Dibināja trimdas latviešu jaunieši 1961. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) Čikāgā. Darbojās līdz 21. gs. otrajai desmitgadei.

Daiļrades pamatā ir 60. gados ASV populāras dziesmas ar tekstiem latviešu valodā, tradicionālas dziesmas, kopš 70. gadiem – pašu oriģinālmūzika, kas atskaņota neskaitāmos koncertos, ieskaņota un izdota skaņuplatēs, atkārtoti kompaktdiskos.

“Čikāgas piecīšu” dibinātājs Alberts Legzdiņš dzimis Rīgā, mācījās Rīgas 36. pamatskolā, apguva klavieru un vijolspēli. Otrā pasaules kara laikā viņš ar māti izceļoja uz Poliju, tad Vāciju, kur uzturējās Eslingenas bēgļu nometnē. Tur iemācījās spēlēt akordeonu, vēlāk apgūta ģitārspēle. No Vācijas A. Legzdiņš izceļoja uz ASV, Kolumbusas pilsētu, tad pārcēlās uz Čikāgu, lai sāktu futbolista karjeru. Universitātē ieguva politisko zinātņu bakalaura grādu. Darba mūžu A. Legzdiņš aizvadīja vienā no lielākajām ASV alumīnija ražotnēm produkcijas kontroles nodaļā, mūzikai un sabiedriskajām aktivitātēm latviešu sabiedrībā atvēlēdams visu brīvo laiku.

Ar mērķi atdzīvināt tobrīd muzikāli iesūnojušo trimdinieku sabiedrību A. Legzdiņš ar domubiedriem 1961. gadā izveidoja Čikāgas jauniešu muzikālo apvienību. Viens no tās darbības nolūkiem bija vākt līdzekļus 1962. gada latviešu jaunatnes svētkiem.

Pirmā “Čikāgas piecīšu” izrāde “Mēs tikai jokojam” notika 11. martā Kalamazū, tajā uzstājās A. Legzdiņš, Maija Dumpe, Modris Avotiņš, Uldis Ievans un Jānis Rinkušs. Sākotnējā repertuārā neatņemama sastāvdaļa bija satīriski skeči par trimdinieku sabiedrības aktualitātēm. Pirmajā darbības gadā jau notika plaša turneja pa ASV, tika sagatavota arī nākamā programma “Mēs atkal jokojam”.

Pretēji līdzšinējai tradīcijai koncertos atskaņot lielākoties Latvijas neatkarības laika populārākās dziesmas, “Piecīši” izpildīja tautasdziesmas humoristiskā manierē, integrēja latviešu vidē amerikāņu modes dziesmas ar pašu tulkotiem tekstiem: Elvisa Preslija (Elvis Presley), Harija Belafontes (Harry Belafonte), Limelighters, Boba Dilana (Bob Dylan), Peter, Paul & Mary un citu zvaigžņu repertuāru. Grupa uzstājās jauniešu saietos, izbraukumos, visi ansamblī iesaistītie bija pašdarbnieki, sākotnēji priekšnesumus viņi veidoja tikai pašu un klausītāju prieka pēc. Dziedāja solo, ansamblī, sevi pavadot ar akustiskajiem mūzikas instrumentiem (ģitāra, bandžo, mandolīna, bungas, kontrabass u. c).

Panākumiem Latviešu jaunatnes svētkos sekoja pirmā turneja uz Kanādu, kur tāpat kā ASV izrādes bija izpārdotas, tolaik “Čikāgas piecīšiem” pievienojās Ilmārs Dzenis, kurš vairoja sentimentālas notis grupas mūzikā. Viņa interese bija Latvijas neatkarības laika dziesmu atskaņojumi, ar ko I. Dzenis veiksmīgi nodarbojās savas solokarjeras laikā. Taču A. Legzdiņš bija jaunu ideju pārpilns, gatavs komponēt kā romances, tā joku dziesmas, viņa vadībā grupas repertuārs papildinājās ar oriģināliem darbiem.

