Garīgā aprūpe bruņotajos spēkos (militārā garīgā aprūpe) ir senākais baznīcas garīgās aprūpes piedāvājums noteiktai cilvēku grupai. Arī pirms kristietības gan jūdaismā, gan grieķu un romiešu antīkajā sabiedrībā bija priesteri, kuri atbalstīja karavīrus kaujas laukā. Pirmais karavīru kristīgās garīgās aprūpes tiesiskais regulējums radās bīskapa Bonifācija (Bonifacio) un imperatora Kārļa Lielā (latīņu Carolus Magnus; Karolus Magnus, vācu Karl der Große) laikā. Kristietībā viens no pazīstamākajiem karavīru garīgās aprūpes kapelānu prototipiem ir Svētais Mārtiņš no Tūras (latīņu Sanctus Martinus Turonensis). Garīgās aprūpes darbs bruņotajos spēkos balstās Jēzus Kristus vārdos – “Nevienam nav lielākas mīlestības par to, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem” (Jāņa evaņģēlijs 15,13). Kopš kristīgās karavīru garīgās aprūpes sākumiem strīdīgs ir jautājums, vai tā pastāvēja kā armijas struktūra un tika instrumentalizēta militāriem mērķiem, vai arī tai piemita neatkarīgs statuss, kas ļāva, vienlaikus koncentrējoties uz garīgi reliģisko karavīru aprūpi, iegūt arī kritisku perspektīvu uz kara un miera ētiskajiem jautājumiem.

Kapelāns saskaņā ar Ženēvas konvenciju ir nekombatants – viņš nepiedalās tiešās cīņās un nenēsā ieroci. Kapelāns konfrontē un iedvesmo karavīrus attiecībā uz vispārcilvēciskām vērtībām. Kapelāns ir žēlastības, žēlsirdības un cilvēcības pārstāvis necilvēcības un briesmu pilnos apstākļos. Kapelānam ir jābūt ceļa un virziena rādītājam kara un militārā absurda skartā indivīda pārdzīvojumos.

Latvijas teritorijā esošajās bruņoto spēku vienībās latviešu tautības karavīriem līdz Pirmajam pasaules kara beigām un Latvijas armijā līdz 1940. gadam karavīru garīgo aprūpi veica attiecīgo konfesiju (luterāņu, katoļu, pareizticīgo) garīdznieki. Pazīstamākie no tiem bija luterāņu mācītāji Fricis Šmithens, Pēteris Apkalns, Jānis Tēriņš. Padomju okupācijas režīma laikā garīgā aprūpe bruņotajos spēkos nebija iespējama un pret kristiešiem padomju armijā bieži vērsās ar dažādām naida izpausmēm.

Bruņoto spēku garīgā aprūpe mūsdienās balstās indivīda, t. sk., arī karavīra tiesībās uz reliģijas un ticības pārliecības brīvību, tomēr apzinoties, ka karavīram nav tiesību atteikties no militārā dienesta izpildes reliģisku motīvu dēļ, kā arī izmantot dienesta stāvokli reliģiskās pārliecības uzspiešanai citiem. Bruņoto spēku garīgo aprūpi un karavīra tiesības uz reliģijas brīvību īstenošanu nodrošina bruņoto spēku kapelāni, kuru atbildība un pienākums ir šo brīvību īstenot noteiktajā kārtībā un pēc vislabākās sirdsapziņas Dieva un cilvēku priekšā, ievērojot savstarpējo attiecību un kristietības principus un vērtības. Kapelāna uzdevums ir specifiska kalpošana bruņotajos spēkos, kuras mērķis ir attīstīt reliģiskās, garīgās, morālās un ētiskās vērtības un īstenot garīgo aprūpi. Garīgā aprūpe ir vērsta uz bruņoto spēku personālsastāvu un viņu tuviniekiem. Kapelāni sniedz garīgo aprūpi arī bojā gājušo karavīru tuviniekiem un ir karavīru un viņu tuvinieku garīgie padomdevēji. Attiecībā uz kapelāna lomu un vietu bruņoto spēku struktūrā pastāv dažādas pieejas. Piemēram, Vācijā militārie kapelāni ir pakļauti tikai baznīcai, nenēsā uniformu, tiem nevar būt militāra pakāpe.

Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku kapelāni administratīvajos jautājumos pakļauti vienības komandierim, jautājumos, kas saistīti ar kapelānu darbību, – Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virskapelānam, bet reliģiskajos jautājumos – savas baznīcas vadībai. Līdz ar to, lai arī bruņoto spēku kapelāns darbojas savas konfesijas ietvaros, tomēr viņa kompetence ir spēt kalpot visu ticības pārliecību personām. Kapelānu darbību (kapelānu dienestu) bruņotajos spēkos vada Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns, kurš administratīvi ir tieši pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

Bruņoto spēku garīgo aprūpi Latvijā nosaka Latvijas Republikas (LR) Aizsardzības ministrijas Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku Kapelānu dienestu (izdoti 09.07.2013.) un Reliģisko organizāciju likums. Tie definē NBS kapelānu kā karavīru, zemessargu, militāro vienību civilo darbinieku un viņu tuvinieku garīgo padomdevēju, kurš veic garīgo un reliģisko aprūpi, sniedz morālu atbalstu un nepieciešamās konsultācijas reliģiskajos, ētiskajos un sociālajos jautājumos. Garīgā aprūpe ietver – uzklausīšanu, sarunas, padomdošanu, iedrošināšanu un motivēšanu. Šie noteikumi izšķir garīgo aprūpi un reliģisko aprūpi. Reliģiskā aprūpe ir reliģisko pakalpojumu pieejamība karavīram, zemessargam, militāro vienību civilajam darbiniekam un viņu tuviniekiem, kuru sniedz NBS Kapelānu dienests, koordinējot kapelānu darbību un nodrošinot garīdznieku pieejamību personai atbilstoši viņa reliģiskajai pārliecībai. Reliģiskā aprūpe ietver šādas praktiskās pastorālās darbības – aizlūgumu, dievkalpojumu, svētbrīdi, bēres, laulāšanu, kristīšanu, iesvētīšanu u. c. reliģiskos rituālus, kā arī personu reliģisko izglītošanu. Saskaņā ar šiem noteikumiem garīgā aprūpe NBS sekmē garīgo stabilitāti, mīlestības un atbildības ieaudzināšanu Dieva, tēvzemes un savas tautas priekšā; veicina karavīra, zemessarga un militārās vienības civilā darbinieka reliģisko, ētisko un sociālo vērtību un standartu ievērošanu un īstenošanu dzīvē; sniedz karavīram, zemessargam un militārās vienības civilajam darbiniekam nepieciešamās konsultācijas un padomus reliģiskajos, ētiskajos un garīgajos jautājumos; vada izglītojošus seminārus par ģimeni un laulībām, par dzīvību un tās vērtību, par pašnāvību un ar to saistītiem jautājumiem, par dažādu atkarību problemātiku, kā arī sadarbojas ar sabiedriskajām organizācijām, kas risina minētos jautājumus. Kapelāni piedalās arī starptautiskajās operācijās, sniedzot garīgo aprūpi karavīriem pirms operācijas, tās laikā, kā arī pēc atgriešanās Latvijā.

NBS Kapelānu dienests tika izveidots 1993. gadā. Tomēr garīgās aprūpes darba sākums bruņotajos spēkos datējams ar 17.12.1991., kad luterāņu mācītāju Ati Vaickovski apstiprināja par LR Aizsardzības spēku garīgā darba koordinatoru, kurš šajā darbā iesaistīja arī citus mācītājus. 1998. gadā četras Latvijas vēsturiski tradicionālās konfesijas noslēdza līgumu par karavīru garīgo aprūpi NBS. 2001. gadā tika izstrādāta jauna virsnieku koncepcija NBS sistēmā, kurā tika iekļauti arī kapelāni, juristi, mediķi un diriģenti. Tika izstrādāti kapelāna dienesta un kapelāna darba normatīvie dokumenti. 2012. gadā NBS Kapelānu dienests izveidoja Kapelānu rokasgrāmatu.