Apmeklētības rekordus uzstādījis muzikālā teātra darbs, iestudēts Valsts Rīgas operetes teātrī.

Mūzikls tapis 1982. gadā pēc poļu rakstnieka Edmunda Ņizjurska (Edmund Niziurski) grāmatas “Mareka Vasarraibumiņa neticamās dēkas” (Niewiarygodne przygody Marka Piegusa, 1959; latviski 1977. un 2009. gadā) motīviem. Sižets veidots kā detektīvs ar rotaļas un spēles elementiem: kāds parkā samainījis skolnieku portfeļus, un notiek šī notikuma izmeklēšana, iesaistoties bērniem un pieaugušajiem.

Jauniešu auditorijai adresētā mūzikla autori ir Raimonds Pauls (mūzika), Gunārs Pelēkais, Operetes teātra direktors (librets) un dzejnieks Jānis Peters (dziesmu vārdi). Šis bija R. Paula trešais muzikālais darbs teātrī (“Pāri, kas dabonas”, “Māsa Kerija”), diskomūziklā komponists debitēja kā iestudējuma muzikālais vadītājs. Aranžēt jaunradīto dziesmu virkni R. Pauls uzticēja Bauskas grupai “Dālderi”, ar kuru iepazinās “Mikrofona ‘81” noslēguma koncertā, un ansambļa dalībnieki lūdza viņiem sacerēt kādu dziesmu. “Dālderu” iespēlētās fonogrammas skanēja mūzikla izrādēs. Operetes teātra izrādēs grupa nepiedalījās, dziedāja trupas aktieri.

Iestudējumā Valsts Rīgas operetes teātrī “Nāc pie puikām!” galvenās pusaudžu lomas izpildīja teātra jaunie aktieri: Viktors Moruss (latviešu un krievu versijā), Einārs Vītols, Dzintars Segliņš, Andris Māliņš, Timurs Ancovs, Biminita Baltakmene, Laima Mickēviča, students Ivars Puga, piedalījās pieredzes bagātie mākslinieki Harijs Misiņš, Ramons Kepe, Renāte Šteinberga, Lilija Sniedze, Juris Pučka u. c. Uzvedumā ļoti liela nozīme bija deju numuriem, kurus izpildīja baleta trupa (horeogrāfe Janīna Pankrate).

“Nāc pie puikām!”, apvienojot mūziku, deju, runātus dialogus, kļuva par nozīmīgu sasniegumu latviešu dziesmu spēles žanra attīstībā. Mūzikla termins uz darbu attiecināms nosacīti, jo tajā izmantota vien darbību papildinoša dziesmu virkne. Mūzikas loma bija ilustratīva, nevis dramaturģiski nozīmīga, nebija tēmu muzikālās attīstības, netika izmantotas vadtēmas. Dziesmas bija aranžētas roka, rokenrola, arī regeja stilā. Par spīti lietotajam apzīmējumam “diskomūzikls”, kas bija publikas pievilināšanas līdzeklis, nebija skaņdarbu disko stilā. Par tā klātbūtni liecināja tikai akcentētā horeogrāfija, ar “disko” saprotot jēdzienu “diskotēka”; tās noskaņa atspoguļojās temporitmikā, aktīvajā dinamikā, deju numuros.

Pirmizrāde Operetes teātra latviešu trupā notika 09.06.1982.; krievu trupā ar nosaukumu “Noslēpumainā nolaupīšana” (Таинственное похищение)  – 15.05.1983. Izrādēs tika izmantota instrumentālā fonogramma (grupa “Dālderi”).

05.1983. notika piecas izrādes Rīgas Sporta pilī, ko apmeklēja 40 tk skatītāju, piedalījās arī grupa “Dālderi”. Izrādes galvenais režisors – Oļģerts Dunkers, režisors – Jānis Cekuls, scenogrāfs – Gunārs Zemgals, kostīmi – Katrīna Pasternaka.