Grupas dalībnieku vidū valdīja laba sadarbība, repertuārs un aranžējumi tapa kopīgiem spēkiem, koncertu sastāvdaļa bija monologi un satīriski skeči, kurus sacerēja U. Ievans un A. Legzdiņš.

1963. gadā sākās “Piecīšu” ieskaņojumu izdošana vispirms skaņuplatēs, tad arvien jaunākos nesējformātos. Padomju okupētajā Latvijā retumis nonākušās skaņuplates tika pārkopētas neskaitāmos eksemplāros, tālāk ceļojot no rokas rokā magnētisko lenšu pārskaņojumos.

1965. gadā ansamblī muzicēja, dziedāja un tēloja septiņi dalībnieki – kā pastāvīga dalībniece pievienojās Janīna Ankipāne. Turpmāk tika attīstīts arī duetu repertuārs. Grupas priekšnesumi regulāri iekļauti ASV, arī Kanādā rīkoto Dziesmu svētku programmā.

30.12.1966. tika atzīmēta “Čikāgas piecīšu” 100 izrāde ar koncertu Ņujorkā. 11.1969. notika ansambļa pirmā skaļiem panākumiem vainagotā ansambļa viesturneja uz citu kontinentu – pie latviešu sabiedrības Austrālijā un Jaunzēlandē, kur “Piecīši” atkārtoti viesojās 1972. un 1975. gadā.

Paralēli “Piecīšu” albumiem A. Legzdiņš un J. Ankipāne 1969. un 1971. gadā izdeva divas kopīgi ieskaņotas skaņuplates “Sanfrancisko–Rīga” un ”No Lielupes tilta”, kurās sevi pieteica kā duetu. Abi lielākoties dziedāja solo, tostarp tradicionālas latviešu dziesmas un tautasdziesmas. Kaut gan skeptiķi prognozēja ansambļa izjukšanu, 1971. gadā tika sagatavota jauna “Piecīšu” programma “Tikai uz priekšu ar drošu skatu atpakaļ”.

Ar jaunu sparu grupas darbība atsākās 1973. gadā, kad “Čikāgas piecīšiem” pievienojās akadēmiski skolotais tenors Armands Birkens. Regulāri turpinājās koncerti ASV un Kanādā.

Ar lieliem panākumiem 1974. gadā notika pirmā turneja pa Eiropu: augustā un septembrī apceļota Vācija (priekšnesums Minsterē iemūžināts videofilmā), Zviedrija, Lielbritānija, sniedzot koncertprogrammu “Tādi nu mēs esam” trimdas latviešu publikai. Tobrīd ansamblim uz apmēram gadu pievienojās Juris Treiguts, viņa sacerējums “Vakardienas vīns” ieskaitāms “Piecīšu” populārāko dziesmu klāstā.

1975. gadā sagatavota programma “Vakars uz Garezera”. Toreiz un arī turpmāk grupa uzstājās dažādu priekšvēlēšanas pasākumu ietvaros, aģitējot par pašu atbalstītiem kandidātiem (Daugavas Vanagu valdes, Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) vadības, arī Saeimas, pašvaldību vēlēšanas Latvijā), to norisi atspoguļojot ar dziesmās un skečos.

1976. gadā ar koncertiem tika atzīmēta ansambļa 15 jubileja. 1977. gadā “Piecīši” devās turnejā uz Dienvidameriku – koncertēja Brazīlijā, Argentīnā, Venecuēlā. 1978. gadā tika sagatavota izrāde “Latviešu tautas piedzīvojumi Bostonas dziesmu svētkos”. Ierakstu darbība kļuva gausāka, desmitgadē izdotas tikai divas skaņuplates, koncentrējoties uz oriģinālrepertuāru. Kā veiksmīgu dziesmu autoru sevi pieteica arī A. Birkens (“Mūsu mīlestība”, “Saules diena”, “Roze” u. c.). 1979. gadā saskaņā ar tā laika mūzikas modes vēsmām tapa kabarē izrāde “Disko-studija”.

