Olimpiādes Latvijā notiek trīs posmos pa klašu grupām (8., 9., 10., 11. un mūsdienās 12. klase). Olimpiāžu posmi: skolas olimpiādes, novada (agrāk: rajona) olimpiādes un valsts olimpiādes, Baltijas valstu olimpiādes un starptautiskās olimpiādes. Rīgā tiek organizēta atsevišķa novada olimpiāde.

Lai skolēnus ieinteresētu attiecīgajā mācību priekšmetā, tika un tiek rīkotas atklātās olimpiādes. Atklātās olimpiādes notiek matemātikā, fizikā, ķīmijā, ģeogrāfijā. Šīs olimpiādes organizē ieinteresētie nozares pārstāvji, tādēļ šādas olimpiādes netiek rīkotas visos mācību priekšmetos. Šajās olimpiādēs var piedalīties jebkurš skolēns.

Skolas olimpiādi organizē un tās saturu izstrādā katra valsts vai privātā skola. Pēc skolas olimpiādes rezultātiem skolēnu var virzīt uz novada olimpiādi, savukārt pēc novada olimpiādes rezultātiem ‒ uz valsts olimpiādi. Novada (agrāk: rajona) olimpiādi organizē attiecīgā novada izglītības pārvalde, un saturu izstrādā Valsts olimpiādes rīcības komisija.

Dalībnieku skaitu valsts olimpiādei no novadiem nosaka Valsts olimpiādes rīcības komisija. Tas atkarīgs gan no dalībnieku skaita, gan uzrādītajiem rezultātiem. Olimpiādes organizē, saturu un vērtēšanas kritērijus valsts olimpiādē izstrādā Valsts olimpiādes rīcības komiteja sadarbībā ar augstskolu docētājiem un pedagogu profesionālo asociāciju pārstāvjiem.

Atklāto matemātikas olimpiādi organizē A. Liepas neklātienes matemātikas skola. Matemātikas olimpiādē var piedalīties skolēni jau no 5. klases. Atklāto fizikas olimpiādi organizē Latvijas Universitātes docētāji; ķīmijā un ģeogrāfijā ‒ Jauno ķīmiķu un Jauno ģeogrāfu skolu pārstāvji. Olimpiādēs var piedalīties vidusskolēni.

Starptautiskajās olimpiādēs komandā ir četri dalībnieki (matemātikas olimpiādē komandā ir seši dalībnieki). Lai iegūtu tiesības piedalīties starptautiskajās olimpiādēs, vispirms no valsts uz starptautisko olimpiādi jāsūta viens pārstāvis ‒ novērotājs, lai iepazītos ar olimpiādes norisi un prasībām. Nākamajā gadā valsts var piedalīties olimpiādē ar savu komandu.

Mācību priekšmetu valsts olimpiādes Latvijas PSR Izglītības ministrija sāka organizēt 20. gs. 50. gados. Tie bija pirmie mēģinājumi noskaidrot labākos rajonu un Latvijas PSR skolēnus. Pirmā republikāniskā (vēlāk ‒ valsts) olimpiāde tika organizēta 1955. gadā matemātikā, vēlāk arī matemātikā (1957), fizikā (1959), ķīmijā (1959). Pakāpeniski tika organizētas olimpiādes bioloģijā, ģeogrāfijā, vizuālajā mākslā, valodās (latviešu, angļu, franču, krievu). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika organizētas skolu, novadu un valsts olimpiādes arī vides projektos, mājsaimniecībā, ekonomikā, filozofijā.

Latvijas skolēnu komandas matemātikā, fizikā, ķīmijā no 20. gs. 60. gadiem ar labiem rezultātiem sāka piedalīties Vissavienības olimpiādēs Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) mērogā. Olimpiādes notika pa klašu grupām. 1984. gadā Latvija pirmo reizi rīkoja Vissavienības ķīmijas olimpiādi.

Kopš 1991. gada Latvijas skolēni piedalās starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs. Pirmie, kas guva tiesības piedalīties starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs, bija ķīmiķu komanda. Latvijas skolēni, startējot pirmo reizi, bez iepriekšējas sagatavošanās, ieguva divas bronzas medaļas.

