skautu centrālajai organizācijai, kuras rindās darbojās vairāk nekā 8 000 jauniešu.

Filantropijas organizācijas savu pastāvēšanu beidza, sākoties padomju okupācijai 1940. gadā. Dažas filantropijas aktivitātes turpinājās ar izglītību saistītās iestādēs. Piemēram, ierobežotos apstākļos K. Morberga beidzamā stipendija tika izmaksāta 1944. gada oktobrī, vācu okupācijas laikā.

Līdz ar šo var uzskatīt, ka filantropijas procesi Latvijā tika paralizēti līdz pat Latvijas neatkarības atgūšanai 1990. gadā. Padomju okupācijas laiks smagi satricināja filantropijas tradīcijas, praktiski tās iznīcināja.

Atjaunojoties Latvijas valsts neatkarībai, tika atjaunotas arī organizācijas, kas darbojās Latvijā starpkaru periodā un īstenoja filantropijas projektus. Piemēram, darbību uzsāka Latvijas Sarkanais Krusts, Jaunatnes Kristīgā savienība, Rotari klubi. Filantropi un starptautisko organizāciju pārstāvniecības dibināja tādas organizācijas kā Sorosa fonds – Latvija (1992) un Nevalstisko organizāciju centrs (1996), kuru mērķis bija izglītot Latvijas pilsonisko sabiedrību, palīdzēt dibināt sabiedriskās organizācijas. 1989. gadā vides aizsardzības entuziasti – jaunieši – nodibināja Bērnu Vides skolu, kuras mērķis ir organizēt daudzveidīgus projektus skolēniem, orientētus uz vides saglabāšanu nākotnei; 1991. gadā dibinātais Pasaules Dabas fonda Latvijas birojs, kas aktīvi darbojas ar projektiem, kur cilvēki un daba nākotnē dzīvotu harmonijā, no trimdas latviešu dibinātā Valenberga fonda 1999. gadā saņēma ziedojumu – plašu dzīvokli Elizabetes ielā, kurā pašlaik atrodas birojs. Apvienība “Apeirons”, kuras darbības mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti integrēties sabiedrībā, tika nodibināta 1994. gadā.

Šis laiks raksturīgs arī ar pseidofilantropju. Latvijas neatkarības saviļņoti, trimdas latvieši vēlējās pielikt savu artavu dzīves apstākļu uzlabošanai un valsts attīstībai. Ne vienmēr ziedojumus saņēma godprātīgi cilvēki un organizācijas. Tas lika valsts pārvaldei sagatavot normatīvos aktus, kas filantropijas organizāciju darbībā noteica lielāku caurspīdīguma principu ievērošanu.

Kopš 20. gs. 90. gadiem Latvijā ir reģistrēti vairāki tūkstoši biedrību un nodibinājumu. No 2004. gada Latvijas valdība noteica, ka, balstoties uz Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, biedrības un nodibinājumi, kuru darbība atbilst sabiedriskā labuma statusam un saņem oficiālu Finanšu ministrijas atļauju, saņemot ziedojumus no Latvijas Republikas rezidentiem un Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, var saņemt nodokļu atlaides. Katru gadu filantropijas organizācijām jāiesniedz speciāls pārskats par iepriekšējā kalendārajā gadā paveikto un turpmākajiem plāniem. Balstoties uz šo pārskatu, Sabiedriskā labuma statusa komisija lemj par sabiedriskā labuma statusa pagarinājumu. Sabiedriskā labuma statuss filantropijas organizācijām var tikt piešķirts 13 darbības jomās: cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzībā, izglītības veicināšanā, kultūras veicināšanā, labdarībā, palīdzības sniegšanā katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, pilsoniskās sabiedrības attīstībā, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanā, slimību profilaksē, sporta atbalstīšanā, veselības veicināšanā, vides aizsardzībā, zinātnes veicināšanā. Gadu no gada šo filantropijas organizāciju skaits svārstās no 1 200 līdz 1 500.

Latvijā nodokļu atlaides var saņemt tikai rezidenti un Latvijā reģistrēti uzņēmumi. Tas ir iemesls, kāpēc ir dibinātas filantropijas organizācijas pasaulē, kuras garantē saviem ziedotājiem konkrētas valsts nodokļu atlaides. Šādas organizācijas pasaulē atbalsta Latvijas filantropijas organizāciju projektus. Piemēram, Latvijas Nacionālās Operas ģilde atbalsta Latvijas Nacionālo Operu un baletu, Okupācijas muzeja atbalsta fonds atbalsta Okupācijas muzeja darbību un Friends of the University of Latvia atbalsta LU fonda projektus un dažādu Latvijas universitāšu studentus.