1980. gadā notika kārtējais koncertceļojums uz Austrāliju. Arī 80. gados “Piecīši” ar savām izrādēm turpināja piedalīties visos ASV, arī Kanādā rīkotajos Dziesmusvētkos, uzstājās Amerikas latviešu apvienības (ALA), Daugavas Vanagu kongresos, kā arī citos trimdinieku saietos – nometnēs, atpūtas pasākumos, svētku reizēs. Pamatsastāvu kā viesi šad un tad papildināja ansambļa iepriekšējo gadu dalībnieki. 1981. gadā tika atzīmēta grupas 20 jubileja, 1987. gadā “Piecīši” ciemojās Vācijā.

“Čikāgas piecīšu” 1988. gada albums Made in Latvia drīz vien tika izdots kā Vissavienības skaņuplašu firmas “Melodija” skaņuplate, kas bija apvērsums varas iestāžu attieksmē pret šo trimdas latviešu grupu, kaut gan līdz neatkarības atjaunošanas laikam grupas ieraksti bija cenzūras sastādīto nevēlamo darbu sarakstos, t. sk. plates “Čikāgas piecīši sveicina”; “Mēs braucam”; “Čikāgas piecīši koncertā”; “Mēs puisēni, jaun’ būdami”; “Par mani, draudziņ, nebēdā”.

1989. gadā “Čikāgas piecīši” pirmoreiz ieradās Latvijā un muzicēja dažādās pilsētās, lielākās un mazākās zālēs, arī brīvdabas estrādēs. Rīgā, Mežaparkā 06.29. toreiz uzstādīts apmeklētības rekords – 50 tk klausītāju. Toreizējos notikumus grupas vadītājs A. Legzdiņš spilgti aprakstījis memuāru grāmatā “Čikāgas piecīšu brīnišķīgie piedzīvojumi”.

1991. gadā “Piecīši” svinēja savu trīsdesmitgadi Latvijas Televīzijas raidījumā “Vecais ratiņš” un plašā koncertturnejā pa Latvijas pilsētām. Ansambļa sastāvs jau bija jūtami atjaunojies – uz skatuves līdzās A. Legzdiņam un A. Birkenam, arī J. Ankipānei stājās Lorija Vuda un Alnis Cers. Atšķirībā no kolēģiem L. Vuda izvēlējās palikt uz dzīvi Latvijā, izejot pie vīra, diriģenta Ivara Cinkusa. Savas humoreskas, kā arī dziesmu saturu “Piecīši” papildināja ar neatkarību atjaunojušās Latvijas sabiedriskajām un politiskajām aktualitātēm.

Nākamā Vislatvijas koncertturneja notika 1995. gadā. “Piecīši” viesojās arī pie Maskavas latviešiem, sākās iepriekš izdoto skaņuplašu digitalizācija. 1996. gadā izdots 25 dziesmu apkopojums kompaktdiskā “Agrīnie gadi”, ar šo repertuāru notika koncerti, raisot lielu publikas interesi. Koncertos ASV Latvijā dzīvojošo L. Vudu tolaik atvietoja Andra Burģe. Turpmāk veidojušies arī citi ansambļa dalībnieku sastāvi, piemēram, A. Birkens un L. Vuda vai trio – A. Legzdiņš, A. Birkens un L. Vuda, sniedzot priekšnesumus Latvijā.

2002. gadā XI ASV Latviešu dziesmu svētkos tika atzīmēta “Čikāgas piecīšu” 40 jubileja ar koncertu, kurā piedalījās arī Vidvuds Mednis un A. Legzdiņa meita Mārīte Legzdiņa. Grupa, pievienojoties viņa dēlam Albertam Legzdiņam jaunākajam, ieradās Latvijā 2004. gadā, lai sniegtu koncertu Līgosvētkos Ogrē. Togad Kanādas XII Latviešu dziesmu svētkos tika pirmatskaņota A. Legzdiņa un Lolitas Ritmanes dziesmuspēle “Eslingena”, pie kuras darbs bija aizņēmis vairākus gadus, daļēji apstādinot “Piecīšu” darbošanos. “Eslingena” šajā versijā izrādīta arī Latvijā, Nacionālajā teātrī (2005), vēlāk iestudēta atkārtoti (2014). 2008. gada pavasarī “Piecīšu” maršrutu papildināja Īrija, rudenī ar lielkoncertiem "Arēnā Rīga" tika svinēta Latvijas valsts 90 jubileja.