Kopš 1992. gada Latvijas komandas piedalās Starptautiskajās matemātikas olimpiādēs (International Mathematical Olympiad, IMO) un Starptautiskajās informātikas olimpiādēs (International Olympiad in Informatics, IIO), kopš 1996. gada ‒ starptautiskajās bioloģijas (International Biology Olympiad, IBO), fizikas (International Physics Olympiad, IPhO), vides projektu (International Environmental Project Olympiad, INEPO) un vācu valodas (Internationale Deutscholympiade, IDO) olimpiādēs, kopš 2000. gada ‒ ģeogrāfijas olimpiādē (International Geography Olympiad, IGeo).

Kopš 1995. gada starptautisko olimpiāžu uzvarētāji tiek apbalvoti ar Ministru kabineta balvu ‒ diplomu un naudas balvu. Balvu saņem arī uzvarētāju skolotāji un viņu sagatavotāji. Pārējie starptautisko olimpiāžu dalībnieki un viņu skolotāji saņem Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu. Piesakoties studijām, augstskolas ņem vērā olimpiāžu rezultātus, savukārt agrāk, 20. gs. 90. gados, augstskolās bez iestājeksāmeniem tika uzņemti valsts olimpiāžu 1., 2., 3. vietas ieguvēji.

Lai objektīvāk veiktu atlasi Starptautiskajai ķīmijas olimpiādei (International Chemistry Olympiads, IChO), 1993. gadā Latvijā tika organizēta 1. Baltijas valstu ķīmijas olimpiāde. Šāda olimpiāde norisinās ik gadu citā dalībvalstī. Līdzīgas olimpiādes tika rīkotas arī matemātikā un informātikā. Tajās piedalījās Baltijas valstu, Skandināvijas valstu, kā arī atsevišķu citu Eiropas valstu skolēni. Ģeogrāfijā tika organizēta Baltijas valstu ģeogrāfijas olimpiāde. Šīs olimpiādes norisinās joprojām. 2002. gadā Latvijā tika organizēta Starptautiskā bioloģijas olimpiāde, kurā piedalījās 162 dalībnieki no 41 valsts.

21. gs. otrajā desmitgadē notiek jaunas skolas, novada un valsts olimpiādes dabaszinībās, ekonomikā un filozofijā, kā arī jaunas starptautiskās olimpiādes. Latvijas komanda piedalās Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē (European Girls' Mathematical Olympiad), kā arī Eiropas valstu filozofijas olimpiādē (European Philosophy Olympiad), Starptautiskajā dabaszinātņu olimpiādē (International Natural Science Olympiad), Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē (International Economics Olympiad).

Visvairāk medaļu skolēni gūst matemātikā, jo šajās starptautiskajās olimpiādēs komandās ir seši skolēni (citās olimpiādēs ir četri), taču Latvijas skolēniem katru gadu ir godalgotas vietas arī starptautiskajās informātikas un ķīmijas olimpiādēs.

Fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs vairākus gadus organizējis atklātās fizikas olimpiādes, bijis komandas vadītājs Starptautiskajā fizikas olimpiādē. Starptautiskajai matemātikas olimpiādei skolēnus gatavo Juris Smotrovs un Māris Valdats, Starptautiskajai fizikas olimpiādei ‒ Jānis Cīmurs un Guntars Kitenbergs. Starptautiskajai ķīmijas olimpiādei palīdz sagatavoties Kaspars Veldre, Nauris Narvaišs, Ritums Cepītis un Ērika Bizdēna. Starptautiskajai bioloģijas olimpiādei komandu sagatavo Jānis Liepiņš, Agnese Kokina un Valdis Pirsko, Katrīna Neiburga un Gunda Zvīgule-Neidere. Starptautiskajai ģeogrāfijas olimpiādei komandu gatavo Uldis Klepers, Morics Roberts Mūrnieks un Gatis Kampernovs. Andrejs Vihrovs, Jevgēņijs Vihrovs, Rihards Opmanis, Normunds Vilciņš piedalās valsts Informātikas olimpiādes žūrijas komisijas darbā.