Ja uzreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas lielāks mecenātu atbalsts bija dažādiem sociālajiem projektiem un attiecās uz straujo sociālo pārmaiņu seku likvidāciju, tad vēlāk ziedojumus līdzvērtīgos apjomos saņem filantropijas organizācijas, kas darbojas ar izglītības, kultūras, mākslas un zinātnes veicināšanas projektiem – ar investīcijām nākotnē.  

Vieni no lielākajiem privātajiem mecenātiem ir Boriss un Ināra Teterevi, kuru 2010. gadā dibinātais labdarības fonds ir sniedzis atbalstu sabiedrībai vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsts lielākoties ir vērsts uz ilgtermiņa sadarbību. Piemēram, Rundāles pils restaurācijas pabeigšana, LU Botāniskā dārza atjaunotne, televīzijas raidījums “Ķepa uz sirds”, raidījumu cikls “Teātris.zip”, daudzveidīgas stipendijas un granti Rīgas Stradiņa universitātei, Latvijas Mākslas akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai, citiem projektiem sociālajā, kopienu attīstības un dzīvnieku aizsardzības jomā.

Filantropijas organizācijām ir raksturīga arī tīklošanās. Rotari kustība, kas pasaulē apvieno 1,2 miljonus uzņēmēju un sabiedriski aktīvu cilvēku, atbalsta filantropijas projektus, kas vērsti uz jauniešu atbalstu, dažādiem sociālajiem un izglītības projektiem. Pašlaik Latvijā darbojas 21 Rotari klubs. Kopš Rotari klubu atjaunošanas 05.05.1990. Latvijā dažādiem projektiem ir saziedoti vairāk nekā 3 miljoni eiro. Šos ziedojumus ir veikuši ne tikai Latvijas rotarieši, bet arī citu valstu Rotari klubu biedri. Nozīmīgāks visu Latvijas Rotari klubu filantropijas projekts 2015. gadā bija palīdzība Ukrainas kara laika bērniem, kas bija zaudējuši kādu no vecākiem. Vairāku gadu garumā Rotari klubi palīdz Jēkabpils slimnīcas jaundzimušo nodaļai, tādējādi būtiski uzlabojot iespējas glābt pāragri dzimušo bērnu dzīvības.

Ziedojumus bērnu veselības uzlabošanai ir veikušas vairākas filantropijas organizācijas Latvijā. Skaitliski vislielākos ziedojumus ir saņēmis Bērnu slimnīcas fonds – vidēji beidzamo gadu laikā ik gadu ap 1 miljonu eiro.

Turīgākie ziedotāji mēdz atbalstīt vairākas filantropijas organizācijas. Piemēram, SIA “Mikrotīkls” ir veicis ziedojumus gan Bērnu slimnīcas fondam, gan Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fondam un LU fondam. Trimdas latvieša Alfrēda Raistera piemiņas fonds, Valija un Modris Galenieki ar ziedojumu stipendijām dabaszinātņu studentiem ir atbalstījuši abu lielāko Latvijas augstskolu, Rīgas Tehniskās universitātes un LU fondus.

Visas lielākās Latvijas augstskolas ir nodibinājušas savas filantropijas organizācijas:  LU fonds, Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds, Rīgas Stradiņa universitātes fonds un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Attīstības fonds. Atbalsta virzieni, kuriem filantropijas organizācijas vāc ziedojumus, ir šādi: stipendijas trūcīgiem studentiem, stipendijas centīgiem, izciliem studentiem, infrastruktūras vides un mācību procesa vides uzlabošanas projekti.

Mecenātu atbalsta virzieni mēdz būt daudzpusīgi. Piemēram, Pētera Avena labdarības fonds “Paaudze” ziedo bērnu veselības aizsardzībai, Krievijas un Latvijas kultūras apmaiņas projektiem un zinātnes atbalstam. Mecenāti Laima un Guntis Bērziņi jau 20 gadu garumā atbalsta centīgus studentus un dažādus izglītības, kultūras projektus.  