2011. gadā ar plašu Latvijas turneju “Beidzot 50” ar noslēgumu Nacionālajā teātrī tika atzīmēti ansambļa 50 gadi, saņemta PBLA balva. 2013. gadā "Čikāgas piecīši" iemantoja Latvijas Mūzikas ierakstu balvu par mūža ieguldījumu. Atzīmējot šo notikumu, uz Latviju tika atvesta koncertprogramma “Vēlreiz ar draugiem”.

Pēc A. Legzdiņa aiziešanas mūžībā (2017) “Piecīšu” dziesmas savos koncertos atskaņojuši grupas ilggadējie dalībnieki A. Birkens un L. Vuda.

Ar savu daiļradi “Čikāgas piecīši” bija kā tilts starp pasaulē izklīdušajiem latviešiem, viņu dziesmu popularitāte vienoja tautiešus dzimtenē un trimdā, veidojot nozīmības mērogā ne ar ko nesalīdzināmu radošo biogrāfiju, kas tālu pārsniedz popmūzikas ietvarus, iekļaujot priekšnesumos literārus, teatrālus priekšnesumus, politisko satīru, performances.

Sākuši kā “jauniešu jautrais ansamblis” ar nolūku piedalīties latviešu jaunatnes svētkos, “Čikāgas piecīši” uzstājušies visos kontinentos, kur mīt būtisks skaits latviešu – Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Eiropā, Austrālijā. Ansambļa repertuārs pastāvēšanas laikā izauga no populāru amerikāņu dziesmu latviskojumiem un mūžzaļu latviešu dziesmu izlases līdz oriģinālu, melodisku, tēmu ziņā šaipus un viņpus okeānam mītošo latviešu prātam un sirdij būtisku un atmiņā paliekošu dziesmu radīšanai. Kā spilgti dziesmu autori sevi apliecināja A. Legzdiņš un A. Birkens, sacerēdami sentimentālas, jautras, latviešu tautas pastāvēšanas grūtības raksturojošas kompozīcijas. Vienlaikus par “Čikāgas piecīšu” koncertu jeb izrāžu neatņemamu sastāvdaļu kļuva humors – satīriski skeči, atainojot tautiešu dzīves situācijas. Viņu politiski iekrāsotās, ironiskās dziesmas Latvijā mītošajiem bija pilnīgi jauns žanrs.

Kopumā “Čikāgas piecīšu” repertuārs un sniegums ir unikāls latviešu populārās mūzikas ainā, jo savas muzikālās un noskaņu daudzveidības dēļ šīs dziesmas ir iederējušās gan valsts svētkos, gan jautrās ballītēs, nopietnos brīžos un atpūtas vakaros. Savos koncertos “Piecīši” sadarbojušies ar bērniem un jauniešiem, to vidū Latvijas vokālajiem ansambļiem “Knīpas un knauķi”, “Dzeguzīte” un citi, iesaistot viņus savās programmās un radot viņiem īpašus skaņdarbus un uzvedumus.

Pateicoties “Piecīšiem”, viņu dziesmām, kas pārkopētas no skaņuplatēm magnētiskajās lentēs, izplatījās no rokas rokā, okupētajā Latvijā varēja iepazīt ASV popzvaigžņu repertuāru latviešu valodā. Ar savu repertuāru un priekšnesuma stilu ansamblis saucams arī par latviešu kantrī mūzikas pamatlicējiem.

Grupas daiļradei veltīta filma “Par mani, draudziņ, nebēdā” (2011). 2013. gadā mūsu trimdas tautiešu apvienība saņēma balvu par Mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.

2018. gadā par ansambli tapa muzikāla izrāde “Čikāgas piecīši – leģendu atgriešanās”.

