Kapelāns mūsdienu izpratnē ir profesionāli garīgās aprūpes sniedzējs, kurš ir sakņots savā ticības kopienā, profesionāli izglītots un apmācīts darbam savā garīgās aprūpes nozarē. Kapelāni darbojas sekulārā institūcijā (veselības un sociālās aprūpes institūcijās, ieslodzījuma vietās, bruņotajos spēkos, lidostā un citur) multireliģiozā, multikulturālā un starpdisciplinārā vidē. Senāks profesijas nosaukums latviešu valodā ir dvēseļkopējs (vācu Seelsorger), kas joprojām ir kapelāna profesijas apzīmējums vāciski runājošā valodas telpā. Romas katoļu baznīcas izpratnē kapelāns ir priesteris, kuram uzticēta atsevišķa garīgās aprūpes joma kādā institūcijā.
Kapelāna uzdevums ir veikt disciplinētu un uz iznākumu orientētu garīgo un pastorālo aprūpi, izmantojot klīniskās garīgās aprūpes metodi, kalpojot visu ticības tradīciju personām, kā arī tiem, kuri nepieder un sevi nepieskaita nevienai tradīcijai. Kapelāni, balstoties uz personīgajiem, ticības, kultūras un kopienas resursiem, sniedz garīgo aprūpi – garīgu atbalstu, padomu un remdinājumu ciešanās – personām, pamatojoties uz viņu eksistenciālajām, garīgajām un reliģiskajām vajadzībām.
Kapelāns kā garīgās aprūpes sniedzējs: apstiprina ikvienas personas cieņu un vērtību; respektē ikvienas ticības grupas tiesības pieturēties tās vērtībām un tradīcijām; aizstāv profesionālās atbildības nepieciešamību, kas aizsargā sabiedrību un attīsta profesiju; respektē kolēģu un personu, kuras nonāk viņu aprūpē, kultūru, tradīciju, tautību, rasu un reliģiju daudzveidību un cenšas novērst diskrimināciju; apzinās varas nelīdzsvarotību savās attiecībās ar aprūpējamām personām un atturas no tās izmantošanas savā labā; saglabā savas attiecības ar aprūpējamām personām profesionālā līmenī.
Kapelāna profesijā izšķirošais medijs ir garīgās aprūpes sniedzēja persona. Personas pašrefleksija par personiskajām kompetencēm ir priekšnoteikums profesionālo kompetenču attīstībai. Kapelāna profesijas profesionālās kompetences ir:
uztveršanas kompetence (spēja sarunā un iepretī sev diferencēti uztvert un sajust citu un savējās jūtas un sarunas ietvaru un kontekstu, kā arī abpusēju izturēšanos un neverbālās reakcijas);
sarunas kompetence (spēja pārvaldīt noteiktas komunikācijas un sarunu vadīšanas prasmes, kā arī pārvaldīt aktīvu un iejūtīgu klausīšanos); starpkulturāla kompetence (spēja uztvert atšķirīgus kultūras un reliģiskos kontekstus otrā cilvēkā un tos respektēt);
dievbijības un garīguma kompetence (personiskā dievbijības un garīguma kompetence);
teoloģiska un psiholoģiska kompetence;
simboliskā jeb interpretēšanas kompetence (atpazīt reliģiskos un nereliģiskos simbolus cilvēka teiktajā un tos uzrunāt un reliģisku valodu interpretēt pieredzes valodā un sekulārus izteiksmes līdzekļus pārtulkot reliģiskā valodā);
rituālā kompetence (spēja un prasme iejūtīgā veidā garīgās aprūpes situācijā ienest reliģiskus rituālus (lūgšanu, svētīšanu, svētīšanu ar eļļu, svēto vakarēdienu un citus) un ritualizēt un strukturizēt garīgās aprūpes situāciju);
personālā kompetence (spēja veidot attiecības ar otru profesionāli un vienlaikus personisku uzticēšanos raisošā veidā).
Kapelāna darba metodes ir individuālā konsultēšana; novērošana un izvērtēšana; ģimenes konsultācija; grupas vadīšana; intervija; lūgšana; svētdarbības un citi rituāli, piemēram, kristība, svētā vakarēdiena pasniegšana, aizlūgšanas, piemiņas rituāli, kristīga izvadīšana.
Valsts policijas kapelāns pēc ikgadējās Masačūsetsas pavalsts policijas, Plimutas apgabala šerifa un Bostonas parka reindžeru zirgu un suņu svētīšanas ceremonijas. Aktona, Masačūsetsas pavalsts, ASV, 03.10.2017.