Novērojama tendence, ka beidzamos gados pieaug pašu uzņēmumu dibinātie filantropijas fondi, piemēram, Rietumu Labdarības fonds, 4Finance Labdarības fonds, Grindeks fonds “Zinātnes un izglītības atbalstam”, CEMEX “Iespēju fonds”, IT Izglītības fonds. Ziedojumu apmēri svārstās no pāris tūkstošiem līdz vairākiem simtiem tūkstošiem eiro.

Ziedojumu veidi ir līdzīgi kā iepriekšējos periodos: ziedojumi naudā, ziedojumi graudā, pro bono.

Vienu no savdabīgākajiem  ziedojumiem graudā 2010. gadā saņēma LU no Austrālijas mecenāta Jāņa Priedkalna, kas ziedoja savu Daytona modeļa 1970. gada Ferrari. Mecenāts automašīnu pārdeva un līdzekļus noguldīja LU fonda kontā Austrālijā kā depozītnoguldījumu un neaizskaramo pamatkapitālu. No peļņas katru gadu tiek maksātas stipendijas studentiem un pētniekiem.

Jaunākās filantropijas procesu tendences demonstrē, ka 50 gadu padomju okupācijas perioda radītās sekas pasīvai ziedojumu veikšanai sāk mazināties. Arvien vairāk filantropijas organizācijas strādā pie tā, lai esošie ziedotāji turpinātu ziedot ik gadu. Lielākās filantropijas organizācijas veido savus neaizskaramos pamatkapitālus, kas nozīmē, ka, ieguldot dažādos finanšu instrumentos, tērēt drīkst tikai no peļņas. Filantropijas organizācijas un uzņēmumi sadarbojas uz pro bono pamata. Latvijas filantropijas procesu klimats kļūst veselīgāks un vieš cerības, ka ziedošanas kultūra kļūs par ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienu.

Pirmā latviešu filantropijas organizācija bija RLB. Ievērojamākie ziedotāji 19. gs. sākumā bija K. Morbergs, A. Dombrovskis. Savus īpašumus testamentāri novēlēja uzņēmējs Jānis Dāvis, Minna Matilde Vilhelmīne Petkevičs un  Hiršu ģimene. Mūsdienās mecenātu vidū ir daudzas trimdas ģimenes, piemāram, Rūšu ģimene, Zariņu ģimene, Anna Čakste Rollins un Kāvušu ģimenes fonds un Alunānu ģimene. Savus mūža iekrājumus testamentāri novēlējuši Kurts Hāgens, Andrejs Jurgens. Augstskolu absolventi, mācībspēku pēcteči arvien biežāk atbalsta savas alma mater, piemēram, uzņēmums “Mikrotīkls”, Laima un Guntis Bērziņi, Irma un Jānis Eglīši, Eigits Dāvis Timermanis, Jānis Priedkalns, Alfrēds Raisters. Turīgas privātpersonas dibina savus filantropijas fondus, piemēram, Borisa un Ināras Teterevu fonds. Ziedotāji var izvēlēties ļoti daudzveidīgas atbalsta iespējas. Tās nodrošina šādi fondi: Ziedot.lv fonds, LU fonds, Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds, Bērnu slimnīcas fonds, Latvijas Okupācijas muzeja fonds, Vītolu fonds, Kokneses fonds, Latvijas Bērnu fonds, Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība.  

Ik gadu arvien vairāk filantropijas organizācijas veic nozīmīgus sabiedriskā labuma projektus. Tie sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai, kas vērsta uz sociālās labklājības celšanu, izglītības, zinātnes un kultūrvides kvalitātes uzlabošanu. Ziedojumi materializējas stipendijās, zinātnes atbalsta grantos, medicīnas iekārtās, medikamentos, terapijā, rehabilitācijā, dzīvnieku patversmēs, grāmatās, izstādēs, koncertos, ekskursijās, televīzijas un radio raidījumos, piemiņas vietās un citos sabiedriskā labuma projektos. Filantropijas ietekmei ir raksturīgs gan tūlītējs seku likvidācijas efekts, gan arī sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošana ilgtermiņā. Precīzi noteikt ietekmi uz tautsaimniecību ir gandrīz neiespējami. Vērojama pozitīva tendence – palielinoties sabiedrības labklājības līmenim un izpratnei, ka ar saviem ziedojumiem var uzlabot sabiedrības dzīves kvalitāti, filantropijas organizācijas var realizēt arvien apjomīgākus atbalsta projektus.