A. Legzdiņš (vokāls, akordeons, ģitāra, 1961–2017; miris 2017)

M. Dumpe (vokāls, 1961–1962)

Mairita Vārna (vokāls, 1961)

Andra Korsta (vokāls, 1961)

M. Avotiņš (vokāls, sitamie instrumenti, 1961–1971)

U. Ievāns (vokāls, ģitāra, 1961–2002)

J. Rinkušs (ģitāra, vokāls, 1961–1974)

Pēteris Strods (vokāls, 1961–1962)

Ruta Kūlmane (vokāls, 1962)

Ģirts Puriņš (vokāls, ģitāra, 1962–1972)

I. Dzenis (vokāls, ģitāra, bandžo, klarnete, 1962–1972)

Mudīte Āruma (vokāls, 1965–1967)

Juris Strautmanis (ģitāra, vokāls, 1964–1967)

Uldis Streips (ģitāra, vokāls, 1967–2019)

J. Ankipāne (vokāls, ģitāra, kopš 1967)

J. Treiguts (vokāls, ģitāra, 1974–1975)

A. Birkens (vokāls, ģitāra, kopš 1973)

Juris Zivtiņš (vokāls, ģitāra, 1971–1971)

Linda Kronberga (vokāls, 1984–2001, atsevišķos koncertos)

L. Vuda (vokāls, kopš 1987)

A. Cers (ģitāra, vokāls, kopš 1988)

M. Legzdiņa (vokāls, 2002)

A. Legzdiņš Jr. (ģitāra, 2002)

Alberts Vītols (ģitāra, vokāls, 2011)

Kopumā ansambļa sastāvā darbojušies vairāk nekā 30 mūziķu un dziedātāju.

“Mūsu mīlestība”, “Par mani, draudziņ, nebēdā”, “Saules diena”, “Es redzēju bāleliņu”, “Svešos dārzos”, “Līgo dziesma”, Made in Latvija, “Jo man garšo alus”, “Vai debesīs būs Latvija” un citas.

LP*, Čikāgas Piecīši sveicina. International Recording Co., Chicago, 1963.

LP, Mēs puisēni jaun’ būdami. International Recording Co., Chicago, 1964.

LP, Čikāgas Piecīši Amerikā. International Recording Co., Chicago, 1965.

LP, Latviešu tautas pasaku vakars ar Čikāgas Piecīšiem. International Recording Co., Chicago, 1965.

LP, Mēs braucam. International Recording Co., Chicago, 1966.

LP, Vēl jau viss nav pagalam. Pirmā latviešu satīras un humora plate. International Recording Co., Chicago, 1968.

LP, Sanfrancisko–Rīga. Alberts Legzdiņš un Janīna Ankipāne. International Recording Co., Chicago, 1969–1970.

LP, No Lielupes tilta. Janīna Ankipāne un Alberts Legzdiņš. International Recording Co., Chicago, 1971–1972.

LP, Čikāgas Piecīši koncertā. International Recording Co., Chicago, 1975.

LP, Vakarziņas ar Janīnu Ankipāni, Armandu Birkenu un Albertu Legzdiņu. International Recording Co., Chicago, 1977.

LP, Par mani, draudziņ, nebēdā!. Alpha Recording, 1983.

LP, Made in Latvia. ”Melodija”, Rīga, 1989.       

LP, Čikāgas Piecīši Rīgā. Ieraksti no koncerta Mežaparkā 1989. gadā. “Melodija”, Rīga, 1990.

CC**, Atkal Mežaparkā. Balss, Rīga, 1995.

CD***, Agrīnie gadi. Pašizdevums, 1996.

CD, Amerikā. Mēs braucam. Balss, Rīga, 2000.

CD, Vakarziņas. Čikāgas piecīši koncertā. Balss, Rīga, 2000.

CD, Čikāgas piecīši sveicina. Mēs puisēni, jaun’ būdami. Balss, Rīga, 2000

CD, Par mani, draudziņ, nebēdā! Made in Latvia. Balss, Rīga, 2000.

CD, Jocīgie gadi 1. Balss, Rīga, 2002.

CD, Čikāgas piecīšu zelts. Rīga, Balss, 2011.

CD, Gandrīz mājās. Vai debesīs būs Latvija. Rīga, Balss, b.g.

* vinilplate

** kompaktkasete

*** kompaktdisks