Operetes teātra repertuārā “Nāc pie puikām!" bija līdz 1987. gadam, bija izveidota arī brīvdabas izrādes versija. Pirmā pusgada laikā notika 40 izrādes teātrī un piecas Sporta pilī, kas pulcēja 52 tk skatītāju. Līdz 03.1984. diskomūzikls tika atskaņots simts reižu, kopā (1982–1987) notika apmēram 200 izrāžu latviešu valodā.

Krievu valodā diskomūzikls izrādīts apmēram 150 reižu, arī Operetes teātra viesizrādēs Tallinā, Viļņā, Ļeņingradā (Olimpiskajā sporta kompleksā, katrā izrādē – 8 tk skatītāju), Novosibirskā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē, Saratovā un citur. Kopējais skatītāju skaits – apmēram pusmiljons – rekords kādam latviešu komponista mūziklam.

28.11.2008. notika pirmizrāde iestudējumam Latvijas Leļļu teātrī, librets, režisors – Valdis Pavlovskis. Detektīva notikumi sintezēti ar videospēles elementiem. Izrādē skanēja R. Paula dziesmas ar J. Petera dzeju Gunāra Kalniņa aranžējumā. Tērpus un lelles veidoja Elita Patmalniece, izrādes scenogrāfs bija Aigars Ozoliņš, videografiku autors Rihards Šešo. Uzvedumā piedalījās Leļļu teātra aktieri Jānis Kirmuška, Pēteris Šogolovs, Edgars Lipors, Baiba Geķe, Valdis Vanags, Miķelis Žideļūns, Edgars Kaufelds, Vita Baļčunaite, Dana Lāce, kā arī skolēni Dzintars Lipors, Eduards Kalniņš u. c.

Operetes teātra uzvedums guva ārkārtīgi lielus panākumus, to pamatā bija mūsdienīgas, grupas “Dālderi” aranžētas un atskaņotas mūzikas sintēze ar dinamisku darbību, jauno aktieru iesaisti un izcilu horeogrāfiju, kur noteicošie bija disko deju modes elementi. Spraiga un krāsaina bija izrādes scenogrāfija – to veidoja lieli kubi, līdzinoties bilžu loto, kurus aktieri izrādes gaitā lietoja, būvējot pazemes ejas, cietuma kameru, baznīcas portālu, arī citas darbības vietas. Kostīmi – stilizēti kombinezoni – atbilda diskostilistikai, aktieri darbojās ļoti aktīvi, dinamiski, netrūka arī humora. “Dālderi” 80. gadu sākumā bija viena no populārākajām grupām Latvijā, J. Petera dzeja – pilna asprātīgiem zemtekstiem, tēlaina un trāpīga. Visu šo sastāvdaļu apvienojums bija novatorisks ne tikai Rīgas Valsts operetes teātra daiļradē, bet Latvijas populārajā mūzikā kopumā. “Nāc pie puikām!” kļuva par apmeklētības un kases rekordistu visā Operetes teātra pastāvēšanas vēsturē, pēc biļetēm bija jāstāv garās rindās.

Diskomūzikla “Nāc pie puikām!” dziesmas 1983. gadā izdotas skaņuplatē grupas “Dālderi” priekšnesumā (skatīt šķirkli “Dālderi”). Ar “Nepareizo dziesmu” no mūzikla “Dālderi” izcīnīja 12. vietu 1982. gada “Mikrofona” aptaujā.

Starptautiskus panākumus guva mūzikla dziesma “Anno Domini”: 1984. gadā angļu valodā to ieskaņoja vācu dziedātājs Dons Marko (Don Marco); 1985. gadā – krievu dziedātājs Valērijs Ļeontjevs (Валерий Яковлевич Леонтьев) – “Naša era” (Наша эра).

R. Paula diskomūzikls iestudēts vairākos Padomju Savienības teātros: Rostovā pie Donas, Harkovā, Ivanovā, Magadanā un citur.